Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: jūlijs, 2017

Gaļas sacepums ar saulē kaltētiem tomātiem

Kaut ko līdzīgu mēs esam ēduši mūsu draudzes pasākumos. Tas saucās, kad mājās nav nekā un ir visa kā ;) Jo kartupeļus var droši aizstāt ar pastu un maltās gaļās vietā noder arī desa vai šķiņķis, vai kas cits gaļveidīgs. Droši var likt arī sēnes, vai tikai dārzeņus. Lai paēstu mūsu ģimene, mēs to pagatavojam divos traukos. Un man par pārsteigumu, visiem ļoti garšo šis ēdiens, tad nu man ir divi regulāri pasūtījumi: no vīra šo katru otro dienu un no vīra tēva - kotletes, un es gatavoju šādas ;)

Mūsu "pensionārs"

Šī diena man pagāja pārdomās par mūsu kaķi Džonu Grasi! Viņš ir jau cienījams pensionārs, jo augustā apritēs jau 12. kaķa gads, t.i., 64. cilvēka gads*! Labs vecumiņš :) Grasis, tā mēs viņu ikdienā saucam, ir mūsu pirmais "bērns". Viņš ir piedzīvojis gan pārcelšanos uz Zviedriju, gan 5!! mājdzemdības, gan visas pārcelšanās un ikdienas ņigu-ņegu! Kaķis tā teikt ar varenu stāžu. Pēc būtības es esmu suņu cilvēks. Man ļoti patīk suņi un vienu dienu mums tāds arī būs. Tagad ir māja un lielākas iespējas, ka tas notiks "pavisam" drīz. Bet mūsu kaķis ir īpašs. Viņš ir ļoti gudrs kaķis un šādi kaķi man arī patīk! Kad mēs viņu iegādājāmies, mēs dzīvojām Ogrē, mazā divistabu dzīvoklītī un mums vēl nebija pašiem savu bērnu. Kaķis bija viņš, tagad ir "oнo", un pirmos 5 savus dzīves gadus, viņš bija 100 % mājas kaķis. Kāpēc tā? Jo mums kaimiņam bija mežonīgs āras runcis un mēs patiešām baidījāmies, ka tas runcis mūsu kaķēnu saplēsīs gabalos. Kad mēs pārcēlāmie...

Jauktie salāti ar "salātu" sieru

Vasara ir tas laiks, kad man gribas ēst zaļumus un salātus. Ja viens no mūsu dēliem ir kā traks uz dillēm un ēd tās ar "kaudzi", tad otrs ir "atkarīgs" no sīpollociņu salātiem, bet vīriem padod tik gaļu, jo strādājot fizisku darbu, vajag arī "pamatīgu ēdienu". Un man, lūdzu, kādus jaunus, vieglus salātiņus. 

Veļas diena

Viena mazgāšanas reize.  Kopš mums ir jauna, ļoti ietilpīga veļas mašīna, vienā reizē var izmazgāt līdz pat 13 kg netīrās veļas, tā netiek darbināta gandrīz katru dienu, kā tas bija dzīvoklīti, bet gan tikai 1-2 reizes nedēļā. Ērti un forši. Lai gan izžaut to visu lielo kaudzi uzreiz, pēc tam novākt, salocīt un nolikt vietā iet mazliet ilgāk nekā iepriekš... Tas ir mans bubulis ar kuru patlaban cīnos, jo man ir uznācis liels slinkums to visu novākt un salikt vietās, par gludināšanu varat i nesapņot ;) Gan jau... kādreiz... Patīkami, ka ārā jau bija ļoti ietilpīgs metāla veļas žāvētājs, kur veļu sakārt un ļaut tai saulītē izžūt. Jūs jau ziniet, ka veļa, kas žuvusi saulītē smaržo ļoti patīkami un jauki. Un gultas veļa ir perfekta - tik svaiga!

