Man negribas teikt, ka mēs esam PRET, lai gan arī esam, tāpēc teikšu, ka mēs esam PAR ierobežotu un limitētu laiku bērniem pie datora/TV . Mums mājās nav ne TV, ne planšetes, ne gudrie telefoni bērniem, jo viņiem tie nav vajadzīgi. Redziet, dzīvē tomēr viss nenotiek tā, kā mēs vēlētos un kopš augusta vidus, kad Marta sāka apmeklēt bērnudārziņu, viņai tur reizēm ir pieejams iPads... Neesmu par to sajūsmā, bet vienmēr bērnus nenosargāsi un nepasargāsi. Ja tas ir limitētos daudzumos, tad pēc būtības jau problēmas nav. Bērni aug un arī mums ir jāaug kopā ar viņiem! Arī Reinim pirmsskolas klasītē reizēm izmanto planšetes, lai viņš trenētu rociņu un vilku pāri attiecīgajam burtiņam, ko apgūst. Protams, ka to varētu darīt pēc Montessori pedagoģijas , izmantojot smilšpapīra ciparus , bet ne visas skolas to pielieto. Tāda ir tā realitāte.