Tik tikko ir noslēgusies novembra pēdējā diena, un tā kā es šodien nedzemdēju, tad mazulis būs - decembrēns ;) Visi ļoti gaida mazo punča bērnu, un mēs apzināmies, ka tik tiešām šīs ir pēdējās dienas, man kā 2in1. Pēdējā nedēļā arvien vairāk izjutu to, ka esmu kļuvusi tik lēna... ka braukt ar mašīnu man sagādā problēmas, jo kājas - īsas, vēders - liels, bet mašīnas stūri regulēt nav iespējams, tad nu vēders spiežas iekš stūres, un tas nav patīkami, kā arī pedāļus aizsniedzu knapi, knapi, tāpēc šajā nedēļā vīrs mani pārsvarā visur vadāja, vai arī īpašos gadījumos mēģināju izlīdzināties ar spilventiņu zem dibena, kas gan īpaši nelīdzēja ;) Smieklīgi, jo bērni visu laiku prasa, kāpēc spilvens stāv mašīnā ;) Esmu paspējusi izlasīt vēl divas grāmatiņas par gaidībām, tikai šoreiz zviedru valodā. Kad to ieraudzīja bērnudārza skolotāja, viņa man jautāja, kāpēc es tam eju cauri jau piekto reizi , bet man bija ļoti labs arguments - dēļ valodas un terminiem, jo līdz šim es nezināju, kā ...
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25