Pāriet uz galveno saturu

Kārdinājumi


Savam "es" vergojošs cilvēks



Starecs Daniels no Atona Katu­na­kas skita ir teicis, ka dēmo­ni «ne par ko neprie­cā­jas tik ļoti kā par saskar­smi ar egois­tis­ku, savam «es» vergo­jo­šu cilvē­ku, neatka­rī­gi no tā, vai šis cilvēks būtu teologs vai cen­tīgs askēts. Bet tie, glu­ži pretē­ji, baidās no tā, kurš apzi­nā­ti ir paze­mīgs un paklau­sīgs.»*





"Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla." Mat. 11:29-30
----------------------------------------------------------------------


Ticība ir visa pamats


Sātans atro­das visur. Runā­jot par askē­tu lūgša­nām, starecs Jāzeps ietei­ca patu­rēt prātā: «Trīs cilvē­ku veido­jo­ša­jās sastāv­da­ļās — dvēse­lē, miesā un apkār­tē­jā vidē — atro­das rūpī­gi paslē­pies un līdz zobiem apbru­ņo­jies ienaid­nieks, kurš nelaiž garām nevie­nu iespē­ju nomākt vai pār­bau­dīt cilvē­ka ticī­bu. Atkarī­bā no apstāk­ļiem sātans uzbrūk un preto­jas mūsu lēmu­miem. Bet viņa galve­nais mērķis ir satriekt cilvē­kā eso­šo ticī­bu un apkau­not viņu, pada­rot par node­vē­ju un skepti­ķi. Ja tas izdo­das, ienaid­nieks ātri atņem arī centī­bu un dedzī­bu. Visa cīņa notiek tieši ticī­bas dēļ, bet ticī­ba ir visa pamats. Ja sāk svārstī­ties ticī­ba, sašķo­bās arī viss pārē­jais, un frontes līni­ja tiek ­pār­rau­ta.»*



"..no ticības taisnais dzīvos." Rom. 1:17b
----------------------------------------------------------------------


Svēta laulība Kristū ir ceļš uz pestīšanu


Par sāta­na viltī­bām starecs Epifā­nijs ir sacī­jis: «Cik gan viltīgs un ļaunp­rā­tīgs ir sātans! Jaunlau­lā­ta­jiem, kas iesā­ku­ši laimī­gu, kristī­gu laulī­bas dzīvi, tas čukst: «Ak, cik gan daudz labāk būtu, ja jūs būtu devu­šies uz kloste­ri un tur, tālu prom no ģime­nes rūpēm, kuras cilvē­ku tikai izklie­dē un velk lejup, baudī­tu garī­gos debe­su priekus!» Savu­kārt tiem, kas devu­šies uz kloste­ri, vēlo­ties sagla­bāt savu jauna­vī­bu Kristū, sātans čukst: «Cik gan daudz labāk būtu, ja jūs būtu salau­lā­ju­šies un veido­tu savu mājas Baznī­cu, dzīvo­jot ģime­nes laimē tālu no nežē­lī­gā askē­tis­ma un vientu­lī­bas, kas jūs tā nomāc!»
Toties, ja precē­tais kļūtu par mūku un mūks appre­cē­tos, kārdi­nā­tājs atkal teiktu viņiem pretē­jo. Un tas viss tādēļ, lai ie­dzī­tu viņus izmi­su­mā un novir­zī­tu no pestī­ša­nas ceļa, jo gan svētī­ta laulī­ba, gan jauna­vī­ba Kristū ir ceļš uz pestī­ša­nu.»



