Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “Atona Stareca pamācības”

Dažādas citas tēmas

Pēdējā nodaļa no manas mīļās grāmatas Atona Starecu pamācība saucās "Dažādas citas tēmas", bet tā kā man tās likās tikpat aktuālas un svarīgas kā pārējās, tad izdalīšu tās pa apakš tēmām - tādām pašām, kādas bija grāmatā. Tikai šoreiz man lielākajai daļai no pamācībām neprasās pievienot kādus komentārus vai Bībeles citātus... lai vienkārši - paliek pārdomām :)  Par nāvi Starecs Filo­fejs ir teicis, ka cilvēks šajā dzīvē iziet cauri daudzām un dažā­dām grūtī­bām, kurām jāstā­jas pretī tieši ar ticī­bu Dievam. Vēl viņš atgā­di­na: «Esošā laicī­gā dzīve ir kā jūra, bet mēs, cilvē­ki, — kā kuģī­ši tajā. Un, tāpat kā pa jūru brauco­šie kuģi ceļā sastop ne tikai bezvē­ju, bet arī stipru vēju, negai­su, vētras un dažā­das briesmas , tā mēs, kas ceļo­jam pa laicī­gās dzīves jūru, bieži sasto­pam spēcī­gus vējus un vētras, intri­gas, kārdi­nā­ju­mus, slimī­bas, cieša­nas, grūtī­bas, vajā­ša­nu un dažā­das briesmas. Bet no tā nav jābai­dās. Būsim drošsir­dī­gi, vīriš­ķī­gi u...

Laulība un bērnu audzināšana

Šī laikam man ir bijusi viena no vismīļākajām tēmām no visām Atonu Starecu pamācībām, ja tā var teikt, jo es esmu laulībā un mums ir jāaudzina četri brīnišķīgi bērni, kā arī savu mammas lomu es uztveru kā darbu jeb līdzvērtīgu algotam darbam. Kā tad to darīt pareizi? Bet varbūt nav vienas pareizas atbildes, jo katram ir savs? Kā mīlēt savu vīru un bērnus, tad kad to gribas vismazāk, vai vispār negribas? Man patīk kāda doma, ko es izlasīju zviedru valodas mācību grāmatā, ka mēs visi esam slikti vecāki, tikai reizēm :) Tā tas ir! Tas mums palīdz netiesāt vienam otru un tajā brīdī, ja kādam vecākam iet grūti atbalstīt viņu ar savām lūgšanām!  "I barnuppfostrans finns det inte ett rätt eller ett fel. De i tid och otid mäste prata med sina barn om etik och moral, om var som är rätt eller fel. Alla är dåliga mammor och pappor – men bara ibland." "Bērnu audzināšanā nemēdz būt tikai viena pareiza vai viena nepareiza pieeja. Viņiem (vecākiem) laikā un arī ne laikā...

Bēdas un ciešanas

Slimības man vienmēr asociējas ar manas imunitātes stiprināšanu, jo katru reizi, kad es slimoju, mēs parasti izmantojam dabīgus līdzekļus, kā zāļu tējas, ķiploku maizītes, medu, dažādas inhalācijas u.t.t. Bet var un pat vajag uz slimībām paskatīties arī no garīgās puses. Tās var būt par lielu svētību! Briesmīgās slimības Kā gan Dievs pieļauj, ka taisnos un tiku­mī­gos ļaudis nomo­ka tik briesmī­gas slimī­bas? Starecs Epifā­nijs uz šo jautā­ju­mu atbild: «Tādēļ, lai vi­ņi attī­rī­tos no savu kaislī­bu niecī­ga­jām palie­kām un debe­sīs ieman­to­tu jo lielā­ku goda vaina­gu. Turklāt, ja reiz Viņš pat Savam mīļo­ta­jam Dēlam ļāvis ciest Krusta nāvi , tad ko lai sa­ka par cilvē­kiem, kuri, lai cik svēti būtu, vienmēr nes sevī arī grēku netī­ros traipus?»* Pēc savas pieredzes varu teikt, ka bieži Dievs mani apstādina ar slimību paldzību. Es skrienu pa savu dzīvi un reizēm neredzu, kas notiek apkārt, kas vajadzīgs maniem bērniem vai vīram. Tad nu slimības ir tāds laiks, kad es esmu...

