Pāriet uz galveno saturu

Vai tiešām karantīna?

Nedēļas sākumā mūsu jaunākais dēls kļuva čīkstīgs un kašķīgs... viņš jau vēl nemāk pateikt, kas īsti nav tā. Šādas reizes liek aizdomāties un parasti ilgi nav jāgaida. Jau nākamajā dienā viņam bija paaugstināta temperatūra un krekšķis... 

Šorīt no rīta vecākais dēls nedevās uz skolu, jo sāpēja galva un bija paaugstināta temperatūra... 

Vakarā meitiņa palika tāda jocīga, un izskatās, ka būs mūsu nākamais slimnieciņš, bet pa to laiku mazais jau ir drusku atžirdzis ;) Viņai kakliņš sāpēja un acis palika tādas spīdīgas, tāpēc uz nakti jau uzsmērēju Riņķa ziedi. 

Bērnu slimošana.... tas varētu izklausīties kā tīrās šausmas un reizēm tā arī ir, kad, piemēram, slimo visi reizē ar sliktu dūšu... tad es varu skriet uz visām pusēm un žēloties, ka man ir tikai divas rokas ;) 

Bet šoreiz ir citādāk... es izbaudu šo slimošanu. Laikam jau nevajadzētu tā teikt, bet savā ziņā slimošanas nav tikai atpūta pašam slimniekam, bet arī kopējam, JA tam ļaujas un prioritē bērnu. 

  • Tas nekas, ka māja atkal nav piekārtota, labāk es pasēžu uz balkona un izbaudu to, kā Rūcis mīļi pieglaužas un aizmieg man vai vīram uz pleca. 
  • Tas nekas, ka vakariņas nav vēl gatavas, bet kopā būšanas sajūta ir vienreizēja, kad tu apzinies, ka tādam mazam cilvēciņam - Tu vēl joprojām esi viena liela daļa no viņa pasaules un mēs kopā varam vērot garāmgājējus vai traktorus no balkona. 
  • Tas nekas, ka nu jau kādu trešo nedēļu nav bijusi mūsu dzīvokļa "lielā" tīrīšana, parasti to darīju vienu reizi nedēļā, bet ar silto laiku, tas tika atlikts, jo likās, ka svarīgāk ir būt ārā un ķert saulītes sildošos starus. Pēc tam ārsta vizītes otrdienās, vai arī bērnu slimošanas ;) 
  • Tas nekas, ka bērnībā es nekad nebijus lasījusi A. Lindgrēnas grāmatu "Ronja - laupītāja meita". Tagad es to izbaudu kopā ar saviem bērniem un šodien mēs izlasījām veselas 8 nodaļas ;) Jo ja jau ir slimnieciņš, tad vajag arī kādu grāmatu, ar ko īsināt laiku un tā ir prioritāte...


Tomēr neskatoties uz to visu. Es priecājos par šo mūsu laiku kopā. Par mīļbrīžiem ar Rūcīti, gan par grāmattārpu stundiņām ar vecāko dēlu un pārējiem kaut kur fonā ;) Jā, fonā, vai tepat apkārt mums! ;) 

Kā arī Dievs ir ļoti svētījis šīs pēdējās dienas un man tomēr izdevās šodien gan sakārtot, gan arī izmazgāt visu! Cik tas ir liels prieks, kad kārtība atgriežas. Ziniet, 5 bērni reizēm atstāj ļoti daudz mantu visās malās... ;) Tas nav manos spēkos, izdarībā, ātrumā, vai arī supermammošanā, bet tas viss no Dieva žēlastības. 

Es pieņemu šo situāciju, ka bērni ir slimi un mācos saskatīt tajā visā kaut ko skaistu, piemēram, nolikt malā tos 1001 nepadarītos darbiņus, un tik tiešām prioritēt mūsu slimnieciņus! Un Dievs svētī un palīdz!

Veseļojamies! Ticam, ceram, lūdzam un paļaujamies uz Dievu! 



P.S. Vakarā apsolīju bērniem karstu tēju ar medu, ko pasniegšu no rīta un daudz smaidu ;) 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts