Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: februāris, 2013

Kāds ir tavs "zaļais" ieteikums?

Pārpublicēts no manas "draugiem.lv/dienassgrāmatas" (12. aug 2010), varbūt, ka kāds to vēl nav lasījis un kaut kas var noderēt! :) Par savu pieredzi Zviedrijā varēšu uzrakstīt pēc kāda laika, kad būsim te vairāk iedzīvojušies, vai kad dzīvosim vieni, jo tagad, dzīvojot kopā ar maniem vecākiem, šīs lietas ir vairāk viņu rokās, mēs šķirojam atkritumus ikdienā kopā, bet viņi tos aizved un nodod. Pagaidām man nav vajadzība pašai zināt, kur un ko var atstāt! :)  Šādu virsrakstu pirms kāda laika ieraudzīju portālā mammam.lv/tetiem.lv....tad nu sāku domāt, kāds varētu būt mans ieteikums..nez cik sanāks

DIVI sarunu vakari VECĀKIEM par BĒRNIEM...

Iesaku, ja pati būtu Latvijā noteikti, ka aizietu..., bet tagad tikai jāgaida kāds video, konspekts vai atstāsts....

Brauciens uz Latviju

Ir sākusies otrā nedēļā kopš mēs esam atgriezušies Zviedrijā. Viss pagaidām ieiet atpakaļ ikdienas ritmā un mierā. Pagājušo pirmdien mēs atgriezāmies, otrdien devāmies jau uz skolu, un mums bija ieplānots, ka pagājušo trešdien mēs kārtosim pirmo SFI C līmeņa eksāmenu, bet, slava Dievam, to pārcēla uz šo ceturtdienu!  Viena nedēļa Latvijā bija ļoti bagātīgi saplānota, pasākumiem, piedzīvojumiem, pienākumiem un emocijām bagāta. Nedēļās vidū sāka izsīkt spēki, bet tie, pateicoties mūsu lieliskajiem draugiem, atgriezās :) Vienā brīdī, mēs ar vīru secinājām. VISS...Vairs šādu skrējienu nebūs, tas nav to vērts! 

Kārdinājumi

Savam "es" vergojošs cilvēks Starecs Daniels no Atona Katu­na­kas skita ir teicis, ka dēmo­ni «ne par ko neprie­cā­jas tik ļoti kā par saskar­smi ar egois­tis­ku, savam «es» vergo­jo­šu cilvē­ku, neatka­rī­gi no tā, vai šis cilvēks būtu teologs vai cen­tīgs askēts. Bet tie, glu­ži pretē­ji, baidās no tā, kurš apzi­nā­ti ir paze­mīgs un paklau­sīgs.»*

Garīgās pamācības

Atonu Starecu garīgās pamācības ir skaistas! Tā tas ir, tik daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Vai es gribu dzīvot svētu vai pasaulīgu dzīvi? Vai es gribu būt ES pati ar lieliem burtiem, vai ar maziem? Mana dzīvē ir manās rokās, un tā ir mana atbildība...mana atbildība ir lasīt katru dienu Bībeli, mana atbildība ir lūgties un veltīt savu laiku attiecībām ar Dievu! Bieži gribas to visu novelt uz savu vīru, jo viņš "tak" ir mana galva, bet tā ir mana dzīve, manas personiskās attiecības ar Dievu. Tāpēc negaidīsim uz kādu citu, vienalga, vai tas ir vīrs, vecāki, bērni vai draugi, bet sāksim darīt mēs paši, tik cik varam un jau šodien! Es cenšos sev atgādināt katru dienu no jauna, pirms paskatīties uz tām lietām, ko mans vīrs dara vai nedara, vispirms paskatīties man pašai uz sevi - Sevī!

Plakāts kā dāvanu papīrs

Bērnu animācijas plakāts (no bērnu aktivitātes/uzdevumu žurnāliem) arī lieliski var noderēt par dāvanas iesaiņošanas papīru! Skatieties, kāds galarezultāts man sanāca no animācijas filmas "Meklējot Nemo" :) 

Auskariņi

Veinlaicīgi ar manu aktīvo pērlīšu pāršķirošanu , man radās iedvesma uztaisīt jaunus auskarus - dāvanām! Tie vienmēr noder, ja pie kāda dodies ciemos un vēlies kādu mazliet iepriecināt! Pateicoties manam vīram, kurš palīdzēja ar bērnu nodarbināšanu, tas viss bija divu dienu rezultāts (Ar to es domāju, pāris stundas katru dienu, jo visu dienu nodarboties ar saviem hobijiem, es kā daudzbērnu māmiņa, to vienkārši nevaru un nevēlos atļauties). Pirmajā dienā man bija ideja, un es tās savēru uz auskaru nagliņas, otrajā pieliku āķīšus un pabeidzu darbiņus līdz galam. Tad nu ļāvos mazai improvizācijai un iedvesmai, un te nu ir redzams mans gala rezultāts!

Auduma maisiņš bērna attīstībai

Nez no kurienes man mājās atradās viens liels auduma maiss ar lielām pogās, kabatiņām ar rāvējslēdzēju un dažādiem citiem aizdares veidiem! Mēs tagad tajā glabājam klučus, un tas ir noslēpts kaut kur bēniņos...Kad atradīšu nofogrāfēšu un ielikšu bildīti tepat blogā! To aplūkojot un izpētot, man radās doma uzšūt kaut ko līdzīgu, bet šoreiz nevis saviem bērniem, jo mums jau tāds viens ir. Bet gan dāvanai kādam citam bērniņam! Šo darbu es iesāku pirms gada vai pat agrāk, bet visu laiku tas tika nolikts maliņā, jo bija citas svarīgākas lietas, ko darīt. Kopš esam Zviedrijā pamazām esmu pabeigusi šo savu projektu. Šīs dāvaniņas ir jau savu jauno īpašnieku rokās, vai arī pavisam drīz būs :)  Doma ir tāda, izveidot tādu kā lielu auduma maisu, bez rokturiem. Es tam piešuvu lielas koka pogas. Kabatu ar rāvējslēdzēju, un dažādas citas aizdares, piemēram, "lipuškas", pulksteņa siksniņu. Tās pārsvarā bija visas mājas atrastas un nelietotas. Tā nu "krāmi" ieguva savu ja...

Dāvanu saiņošana I

Bieži vien ikdienā es mēdzu izmest ārā daudz un dažādu kastīšu, gan lielu, gan mazu. Pēdējā laikā es labākās no tām pietaupu un izmantoju, lai iesaiņotu kādu dāvanu! Aplīmēju tās ar interesantām aplikācijām, kas izgrieztas vai izplēstas no reklāmas un citiem žurnāliem! Tādējādi mēs domājam arī par dabu un "zaļu" dzīvesveidu, jo netiek izmestas ārā kastītes, avīzes, kā arī netiek pirkti jauni dāvanu maisiņi vai kastītes, bet mēs tos izmantojam otro reizi! :)  Dažas ēdienu tēmas, man iepatikās. Te nu redzams gala rezultāts: Dažādas konfektes un konfekšu kastes...

Sašķiro pogas

Šo savu bērnu aktivitāti mēs izveidojām iedvesmojoties no Karīnas bloga PinkTower . Tas pats fascinējošais blogs, kas tika pieminēts jau Geoborda rakstā. Pats labākais bija tas, ka puiši paši gribēja man palīdzēt un piešuva pogas. Es tik tiešām nezināju, ka viņi jau māk šūt!  Pēterītis taisa savu pogu sedziņu.

Latvija

Šodien mēs braucam uz Latviju! Ir tik dīvaina sajūta, krāmēt somas un braukt ceļojumā uz savu dzimto zemi. Mūsu mērķis ir manas vecmāmiņas 80.dzimšanas dienas balle! Kad vienkopus sanāks visi radi un draugi!  Lūdzu, paturiet mūs savās lūgšanās, lai Dievs svētī gan ceļa laikā, gan arī viesojoties Latvijā! Lai Viņa žēlastība, aizsardzība, miers un prāts ir pāri mums visiem!  Tāpēc laikā no 10.02.-18.02.2013 man būs atvaļinājums no "blogošanas", jo mēs vairāk dzīvosimies "klātienē un realitātē" pie mīļiem un tuviem radiem, draugiem un paziņām.

Notikumi ap gadu miju

Pirms pāris dienām Māris no sava telefona datorā ielādēja daudz, jaunu un neredzētu bilžu ar kurām es vēlējos padalīties. Bilžu kvalitāte ir mazliet sliktāka, bet galvenais te ir saturs :)  Tik interesanti ir paskatīties uz kādiem notikumiem, kas ir bijuši mūsu dzīvē, pēc ilgāka laika.  Daudz kas mainās tik ļoti ātri! Mūsu mazā Martiņa ir īpaši unikāls bērns. Viņi visi tādi ir arī Pēteris, Kristaps un Reinis. Katram ir sava unikālā lietiņa.  Marta mēdz diezgan regulāra, atrodoties uz dīvana, pārvietoties šādi: No sākuma jāpieceļas kājās. 

Ziemas prieki

Lūdzu, izejiet ārā kopā ar saviem bērniem un izbaudiet ziemas priekus :)  Bērniem īstenībā vajag tik maz pilnai laimei!  Mēs to izdarījām vakar! Bija atkal tik skaisti laika apstākļi, ka istabā sēdēt vienkārši nevarējām!  Es midzināju Martu, Māris tīrīja pa nakti sasnigušo tīru, bet puiši slidinājās no kalniņa :)  Nu, pasakiet man vēl, ka Dievs nav mākslinieks! Visi aktīvā darbībā!

