Oktobris ir tik tikko iesācies, bet tik daudz, kas jau ir noticis. Ikdiena griežas ne pa jokam un ir prieks būt kopā ar bērniem un redzēt, kā viņi aug. Šodien pirmo reizi Marta un Reinis "aizgāja" uz savu kristīgo bērnudārzu jeb atlaida mani . Ja pirmās reizes es biju iekšā ar viņiem telpā un piedalījos visās aktivitātēs, tad šodien sēdēju koridorī un lasīju grāmatu. Ja pēdējās divas reizes, viņi tā negribīgi sekoja skolotājām, vai arī daļu no skolas laiku nosēdēja man blakus, tad šodien vairāk vai mazāk, bet gāja visur līdzi un piedalījās ar prieku! Tas mums ir jauns sasniegums. Nākamais solis būs, kad es viņus atstāšu vienus, un vairs nesēdēšu koridorī, bet aiziešu, piemēram, tikmēr uz veikalu iepirkties jeb vienkārši pastaigāties. Bet tam vēl nav pienācis īstais laiks. Mēs speram kopā mazus, bet kārtīgus solīšus ;) Negribējās gaidīt mēneša beigas, lai dalītos ar Jums tajā priekā, kas un kā notiek, tāpēc jau rakstu uzreiz ;) Reizēm mēs bērniem matus izžāvējām...