Mūka dzīve

Kas ir svarīgāks vieta, kur es dzīvoju, vai dzīvesveids? Varbūt vajag tikai lūgt, bet nepaciest un neklusēt? Neļaut taču "kāpt sev uz galvas", jo arī MAN ir tiesību! Cik gan daudz mēs varam iemācīties no tik maziem un smalkiem kukainīšiem kā bites? Es, vīrs, bērni, darbs, mājasdarbi, hobiji, izklaides, "tusiņi", pienākumi vai dvēsele... Kas ir svarīgāks? Atbildes uz šiem jautājumiem es saņēmu šajās Atonu Starecu pamācībās par mūka dzīvi :) Iesaku arī Tev tās izlasīt un mirkli padomāt! Lūgt, paciest un klusēt «Lai va­rē­tu baudīt mūka un gara dzīves sniegto prieku,» — vēstī starecs Amfilohijs no Patmas salas, «tev ar visiem dvēse­les spēkiem jākopj sevī lūgša­na, pacie­tī­ba un klusē­ša­na . Bez lūgša­nas ir grūti arī paciest un klusēt. Ar Dieva žēlas­tī­bu es esmu to īste­no­jis savā dzīvē un varu teikt: tā mūsu sirdīs ienāk Kristus.»* Tas ir grūti, bet tas ir to vērts! Miers mājās ir svarīgāks par visu - tā man mācīja mana mīļā māsa Kristū Irēna, u...

Garīdznieks un viņa darbība

Zinu kā šīs Atonu Starecu pamācības vairāk ir domātas tieši garīdzniekiem, bet es no tām arī tik daudz ko ieguvu sev, ka atļaušos ar tām padalīties, jo mēs visi, ieskaitot garīdzniekus, esam kristieši. Tad kāpēc gan pamācības viņiem, nederētu arī man? Der! Un tāpēc jau tās mani uzrunāja un palīdz vēl vairāk sajust un iepazīt Dievu! Šoreiz arī dalīšos ar savu pieredzi un bieži vien es šīs pamācības varu vilkt paralēlē ar savu dzīvi, kas ir 24 stundu darbs = būt par mīlošu vecāku! Jo arī garīdzniekiem tik bieži vien darbs ir 24 stundas: kalpošanai un citiem darbiņiem. Vietām pārdomājot attiecīgās pamācības, man prātā uzausa arī atbilstoša rakstu vieta no Bībeles, tad nu es pievienoju arī tās.  Vienīgi Dievs Starecs Joēls apgal­vo­ja, ka cilvēks, kurš sevi veltī­jis Dievam, nes sevī Paša Dieva iedeg­tu svēto ugu­ni: «Stipra vēlē­ša­nās veltīt sevi Dievam prasa tik daudz upu­ru, ka tā nebūs uztu­ra­ma un izsīks, ja vien ­cil­vē­kā neiedeg­sies uguns, kas spēj izde­dzi­nāt je...

Ticība - pazemība - grēksūdze

Es esmu vairākas reizes izlasījusi un pārlasījusi tieši šīs Atona Stareca pamācības, jo tās tik ļoti ir uzrādījušas nepareizās lietas, ko es esmu savā dzīvē darījusi, kaut vai viens piemērs no pēdējās pamācības par žēlastības dāvanām. Ir bijušas situācijas manā dzīvē, kad kāda māsa Kristū vai draudzene man atnes un piedāvā savu bērnu drēbītes, un es jau labu gribēdama, bet tās atraidu, jo man jau ir pietiekami, paldies, nevajag... Es nekad uz šo situāciju nebiju skatījusies no otras puses, ka tādā veidā es otru cilvēku - žēlastības dāvanas devēju sāpinu un atraidu. Cik gan liela ir mūsu, kristiešu atbildība, nesāpināt vienam otru. Bet ja esam to izdarījuši, tad atvainoties un izlīgt. Iepriekš publicētajām Atona Starecu pamācībām, es blakus rakstīju kādu citātu no Bībeles, bet šajās es gribu dalīties ar savu personīgo pieredzi un to, kas mani tajā visā tik ļoti uzrunāja.  Patiesā laime Starecs Filo­fejs no Paras salas ir teicis: «Patie­sā laime nav augs­ti ama­ti vai mie...

Svētais Vakarēdiens

Saņemt spēku Starecs Amfilohijs ir teicis: «Uzņemot Svēto Vaka­rē­die­nu, cilvēks saņem spēku un tiek ap­gais­mots, viņš ierau­ga jaunus apvār­šņus un sajūt prieku. Katram tas notiek savā­dāk, atbil­sto­ši viņa dvēse­les stāvok­lim un dedzī­bai. Viens izjūt rāmu prieku, cits — mieru, trešais — uzti­cī­bas garu, bet cetur­tais — neizsa­kā­mu līdzjū­tī­bu pret visu eso­šo. Man pašam mēdz būt tā, ka esmu ļoti nogu­ris, bet pēc Dieviš­ķā Sakra­men­ta sajū­tu, ka nekā­da nogu­ru­ma vairs nav.»*

Grēks, grēku nožēla un grēksūdze

Grēks samaitā mūsu gribu Starecs Joēls no Kala­mes pilsē­tas par grēka posto­ša­jām sekām ir teicis: «Grēks aptum­šo prātu. Šī tumsa apņem baudkā­ro, neno­vī­dī­go, mantkā­rī­go, egois­tis­ko un to, kurš nešau­bās, ka viņa spēkos ir izzi­nāt visas pasau­les gudrī­bas, iemā­cī­ties visas pasau­les valo­das un, uzkrā­jot bagā­tu piere­dzi, sasniegt lielu vecu­mu. Taču aiz ­sa­vas baudkā­res, mantrau­sī­bas un citām kaislī­bām viņš neredz ne radnie­cī­bu, ne draudzī­bu, ne cilvē­ku, ne Dievu, ne miesu, ne dvēse­li. Grēks samai­tā visbrī­niš­ķī­gā­ko no mums piede­ro­ša­jiem labu­miem — mūsu gribu . Un šī samai­tā­ša­na ir tik spēcī­ga, ka pat tad, ja grēci­nie­kam atplaik­snī apskaid­rī­bas mirkļi, kuros sare­dza­ma paša bojāe­ja, viņš tik un tā nespēj sevi attu­rēt.»* "Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! " Rom. 6:12

Garīgā pieredze

Garī­gā dzīve prasa lielu uzma­nī­bu Vēl divi graudi­ņi no stare­ca Hero­ni­ma piere­dzes: «Garī­gā dzīve prasa lielu uzma­nī­bu. Tā ir ļoti salda, taču tai ne­pie­cie­šams varoņ­darbs. Lai gū­tu pestī­ša­nu, cilvē­kam vispirms jāmaz­gā­jas savās asi­nīs vai sa­vās asa­rās. Svētie mocek­ļi mazgā­jās savās asi­nīs, tad nu mums vismaz kāds asa­ru mazu­miņš jāizlej.»*

Kārdinājumi

Savam "es" vergojošs cilvēks Starecs Daniels no Atona Katu­na­kas skita ir teicis, ka dēmo­ni «ne par ko neprie­cā­jas tik ļoti kā par saskar­smi ar egois­tis­ku, savam «es» vergo­jo­šu cilvē­ku, neatka­rī­gi no tā, vai šis cilvēks būtu teologs vai cen­tīgs askēts. Bet tie, glu­ži pretē­ji, baidās no tā, kurš apzi­nā­ti ir paze­mīgs un paklau­sīgs.»*

Garīgās pamācības

Atonu Starecu garīgās pamācības ir skaistas! Tā tas ir, tik daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Vai es gribu dzīvot svētu vai pasaulīgu dzīvi? Vai es gribu būt ES pati ar lieliem burtiem, vai ar maziem? Mana dzīvē ir manās rokās, un tā ir mana atbildība...mana atbildība ir lasīt katru dienu Bībeli, mana atbildība ir lūgties un veltīt savu laiku attiecībām ar Dievu! Bieži gribas to visu novelt uz savu vīru, jo viņš "tak" ir mana galva, bet tā ir mana dzīve, manas personiskās attiecības ar Dievu. Tāpēc negaidīsim uz kādu citu, vienalga, vai tas ir vīrs, vecāki, bērni vai draugi, bet sāksim darīt mēs paši, tik cik varam un jau šodien! Es cenšos sev atgādināt katru dienu no jauna, pirms paskatīties uz tām lietām, ko mans vīrs dara vai nedara, vispirms paskatīties man pašai uz sevi - Sevī!

