Drusku vairāk kā pirms gada, mēs pamanījām, ka mūsu jaunākais dēls bija sācis šķielēt! Pirms viņa otrās dzimšanas dienas. Uhhh... atkal, nu nē - tās bijas pirmās emocijas. Vecākajam dēlam arī tā bija, lai gan tagad tas ir izkoriģējies, un viņam to var pamanīt tik tad, kad viņš ir pārguris, tad reizēm actiņas mēdz aizpeldēt. vasara 2017 Centīšos dalīties tajā, kā es to saprotu, cerams, ka nekļūdīšos. Šķielēšanas mēdz būt dažādas. Viena ir tāda, ka bērnam starp actiņām ir ļoti izteikti plusi vai mīnusi un tāpēc tā actiņa peld projām. Tad var talkā nākt vai nu pirātiņi - kā mums bija vecākajam dēlam, vai arī brillītes. Jo no sākuma mūsu dēlam arī bija ļoti liela starpība starp actiņām, tā šķielējošā, vispār neskatījās, tāpēc mēs to ar pirātiņu palīdzību uztrenējām skatīties. Otra- ir tīri kosmētisks "defekts", kad actiņa ik pa laikam aizpeld, bet redz visu un labi. Man gribas domāt un ticēt, ka arī Rū ir tieši šī, kosmētiskā šķielēšana, zinot to, ka arī vecākajam dēlam...
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25