Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: janvāris, 2018

Brāļu/māsu "kašķu" mīlestība

Jā, arī mūsu bērni plēšās savā starpā: strīdās, kaujās, apzināti kaitina viens otru, pabaksta, komentē, reizēm iesmej par otru, nosauc "mīlvārdiņos". Apceļ un "apbižo" visos man zināmos veidos. Jūs domājat, ka no tā var izbēgt? Nezinu, iespējams, bet, iespējams, ka tas ir normāls attīstības posms, kam vienkārši ir jāiziet cauri. Atceroties manu bērnību... uiii, kā mēs māsas viena otru aiz bizēm rāvām, skrāpējām un kāvāmies! Tad man liekas, ka manējiem vēl nav tik traki... ka mums gāja trakāk! Tāpēc šādi brīži, kad viņi viens otru paslavē, samīļo, apķer, kopā izveido rotiņas, ir jāķer. Jāķer un jāiemūžina, lai ir ko atcerēties, lai ir tas pozitīvais ;)   Manuprāt, vislabāk ir bērnus iesaistīt ikdienas darbiņos, tādējādi nodarbinot viņus, cerībā izbēgt no brāļu/māsu "kašķu" mīlestības. Reizēm tas der, reizēm tik tiešām nostrādā, bet reizēm bērnam vajag tieši tajā brīdī nedalītu vecāku uzmanību. Nav vienas pareizes receptes visām reizēm, i...

"Nekustami sociālais"

Šā gada augustā mans vīrs nomainīja savu darbu. Tā arī ir viena liela liecība. Jo mums visu laiku likās, ka nekustamie īpašumi (kas ir mana vīra darba pieredze Latvijā + iegūtā izglītība Zviedrijā) un sociālais darbs (kas ir mana vīra iegūtā izglītība Latvijā + pieredze Zviedrijā) ir pilnīgi un galīgi neapvienojamas sfēras, nozares un profesijas. Taču ne Dievam! Jo Dievs tās vienkārši apvienoja vienā. Viņš joprojām strādā Marks pašvaldībā, bet ne vairs ar bēgļu nepilngadīgajiem bērniem. Māris tagad strādā Sociālajā kantorī par Nekustamo īpašumu organizētāju (līgumu parakstīšana, dzīvokļu apsekošana utml). Re kā! Tāds amats arī ir! Tas nozīmē, ka viņš uzrauga dzīvokļus, ko sociālais dienests piešķir ģimenēm, cilvēkiem ar dažādām atkarībām un finasu problēmām.  Gribējās vēl piebilst, ka tāda darba vieta ir tikai viena visā pašvaldībā un Dievs to iedeva tieši Mārim, feini vai ne? Šādas izskatās mana vīra pusdienas, ko viņš katru dienu ņem līdzi uz darbu un tur tās pasilda. Zil...

Kad jāpabaro "bars"..

.. tad bez iepriekšējas plānošanas iztikt nevar! ;) Šāds bija mūsu statuss 2017. gada pēdējās 3 dienas: mēs bijām 4 pieaugušie un 11 bērni! Kas kopīgi dzīvojāmies, ēdām, spēlējāmies, mazliet arī pakašķējāmies, smaidījām, priecājāmies, raudājām... nu vienvārdsakot - baudījām dzīvi ar visu, kas tai nāk komplektā. Forši! Nu, man ļoti patika gan uzņemt ciemiņus, gan būt namamātei.  Bet, lai viss noritētu pēc iespējas mierīgāk, protams, ka man bija saplānotas ēdienreizes. Lai gan atzīšos, ka visu neizmēģinājām, jo, piemēram, pēc kārtīgās pastaigas mežā, bija tik praktiski un ērti atgriezties mājās jau pie gatavas zupas, meža cūkas tefteļiem un biezeņa, ka apēdām visus pāripalikumus un jaunu ēdienu pusdienās negatavoju.   Piektdienas vakariņas: Lēcu un dārzeņu biezenis Tefteļi tomātu mērcē Salāti Mīkstā piparkūka ar dzērvenēm un citi našķīši Sestdienas brokastis: Maizītes Tostermaizes Granola Nesaldināts brokastu muslis Sestdienas pusdie...