Skenes luterāņu baznīca

2012. gada oktobrī es rakstīju atskaiti par pirmo mēnesi Zviedrijā un jau pieminēju Skenes luterāņu baznīcu. Cilvēki ir dažādi un arī kristīgās baznīcas ir dažādas. Gan pēc ārējās celtnes, gan pēc liturģijas, gan pēc konfesijas, gan pēc draudzes un vēl daudzām citām lietām!  Maniem vecākiem Skenes luterāņu baznīca liekas tumša. Bet tā ir īpaša baznīca priekš manis! Man ļoti patīk tajā valdošā atmosfēra! Es zinu, ka tas nav galvenais, jo Dievs ir un paliek tikai viens, un Viņš ir visur! Bet ja man šī baznīca kaut uz mirkli var palīdzēt piedzīvot Dievu, tad kāpēc ne? Pagājušā gadā pēdējā mēnesī divdesmitajā datumā Pēterim un Kristapam bija skolas noslēguma pasākums Skenes luterāņu baznīcā. Tajā reizē, man pirmo reizi iznāca tajā iekļūt un sajusties īpaši mīlētai! Tā ir ļoti skaista, maza un mīļa baznīca! Kaut kādai daļai no manis īpaši tuva!  Tas ir tik forši, ka Montersori skola var noslēgties ar pasākumu baznīcā, ar bērnu dziesmām un mācītāja uzrunu. Man kā kr...

Pastaiga pa Kinnu

Sestdien bija ļoti saulains laiks mūsu pusē, tāpēc mēs visi pēc brokastīm devāmies 2h ilgā pastaigā, pa Kinnas centru. Ar mērķi iepazīt un labāk apskatīt Kinnas centru un tās apkārtni.  Kinnu un Skeni varētu salīdzīnāt ar Ogri un Jaunogri, tāpēc mums labāk patīk Kinna, jo tā vairāk līdzinās pašai Ogrei :) Tajā ir skvēriņš, lielāks centriņš. Skene vairāk līdzinās Jaunogrei, kurā īsti nav tāda centra, ja neskaita vienu caurbraucošu ielu. Abām pilsētām garām, Kinnai cauri tek arī Viskan upe. Viskan upe.

Colour by numbers

Mums ir ļoti foršas krāsojamās+saskaitīšanas+ atņemšanas grāmatiņas, kurās bērns vienlaicīgi mācās, jeb nostirpina savas rēķināšanas zināšanas un krāsas. Pēcim šī grāmatiņa iet ļoti pie sirds un katru dienu tiek izkrāsota viena lapa :)  Colour by numbers

Pagulēju drusku ilgāk... :D

Tā nu sanāca, ka vakar bija mans "garais" rīts, bet šodien Māra. Tas bija ļoti mīļi un jauki! Jo es varēju pagulēt ilgāk :) Reizēm tas ir ļoti svarīgi un pat nepieciešami. Tikai tad, kad es iegāju bērnu istabā, es secināju, ka mans miegs jeb klusums no rītiem arī kaut ko maksā :) Tas ir jauki ļaut bērniem darboties, neskatoties uz to, ka pēc tam, iespējams, visa māja ir vienā lielā haosā.  Protams man ir izvēle stāvēt bērniem visu laiku blakus, nodarbināt viņus un uzmanīt, bet tad es nevaru no rītiem pagulēt. Te nu ir aktuāls jautājums, kas, kurā brīdī ir svarīgāks :) Tie ir un paliek bērni :) Manuprāt, es drīkstu ļaut viņiem arī izpausties radoši un brīvi un reizēm atļauties savai "kārtībai" :)  Parasti jau notiek tā, kā bija arī vakar, ka tieši aizvakar pirms gulētiešanas mēs ar bērniem sakārtojām un iztīrījām māju :) tad nu vakar pēc pastaigas, mēs to darījām atkārtoti!  Arī mūsu mājās mēdz būt haoss :) 

Mammu, izkrāso Tu!

Pēterim, Kristapam un Reinim pēdējā laikā ir aktuāla dāvanu gatavošana un saiņošana. Ko tik viņi neizdomā!  Pats pēdējais bija liels pārsteigums man! Kristaps uzzīmējis daudz un dažādu figūru, pat iesaiņotas dāvanas, visas ar pelēko zīmulīti! Atnes man to lapiņu, pasniedz kā dāvanu un saka man: "Mammu, izkrāso Tu, un tad tu dabūsi mazu balviņu" :) Tad nu ķēros pie darba un šis ir mans izkrāsotais rezultāts! 

Cepam, vāram, mazgājam!

Tā bija viena lieliska sestdiena, kad mēs atkal mājās bijām vieni paši un varējām izpausties visi, gan lielie, gan mazie savās pavārprasmēs un spējās!  Man ļoti patīk tās reizes, kad mēs kopīgi pagatavojam kādu no maltītēm. Agrāk tādas bija biežāk, bet ienākot četriem bērniem mūsu ģimenē, tādas reizes ar vien vairāk un vairāk samazinājās. Marta un Reinis stāv no krēsliem pagatavotā sētiņā :) Droši un stabili! Mēs tagad esam daudz. Ikdienā jāpabaro 10 cilvēku. Katru dienu, vismaz 3 ēdienreizes. Bērniem nāk vēl klāt launags :)