Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “Liecības”

"Nekustami sociālais"

Šā gada augustā mans vīrs nomainīja savu darbu. Tā arī ir viena liela liecība. Jo mums visu laiku likās, ka nekustamie īpašumi (kas ir mana vīra darba pieredze Latvijā + iegūtā izglītība Zviedrijā) un sociālais darbs (kas ir mana vīra iegūtā izglītība Latvijā + pieredze Zviedrijā) ir pilnīgi un galīgi neapvienojamas sfēras, nozares un profesijas. Taču ne Dievam! Jo Dievs tās vienkārši apvienoja vienā. Viņš joprojām strādā Marks pašvaldībā, bet ne vairs ar bēgļu nepilngadīgajiem bērniem. Māris tagad strādā Sociālajā kantorī par Nekustamo īpašumu organizētāju (līgumu parakstīšana, dzīvokļu apsekošana utml). Re kā! Tāds amats arī ir! Tas nozīmē, ka viņš uzrauga dzīvokļus, ko sociālais dienests piešķir ģimenēm, cilvēkiem ar dažādām atkarībām un finasu problēmām.  Gribējās vēl piebilst, ka tāda darba vieta ir tikai viena visā pašvaldībā un Dievs to iedeva tieši Mārim, feini vai ne? Šādas izskatās mana vīra pusdienas, ko viņš katru dienu ņem līdzi uz darbu un tur tās pasilda. Zil...

Atvērtā durvju diena

Pirmajā augusta sestdienā pie mums bija Atvērtā durvju diena mūsu Ērbī draudzei. Ieradās tie kas tika, varēja un gribēja. Bija forši, uzņemt pie mums draudzes cilvēkus un vienu vakaru pavadīt kristīgā sadraudzībā ;)  Visu dienu lija lietus un mēs jau sākām bažīties, kā mums izdosies realizēt āra pikniku visai draudzei, PĀRSLA - PALDIES TEV par telti/nojumi ( Tu zini, kāpēc ;), redz kā tomēr noderēja ), bet Dievs bija žēlsirdīgs un pēcpusdienā laiks noskaidrojās. Virs mums zili, zilas debesis ar pāris mākonīšiem, bet visur citur drūmi, pelēki lietus mākoņi! Tusiņš izdevās, neskatoties uz vienu mazu lietus pilienu mūsu sētā ar ;)

Pazaudēt un atrast

Vai Jūs atceraties sevi bērnībā, kad pēkšņi pazuda viens cimds? Vai arī kārtējais lietussargs tika atstāts autobusā? Es noteikti, ka jā! Mūsu bērni tagad ir tādā vecumā, ka paši pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Tas viņiem ir iemācījis ne tikai sekot līdzi laikam/pulkstenim, lai nenokavētu, uzmanīgi pārvietoties pa ielām, būt redzamiem gada tumšākajā laikā , bet arī uzmanīt savas lietas/mantas.  Mēs ik palaikam viņiem piekodinām un atgādinām, ka pirms izkāpšanos no autobusa vai vilciena, viņiem vēlreiz ir jāpārliecinās, vai visas somas, cepures un cimdi ir paņemti un nekas nav palicis uz sola. Bet gadās tik vai tā, jo mēs visi esam tikai un vienīgi cilvēki. Cimdu max lietošanas ilgums ir 2-3 mēneši pēc tam tie "pazūd" ;) Bieži vien mūsu bērni "piestrādā" par pastniekiem, jo atrod brālēnu vai klasesbiedru atstātās mantas vilcienā, jo viņi brauc vistālāk.

Māja laukos

Visa mūsu dzīve, viss, kas mums pieder un ir, ir tikai un vienīgi pateicoties Dieva varenajai žēlastībai. Bez Viņa mums nav nekā... Viss notika tik strauji, negaidīti un fantastiski. Praktiski divu nedēļu laikā mēs tikām pie savas mājas.  Lai sāktu mūsu liecību, vēlos Jums izskaidrot, kā šīs lietas PARASTI notiek Zviedrijā. Potenciālais mājas pārdevējs atrod nekustamo īpašumu biroju un piesaka savas mājas tirdzniecību. Māja tiek sakopta, izvākta, satīrīta, sabildēta un izlikta internetā uz pārdošana ar visu pieejamo informāciju, detalizētu aprakstu un mājas plānojumu, piemēram, iekš www.hemnet.se var redzēt kādus paraugus. Tad parasti vienā konkrētā dienā, māklera noteiktā laikā, visi interesenti sabrauc un 1-2 h laikā apskata, izpēta māju un uzdod jautājumus (Mēdz būs izņēmumi, kad var sarunāt, ja māklerim ir laika un vēlēšanās, māju apskatīt pirms rādīšanas, t.i., ātrāk, bet parasti tas ir atkarīgs no māklera “labvēlības”, vai viņš/a grib papildus strādāt). Pēc tam sākas va...

Saklausīt...

Es mācos ik dienas saklausīt Dieva balsi, tas reizēm ir viegli, bet reizēm ļoti grūti, jo ne vienmēr man patīk tas, ko Viņš liek darīt, ne vienmēr es gribu to darīt un ne vienmēr es izvēlos dzirdēt to! Ak, kāpēc es esmu tik grēcīga...    Man ir reāli jau divas spilgtas liecības manā dzīvē par to, ka mēs varam iet savu ceļu un tas arī nav slikts. Mēs tiekam uz priekšu un dzīvojam tālāk. Bet, ja mēs paklausām Dievam, tad tas ir vislabākais mūsu dzīvēs...