Atkritumi

Ir patīkami, ka mūsu ciematā, t.i., apmēram 1,1 km no mājām ir arī mazais atkritumu nodošanas punkts jeb konteineri, kur var samest dažādus tukšus iepakojumus, kā piemēram, krāsaino un caurspīdīgo stiklu, plastmasas, kartona un metāla ( arī folijs piederās pie metāla iepakojumiem ) iepakojumus, baterijas un avīzes. Visi pārējie atkritumi: plastmasas lietas, kas nokalpojušas, elektroniku, spuldzes, metāli, būvmateriāli, mēbeles, bīstamie atkritumi un dārza atkritumi ir jāved uz lielajiem atkrituma nodošanas laukumiem, kas no mums ir ~ 30 km attālumā. Bet tas tiek apvienots ar "viesošanos" pašvaldības centriņā, jo mums tas ir pa ceļam. 

Esterei - 7

Nu, kā lai uztaisa meitai fotosesiju, ja viņa ir nemierīga un raud? Jā, varbūt paņemt rokās un nomierināt, sagaidīt mierīgāku brīdi un ķert "ideālos un pareizos" kadrus kādā citā dienā. Bet varbūt noķert pāris kadrus, tādus kādi tie ir. Jo arī dzīve nav tikai rožu lauks, ir arī ērkšķīši ;)  Mūsu mazā peka ir pieaugusi. Tagad jau ļoti stabili dzīvojas uz punča ;) Rotē ap savu asi ar rokām un ceļ jau dupsi gaisā un mēģina tikt uz priekšu, bet rokas vēl neklausa. Šajā mēneši sākšu viņu piebarot ar kabaci, tad ķirbi, kartupeli, burkānu utt. Pagaidām viņa iztiek tikai ar manu pieniņu. 

Skats no augšas (Klev)

Beidzot, beidzot, pagājušajā svētdienā, mēs devāmies pastaigā pa mežu jeb uzkāpām skatu "tornī" pār Mårdaklev ciemu! Nu līdzīgi kā Siguldā, jo pastāv variants ~ 100 pakāpieni pa kuriem "rāpties uz augšu", bet tos mēs izmēģināsim kādā citā reizē, kad Estere būs ergosomā un Rūcis opā, vai arī iet pa zemes ceļu! Un šoreiz pa dabas takām tik uz augšu! Pastaiga nebija gara, jo pēc tās mēs nolēmām apmeklēt Mūzikas vakaru "Shall I Compare Thee to a Summer's Day" ar Tora Hyllstam solo un vijoli, kā arī Gustav Davidsson trombons un Marie Englund Hyllstam klavieres un ērģeles  Mårdaklev baznīcā , un pa vidu vēl vajadzēja paspēt arī apēst kādu gardu saldējumu, jo ir taču vasara, bet kā izrādās, tad aiz tā visa skaistā skata slēpjas kas vairāk, vairāku hektāru liels  Klevs dabas rezervāts  ( Klevs naturreservat ) ;) Tas nozīmē, ka mēs tur varam iet un iet, un iet, cik vien sirds vēlas ;) Un, ziniet, kad mēs braucām skatīties mūsu topošo māju , tad viena no m...

Pelde

Kamēr tētis darbā, tikmēr mēs baudām vasaru. Lai gan pēdējās dienās šķiet, ka vasara jau iet uz beigām. Ja līdz šim mēs peldēties gājām pēc pusdienām, pēc tam, kad trauki nomazgāti, tad tagad mēs ejam no rītiem, jo pēcpusdienās laiks ir apmācies un auksts! Brrr.... Tā arī izdarījām vakar! Paēdām brokastis, novācām virtuvi, bērni sagatavoja katrs sev mugursomu ar līdzi ņemamajām mantām/drēbēm un dvieli, bet es tikmēr sagatavoju pusdienas piknikam! Tā bija reti izdevusies diena, kad saulīte mūs sildīja un varējām to izbaudīt! Bet mājās nākot pūta tik auksts vējš.... brrr... un šodien, kad mēs devāmies uz ezeru, tur bija TIIIIKK auksti! Man patiešām palika auksti un tāpēc mēs devāmies mājās. Ja man būtu džinsi, ne lina šortiņi, iespējams, ka mēs tur paliktu ilgāk, jo bērniem ļoti patika un vējš netraucēja. Viņiem tik iedot ūdeni un smiltis un nodarbe uz pāris stundām garantēta! 

Saldie ēdieni ar rabarberiem

Laikam jau katram pienāk tas brīdis, kad pavārgrāmatas atver arvien retāk, jo receptes un jaunas idejas ir galvā! Šajā ziņā es joprojām apbrīnoju savu draudzeni no studiju laikiem - Līgu, kas vienmēr ir eksperimentējusi un gatavojusi ēdienu pēc savām receptēm! Dziļi paklanos tavā priekšā, bet es tik vēl augu ;)  Šis bija saldais no "visa kā" ;) Nākamreiz būs jāpieraksta precīzas proporcijas, bet ideja ir sekojošā un pamats ir ņemts no šīs receptes: Rabarberu kompots ar citronu un baltās šokolādes krēmu . Tik es tam kompotam cukura daudzumu samazināju uz pusi. 

Banānu saldējums ar šokolādi

Šī ir viena kolosāla recepte, jo šādu saldējumu bērni var ēst kaut vai katru dienu! Principā, tas pat ir veselīgs, jo satur tikai īstu, eko banānu, tumšo 70 % šokolādi un eko kokosriekstu skaidiņas, vai kādus citus sasmalcinātus riekstus. Ātri un feini!  Ļoti noder bērnu ballītēm, vai arī, ja piesakās ciemiņi ar daudz bērniem, kā bija mūsu gadījumā, kad uzņēmām pie mums Rūdolfa krustvecākus ar bērniem! 

Bezē torte ar Daim šokolādi un zemenēm

Es jau sāku ilgoties pēc kārtīgas cepeškrāsns! Labs nāk ar gaidīšanu... "Nagi sāk niezēt" kaut ko gardu izcept. Pētera diena - vārda diena, tad nu prasīju dēlam kādu kūku/torti viņš vēlētos un saņēmu pasūtījumā Snickers siera kūkai . Tā kā mums mājās bija daudz zemeņu, tad nolēmu izmēģināt vēl vienu jaunu internetā atrastu recepti. Un tā bija kolosāla! Pēc pāris dienām svinot Pēterus ar radiņiem to atkārtoju un nenožēloju!  Un beigās dēlam bija abas tortes/kūkas. Zemenes var droši aizstāt arī ar citām ogām un pat banāniem!! Banānu variantu ir ēdusi mana māsa Gita pie vietējiem. Un, lai pagatavotu šo kūku, var iztikt bez cepeškrāsns. Tā tad to ir iespējams pagatavot arī dārza mājiņā vai kempingā ;) Es tik tiešām neticēju, ka kādreiz pirkšu gatavus bezē "biskvītus", jo pie mums nopērkamie, satur vienu vienīgu cukuru, piena pulveri un e-vielas???!!! Kas tas par bezē, bez olām? Nākotnē es noteikti pati cepšu bezē pamatni, nu tāpat kā kūkai Pavlovai , bet šoreiz es pr...

Vietējā draudzīte

Kad mūsu esošā Ērbī (Örby) draudze uzzināja, ka mēs esam nopirkuši māju citā pašvaldībā, tad viņi patiešām saskuma. Tik daudz cilvēku nāca mums klāt, apsveica ar māju un vienlaicīgi arī bēdājās un skuma, ka mūs "zaudēs". Lai gan mūsu domas vēl joprojām ir šādas, ka mēs pagaidām neplānojam mainīt savu esošo draudzi, jo jūtamies tajā ļoti labi. Tajā ir daudz mazu bērnu ģimeņu, tā ir dzīva un aktīva. Tā ir ļoti liels atbalsts, prieks un spēks! Mēs tur jūtamies, kā mājās. Tomēr realitāte ir tāda, ka mēs to vairs neapmeklējam katru svētdienu, diemžēl, jo: Vasaras laikā Dievkalpojumi sākas jau plkst. 9:30 un tas nozīmē, ka mums būs jāceļas un jāizbrauc vēl agrāk; Mēs vēl neesam iegājuši tādā kārtīgā rutīnā. Daudzas lietas vēl tikai veidojas un top skaidras; Mēs labprāt vēlamies arī iepazīt vietējo Kalv draudzi .  Tāpēc vienā jūnijā svētdienā mēs nebijām uz rīta Dievkalpojumu Ērbī draudzē, jo nolēmām pirmo reizi apmeklēt vietējo  Kalv draudzi . Mums sanāca varena vak...

Zemenēs ar bērniem

Es jau iepriekš rakstīju par manu pieredzi vienai pašai ar visiem bērniem, apmeklējot vietējo ezeru. Tas pats šogad notika ar zemeņu lasīšanu. Ja pagājušā gadā mēs visi kopā braucām tās saēsties un salasīt , tad šogad nekā! Atkal bija izvēle, jo izvēle ir vienmēr!  Un es riskēju! 

Es pati + 6 bērni ezerā

Kad mēs pirmo reizi ar kājām devāmies pastaigā un peldē uz ezeru kopā ar mana brāļa sievu Inesi, es sapratu, ka es neesmu gatava viena pati ar visiem sešiem bērniem doties uz ezera peldēties. Jo kādam jāpieskata mazā Estere, tad vēl divgadnieks un pārējie un ūdens!!!  Acu tik divu, roku arī tik divu un tās vēl aizņemtas ar mazo māsu! Kā es tikšu galā? Es netikšu! Kā es viņus varēšu viena pati pieskatīt? Un ja nu kaut kas notiek? Nē, to es nedarīšu! Bet laikam ejot, kad dzīve piespiež un ļauj "izvēlēties" , vai nu sēdēt mājās karstās un saulainās dienās, jo vīrs iet līdzi peldēties nevar, viņam šobrīd prioritātē ir remonta darbi, vai tomēr iet vienai pašai ar visiem bērniem peldēties. Es nolēmu pamēģināt un riskēt!

Ikdiena remonta laikā

Maza atskaite par patreizējo stāvokli. Mēs esam pārcēlušies, bet mēs noteikti NEESAM iekārtojušies un iedzīvojušies. Lielākā daļa mantu joprojām stāv kastēs, un es tās pat neplānoju izkrāmēt, vismaz pagaidām nē! Tā nu mēs dzīvojam. Vēl "pēdējās" dienas aktīvi norit remonta darbi, jo sākot ar jūliju, vīrs atgriežas darbā. Viņa 2 mēnešus ilgais atvaļinājums būs beidzies, tad nu pārmaiņas notiks lēnāk, jo varēs remontus turpināt tik pa vakariem un brīvdienām, bet viss notiks. Agrāk vai vēlāk ;) Vai mēs paspējām izdarīt visu ieplānoto un iecerēto? Īsti nē, tas prasīs mazliet vairāk laika, nekā mums patlaban ir atlicis. Bet te ir jāatgādina, ka darītāju ir tik divi: vīrs un vīra tēvs ;) Visu būsim veikuši mēs paši!  Bet mums te ļoti, ļoti patīk! Mēs baudām mieru un klusumu! Viena ļoti svarīga lieta, ko mēs sapratām, ejot šīm pārmaiņām cauri ir tāda, ka neviens remonts ("jo ātrāk, jo labāk") nav tā vērts, ja tiek zaudētas ģimenes vērtības, laiks kopā ar bērniem, vie...