Garīgais varoņdarbs

Izlasot šīs nodaļas virsrakstu "Garīgais varoņdarbs", man nebija skaidrs par ko tur būs, līdz es nesāku to lasīt!  Ir daudz vērtīgu un noderīgu lietu priekš manis, kuras varu arī ieteikt Jums visiem! Vai tiešām man ir jābūt rosīgai, kad Dievs mani aicina būt mierā? Ir tik daudz cilvēku, kuriem ir nepieciešama mana palīdzība, vai kuri kaut ko vēlas no manis. Bet kā tad paliek ar kalpošanu... Kāpēc mana sirdsapziņa moka mani, kad es neklausos tajā?

Klusēšana

Ak, cik bieži gan es vēlos, kaut es mācētu paklusēt, īstajā brīdī un vietā! Nemāku, nesanāk un arī  reizēm negribu...diemžēl.... Es tik tiešām cīnos ar to... Klusēšana: ieklausies! Aici­not savu garī­go bērnu uz Atona tuksne­si, par Isihastu sauktais starecs Jāzeps raksta: «Atbrauc, mans mīļo­tais dēls, kaut uz vienu dienu, lai mēs varē­tu paru­nāt par Dievu. Atbrauc ­sa­ņemt to, pēc kā skumsti un ilgo­jies. Ieklau­sies mežo­nī­ga­jās klintīs un noslē­pu­mai­na­jos, neru­nī­ga­jos mūkos, lai vi­ņi varē­tu tev atklāt dziļas domas un vestu tavu sirdi un prātu pie Ra­dī­tā­ja. Kopš pava­sa­ra — no Kristus Augšām­cel­ša­nās līdz Dievmātes Aizmig­ša­nas dienai augus­tā — te ir vienkār­ši brīniš­ķī­gi. Par Dievu runā un Viņa vārdu daudzi­na arī mēmie dievlū­dzē­ji: brīniš­ķās klintis un visa daba, ikkatrs ar savu balsi vai sa­vu klusē­ša­nu. Pietu­vi­ni roku vissī­kā­ka­jai zālī­tei, un tā tūdaļ skaļā balsī iesauk­sies: «Ak, vai tad tu mani nere­dzi? Tu man iesi­ti!» It visam ...

Domas

Kas ir tas par ko es domāju ikdienā? Kas notiek manās domās? Ko man vajadzētu domāt, bet no kā labāk izvairīties?  Dažas no atbildēm es atradu šajās Atona Starecu pamācībās: "Domas" :)  Domas: izvēlēsimies labas Starecs Paisijs atnā­cē­jiem bieži ietei­ca sekot savām domām. Reiz ­viņš sacī­jis: «Labāk ir izvai­rī­ties no sabied­rī­bas un ziņkā­rī­bas, jo tā mēs savā­cam vese­lu blāķi domu, kuras pēc tam ir ļoti grūti padzīt. Ja gribam attī­rīt savu sirdi un aizs­tāt savas fabri­kas (sirds) sliktos mehānis­mus ar labiem, tad vienmēr turē­sim prātā labas domas un nepie­ņem­sim viltus teleg­ram­mas. Tad mūsu sirds atkal no zelta veidos svētos Kausus, no lūžņiem lies zva­nus, kals kroņluk­tu­rus un pat no izmes­tiem papī­ra gaba­liem dari­nās tīras salve­tes. Taču, ja sirds būs ļaunu­ma un viltus pārņem­ta, tā pat zeltu uzska­tīs tikai par bronzu un dari­nās no tā lodes un lielga­ba­lus.»*

Prāts

Mēs joprojām svinam Kristus dzimšanas svētkus! Viņš nepiedzimst tikai vienreiz gadā, bet katru dienu no  jauna mūsu dzīvēs, sirdīs un prātos. Mums un bērniem ir brīvlaiks gan no skolas, gan no bērnudārza...prāts tiek mazliet mazāk nodarbināts, bet tik vai tā ir ļoti daudz aktīvu lietu, kas jāizdara ikdienā! Tad nu domājot par savu prātu...ar ko es to nodarinu šajā laikā...vai manas domas ir pie Dieva, vai tās skrien pa labi un kreisi, turp un atpakaļ....te man palīgā, atkal nāca Atonu Starecu pamācības...kas ne tikai sasilda sirdi, bet atstāj arī pēdas manā prātā! Tāpēc turpmākās 6 dienas līdz jaunajam gadam, es jums publicēšu katru dienu vienu pamācību!  Runājot par pirmo pamācību, man tā ir īpaši sirdī tuva, jo savā ziņā apstiprina manu rakstu par "Dzēšam ugunsgrēku" ...

Lūgšana

"Lūgšana", tā ir nākamā tēma no "Atonu starecu pamācībām", kas mani ļoti uzrunāja! Tā ir arī mana spēka, miera un prieka avots!  Tāpēc nākošās 25 dienas, tieši līdz Ziemassvētkiem, es katru dienu jums publicēšu vienu no starecu pamācībām!  Lūgšana: neviena nav veltīga!   Starecs Jēkabs ir teicis: " Mani bērni, neviena, it neviena lūgšana nav veltīga . Tieši lūgšana mani uztur jau cik gadus..."*

Mīlestība

Esmu izlasījusi, pārdomājusi un mani uzrunāja arī "Atona Starecu pamācības" 2.nodaļa par "Mīlestību". Patika. Ļoti patika. Tāpēc nolēmu turpākās 12 dienas, jums atklāt vienu pamācību. Šeit nu būs pirmā :) Mīlestība: ne vietu, ne mieru Starecs Jāzeps Isihasts saviem mūkiem atgādina: " To, ko mēs nedodam Dievam, izmanto kāds cits . Tādēļ arī Kungs mums ir devis bausli mīlēt Viņu no visas sirds un dvēseles, lai nelabais mūsos neatrastu sev ne vietu, ne mieru."*

Kristus mums ir viss

Mani ļoti uzrunāja šīs Atona Starecu pamācības, tāpēc vēlējos ar tām arī padalīties.  Man tik tiešām palīdz šīs pamācības. Palīdz no jauna piedzīvot Kristu, palīdz atcerēties Bībeles pantus un palīdz ikdienas steigā nepagurt savā garīgajā attīstībā, jo mēs, cilvēki, vairāk vai mazāk, bet visi cīnāmies ar vienām un tām pašām lietām un problēmām, tikai katram savā laikā un situācijā.  Kristus mums ir viss. Starecs Porfīrijs ir sacījis: "Dzīve bez Kristus nav dzīve, bet nāve. Ja tu neredzi Kristu visos savos darbos un domās, tu esi bez Kristus".*         

Tjolöholms pils

Vakar pēcpusdienā devāmies mazā izbraukumā uz Tjolöholms pili, fjordos , Kungsbakas apgabalā, netālu no mana tēva darba vietas. Ļoti skaista daba, pils (iekšā gan šoreiz netikām, jo mēs tur bijām tikai ap 17:30 vakarā, bet kādu citu reizi noteikti, ka ieiesim). Vienkārši sakot skaisti: pils, jūra, klusums, daba, rudens lapas, milzonīgi rododendri, bērni un prieks par kopā būšanu :)  Arī šeit ir krāšņi košs rudens! Tālumā redzama pils!

Reizēm...

Reizēm ir grūti būt četru bērnu mammai.  Reizēm man pietrūkst pacietības, gudrības un mīlestības kā viņus vadīt un mīlēt ikdienas gaitās. Reizēm man uznāk nogurums. Reizēm man uznāk kašķi. Reizēm man ir grūti saņemties. Reizēm es patiešām nezinu ko darīt. Reizēm es nezinu kā labāk darīt. Reizēm man neko negribas darīt. Reizēm.....