"Tā man šķiet, ka tagadējā bēdu laikā ir cilvēkam labi palikt tāpat. Ja esi jau saistījies ar sievu, nemeklē šķiršanos; ja esi bez sievas, nemeklē sievu. Bet, ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks, un, ja jaunava dodas laulībā, tā negrēko; tādiem savas miesas bēdas gan būs, bet es jūs gribētu saudzēt. Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti; un kas raud, kā tādi, kas neraud; un kas priecājas, kā tādi, kas nepriecājas; un kas pērk, kā tādi, kas to negrib paturēt; un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet. Bet es gribu, ka jūs būtu bez zūdīšanās. Neprecētais rūpējas par Tā Kunga lietām, kā patikt Tam Kungam. Bet precētais rūpējas par pasaules lietām, kā patikt sievai: viņa sirds ir dalīta. Tāpat neprecētā un jaunava rūpējas par Tā Kunga lietām, lai būtu svēta miesā un garā; bet precētā rūpējas par pasaules lietām, lai patiktu vīram." 1 Kor. 7: 26-34
----------------------------------------------------------------------


Novirze pa labi no īstā ceļa


Starecs Eusē­bijs par nešķīs­tā uzbru­ku­miem teicis šādus vārdus: «Lai vē­lāk pagrūs­tu mūs kritie­nam, sāta­nam  ir vieglāk cilvē­ku novir­zīt pa labi no īstā ceļa, jo tad mums šķiet, ka  cenša­mies pēc Dieva, augam tiku­mos un pienā­ku­ma pildī­ša­nā. Tas ir daudz bīsta­māk nekā kriša­na pa kreisi, kurā grēks ir skaidri saska­tāms. Tādēļ mums vienmēr jāsag­la­bā sevī dvēse­les miers.» Kādā citā reizē viņš savam garī­ga­jam bērnam ietei­cis: «Nebrī­nies, ja redzi, ka citi cilvē­ki nav vienis­prā­tis ar taviem uzska­tiem. Tas Kungs ir teicis, un mēs zinām, ka nela­bais iespai­do cilvē­ku uzska­tus un aptum­šo viņu prātus, lai vi­ņi neva­rē­tu saska­tīt to, kas viņiem ir labs, un vairs neklau­sī­tu Dieva balsi.»*

 

"Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un piedauzības nav viņā; bet, kas savu brāli ienīst, ir tumsībā un dzīvo tumsā un nezina, kurp tas iet, jo tumsa ir aptumšojusi viņa acis. " 1 Jāņa 2:10-11
----------------------------------------------------------------------


Ej savu ceļu!


Runā­jot par preto­ša­nos kārdi­nā­ju­miem, starecs Porfī­rijs ietei­cis: «Ejiet ­pa­ši savu ceļu. Sātans nāks un, ar saviem nodo­miem jūsu piedur­knēs ieķē­ries, centī­sies jūs nogrūst, novir­zīt no ceļa. Taču jūs negrie­zie­ties atpa­kaļ, nesā­ciet ar viņu saru­nā­ties un nestrī­die­ties. Tā jūs satriek­siet sāta­nu, un tas no jums atkāp­sies.»*


"Lai tavas acis raugās taisni uz priekšu, un lai tavu acu plakstiņi raudzītos taisni tavā priekšā. Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas projām no ļauna!" Sal. pam. 4:26-27
----------------------------------------------------------------------


Suns, akmens un sviedējs...


Lai spē­tu preto­ties kārdi­nā­ju­miem, nepie­cie­ša­ma uzma­nī­ba un vērī­ba. Zīmī­gi ir stare­ca Amfilohija teiktie vārdi: «Bieži gadās tā: ja kāds met sunim ar akme­ni, suns tā vietā, lai uz­klup­tu sviedē­jam, metas virsū un kož akme­nim. Tāpat rīko­ja­mies arī mēs. Kārdi­nā­tājs mēdz sūtīt kādu citu, lai tas ar vārdiem vai rī­cī­bu mūs kārdi­nā­tu, un mēs nevis uzklū­pam tam, kurš metis mums akme­ni — kārdi­nā­ju­mu, bet meta­mies kost akme­nim — savam tuvā­ka­jam, kuru izman­to­jis labā nīdējs.»*


"Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā." Gal. 6:1
----------------------------------------------------------------------

* Priesteris Taciss D. 2001, Atona Starecu pamācības, Filokalija, ISBN: 9984937388, Rīga, lpp. 36 -


Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts