Atonu Starecu garīgās pamācības ir skaistas! Tā tas ir, tik daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Vai es gribu dzīvot svētu vai pasaulīgu dzīvi? Vai es gribu būt ES pati ar lieliem burtiem, vai ar maziem? Mana dzīvē ir manās rokās, un tā ir mana atbildība...mana atbildība ir lasīt katru dienu Bībeli, mana atbildība ir lūgties un veltīt savu laiku attiecībām ar Dievu! Bieži gribas to visu novelt uz savu vīru, jo viņš "tak" ir mana galva, bet tā ir mana dzīve, manas personiskās attiecības ar Dievu.
Tāpēc negaidīsim uz kādu citu, vienalga, vai tas ir vīrs, vecāki, bērni vai draugi, bet sāksim darīt mēs paši, tik cik varam un jau šodien!
Es cenšos sev atgādināt katru dienu no jauna, pirms paskatīties uz tām lietām, ko mans vīrs dara vai nedara, vispirms paskatīties man pašai uz sevi - Sevī!
Atver dvēseli
Starecs Heronims Evaņģēlija studēšanas nepieciešamību uzsver ar līdzību: «Pilnīgi noslēgtā mājā ir galīgi tumšs. Mazliet atdarījis logu, tu ievērosi lielākos priekšmetus. Ja atvērsi vairāk un istabā iekļūs gaisma, varēsi saskatīt arī sīkākas lietas. Bet, kad iekšā ielauzīsies saules gaisma, tu ieraudzīsi pat gaisā lidojošos putekļus. Tāpat notiek arī ar dvēseli, kad tā uzņem Evaņģēlija gaismu un ierauga pat vissīkākos grēkus.»*
"Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma." Ef. 5:13
"Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā." 2 Kor. 4:6
----------------------------------------------------------------------
Pamācības
Starecs Porfīrijs bieži izmantojis arī šādu līdzību: «Iedomājies, ka tu atrodies tumšā istabā un, vēcinot rokas, centies izgaiņāt tumsu, kura, protams, paliek, kur bijusi. Taču, ja atvērsi logu un istabā ielauzīsies gaisma, tumsa izzudīs. Tāpat ir ar pamācībām. Svētie Raksti, svēto dzīves apraksti un svētie tēvi ir gaisma, kas aizdzen dvēseles tumsu.»*
"Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības." 1 Jāņa 1:5
----------------------------------------------------------------------
Atslēga
Vienkārša Evaņģēlija studēšana gara labumu nenes. Starecs Eusēbijs par to teicis: «Lai arī cik daudz cilvēks zinātu, tas nelīdzēs, ja viņu neaplaimos Svētā Gara svētība. Cilvēks līdzinās mājai, no kuras nav labuma, ja tā ir aizslēgta. Nepieciešama atslēga. Tāpat arī cilvēka prāts nenesīs viņam labumu, ja nebūs atdarīts ar svētības atslēgu. Kāds universitātes pasniedzējs man stāstīja, ka, studējot dažādus filozofu darbus, viņš tos ir izpratis, taču, studējot Evaņģēliju, spējis uztvert tikai vārdus, nevis to dziļāko jēgu.»*
"Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." Mat. 16:19
----------------------------------------------------------------------
Pati dzīve!
Starecs Joēls, būdams izglītots cilvēks un lielisks rakstnieks, mēdza uzsvērt, ka pēc pamācības jāseko arī darbiem. Reiz viņš teicis: «Lasot svētos tēvus, tu redzēsi, ka daudzos jautājumos viņiem ir savi, bieži vien atšķirīgi uzskati. Tā, piemēram, fragmentu no Svētajiem Rakstiem viens skaidro tā, cits savādāk. Taču, ja ir kāds jautājums, kurā tēvi ir vienisprātis, tad tas ir gara varoņdarbs. Visi tēvi cildina gavēni, nomodu, labprātīgu nabadzību, miesas noniecināšanu un krietnu dzīvi vispār.» Un piebildis: «Mēs parasti redzam to, ko teikuši un ko rakstījuši svētie tēvi, bet nepievēršam uzmanību tam, kā viņi ir dzīvojuši. Taču patiesībā mums tā vietā, lai skricelētu piezīmes uz tēvu rakstu malām, vajadzētu censties atdarināt viņu dzīvi. Tēvi daudz lūdzās, daudz gavēja un ilgu laiku pavadīja nomodā, mīlēja nabadzību un vienkāršību, neieredzēja pasaules gudrību, cīnījās ar maldiem, nicināja sadzīves mieru, vairījās no apbalvojumiem, slavas, pagodinājumiem un bija iecienījuši moceklību. Bet mēs? Mēs gan turam rokās tēvu grāmatas, taču mūsu dzīve ir viņu dzīves noliegums. Svētie tēvi nav nekāda filoloģija, viņi ir pati dzīve!»*
"Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami." Gal. 5:16-26
----------------------------------------------------------------------
Lasītājs = pļāvējs?
Jo īpaši stareci bija iemīlējuši svētā Sīrijas Īzaka sacīto. Starecs Heronims saviem garīgajiem bērniem ieteica nopietni studēt viņa askētiskos vārdus: «Ik dienas izlasiet pa lapai no sv. Sīrijas Īzaka grāmatas. Īzaks ir kā spogulis. Redzēsiet, kur atrodaties. Īzaks ir kā termometrs. Es ļoti mīlu svētīto tēvu Īzaku. Viņš ir mans starecs.» Šī svētā tēva darbus Heronims lasīja arī tad, kad slimo acu dēļ lasīšana bija apgrūtināta. Jo: «Tas, kurš lasa, ir kā pļāvējs, bet klausītājs tikai savāc uz lauka palikušās vārpas.»*
"Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: "Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā."" Mat. 9:37-38
----------------------------------------------------------------------
Dieva patiesības nemainās
Par dažādu grāmatu lasīšanu starecs Porfīrijs teicis: «Slikta grāmata nesīs tev ļaunu. Laba grāmata nesīs tev labu. Pat ja tu vēl neesi gatavs pielietot to praksē, bet iekšēji ļoti vēlies, tad ar laiku tevī pamazām un bez piespiešanas nobriedīs vēlme pēc labā, un tu galu galā sāksi to pielietot.» Runājot par tiem, kuri nespēj izlasīto atcerēties, viņš piebilst: «Ziniet, ka tas viss tomēr tiek noglabāts jūsu atmiņā un īstajā brīdī Kristus jums to atklās.» Citkārt viņš akcentējis Evaņģēlija lasīšanas nepieciešamību, jo «tajā ir apslēpti visi dārgumi un tas atrisina visas problēmas. Tā patiesi ir filozofija. Tā ir Atklāsmes filozofija. Tur ir Dieva patiesības — tādas, kādas tās sākotnēji tika atspoguļotas. Nav citu, jaunu patiesību, neskatoties uz to, ka pasaule progresē un ar zinātnes palīdzību cilvēki lido uz zvaigznēm.»*
""Es esmu Alfa un Omega!" saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs! " Atkl. gr. 1:8
----------------------------------------------------------------------
Neizšķied dārgo laiku!
Mūsdienās iznāk ļoti daudz grāmatu un to izvēlē jābūt īpaši uzmanīgam. Raug, stareca Joēla padoms: «Izvēloties grāmatu, ko lasīt, mums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo dārgo laiku nedrīkst izšķiest pelēku un bezgaumīgu grāmatu lasīšanai. Grāmatu, kura nav vērta, lai to lasītu vēl otro un trešo reizi, nav jālasa arī vienreiz.»*
"Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss." 1 Kor. 7:29
----------------------------------------------------------------------
* Priesteris Taciss D. 2001, Atona Starecu pamācības, Filokalija, ISBN: 9984937388, Rīga, lpp. 36 -



Komentāri
Ierakstīt komentāru