Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “Dzemdības”

Esteres piedzimšanas stāsts

Dzemdību vieta: mājas Zviedrijā  Paredzētais datums: 15.12.2016 pēc agrīnas USG Reālais datums: 10.12.2016 Vecmāte: Agneta Bergenheimna (Agneta Bergenheimn). Patlaban trīs vecākie dēli ir skolā, vīrs liek gulēt diendusā divus jaunākos, bet pati maziņā tieši šobrīd guļ ratos balkonā. Man beidzot ir laiks piesēsties pie Esteres dzemdību stāsta ;) Sākšu ar savām piezīmēm, ko uzrakstīju ar roku uz papīra lapiņā četras dienas pirms dzemdībām.  06.12.2016., otrdiena, plkst. 17:50 sēžu mūsu laulības gultā un atpūšos. Pēdējā laikā man ir dīvainas sajūtas. Un šodiena ir īpaša diena. Man parādījās pirmās muguras sāpes krustos šajās gaidībās. Man patlaban ir gaidību 38. nedēļa un 4 dienas. Nepatīkami. Sāpes nav visu laiku, bet man jākustās ir vēl lēnāk un mierīgāk. Tāpat arī ar celšanos, pagriešanos un pietupšanos. Ļoti lēni un mierīgi! Bez straujām un asām kustībām. Iespējams, ka tā tam ir jābūt. Bet es sabijos un godīgi sakot, es baidos no šīm sāpēm. Man ir bail, ka tā...

Ir! Mums ir Mājdzemdību Vecmāte!

Lai gan šī informācija pie mums ir jau kādu laiku, visu laiku nesanāk laika blogam... gribas izdarīt šo un to. Gribas vakarā palasīt grāmatu, parrunāties ar vīru, noskatīties filmu un kādu vakaru arī laicīgi aiziet gulēt ;)  Plāns Aurēlija izskausījās labi, bet, kamēr mēs gaidījām mūsu lidmašīnu Oslo, tikmēr mums ar vīru bija gana daudz laika, lai pārrunātu mūsu dzemdību pieredzes, nojautas, sajūtas un reālo situāciju. Mēs nonācām pie diviem secinājumiem, ka slimnīca mums tomēr neder:

Plāns "Aurēlija"

Vēlējos ar jums arī dalīties savā pēdējā vizītē pie vecmātes (30.09.2016., esmu gaidību 29. nedēļā). Ja līdz šim es biju par viņu sajūsmā, jo viņa neko neuzspieda un vienmēr uzklausīja mani sakarā ar šīm gaidībām, tad šoreiz es biju mazliet vīlusies... Mūsu vizīte iesākās ar sarunu par to, ka mums ir laiks sākt domāt par plānu B. Mana pirmā doma bija nez, kāds tas ir, vai viņa piedāvās mums pati piedalīties mūsu mājdzemdībās un pieņemt bērniņu?  Kā jau daudzi no jums zina, arī šoreiz mēs vēlamies plānotas mājdzemdības Zviedrijā, tikai ir viena problēma - mums nav vecmātes, kas būtu ar mieru būt kopā ar mums. Man iedeva kontaktus, bet viņas atteica, jo ir svētku laiks, viņām ir pamatdarbs un viņas nevar nodrošināt man pastāvīgu dežūru, ka būs kāds, kas pie mums atbrauks ;( žēl, ka tā... 

Nedēļniece

13.01.2015. Ir pagājušas tieši 6 nedēļas kopš Rūdolfa dzimšanas un savā ziņā šis laiks ir bijis īpaši skaists! Jo mums ir bijis vareni daudz palīgu, kuriem mēs sakām - LIELU PALDIES, ka Jūs mums esiet! Bet es arī apzinos to, ka mans "slinkošanas" laiks ir beidzies un jāsāk ieiet atpakaļ ikdienas sliedēs, un nu jau kā piecu bērnu mammai. Šodien bija pirmā diena, kad es atkal vedu mūsu vecākos bērnus uz skolu.  Kad pagājušā gada vasarā mēs viesojāmies Latvijā, es ieminējos, ka es vēlētos atturēties no ēst gatavošanas pirmo mēnesi. Vienkārši nedomāt par to! Un ziniet, man tas izdevās, neskatoties uz to, ka daži teica, ka tas nav iespējams, jo man taču šis būs piektais bērns, ko es no sevis iedomājos, ka es pārāk daudz gribu vai pat atļaujos... iespējams. Bet man ļoti patika mana brāļa vārdi, kas mani iedrošināja un teica: "Uz priekšu! Dari visu, lai to īstenotu! Atrodi palīgus! Tev ir sapnis, domā un dari VISU, lai to īstenotu."

Kā auga puncītis...

...deviņos mēnešos, bērniņu gaidot ;) 

Mājdzemdību iespējas Zviedrijā

Tikko atradu, kādu nenopublicētu rakstu... interesanti to tagad pārlasīt... ---------------------------------------------------------------- Novembris 2014 Vēl pagaidām es varu runāt par plānotajām mājdzemdībām  kā par teoriju, jo prakse vēl nav bijusi, jeb, jā, mēs vēl gaidām mūsu 5. bērniņu ;) Esmu ļoti liela, apaļa un svarīga :) Es tik tiešām baudu šīs pēdējās gaidību dienas, jo apzinos, ka tūliņ mēs ieraudzīsim savu brīnumiņu, bet pagaidām gan dzimums, gan izskats, gan viss pārējais priekš mums ir viens liels noslēpums. Un tas ir tik skaisti un fantastiski piedalīties šādā radīšanas procesā.    Ziniet kāda māsa Kristū izteicās, ka mammas gaidībās savā ziņā ir arī kā tādi gliemezīši, jo mēs esam arī mūsu bērniņu mājvieta un visa patreizējā pasaulīte. Man tas likās tik skaisti! Nebiju dzirdējusi šādu viedokli.

Rūdolfa dzemdību stāsts

Dzemdību vieta: mājas Zviedrijā  Paredzētais datums: 12.11.2014 pēc mēnešreizēm, 24.11.2014 pēc USG Reālais datums: 02.12.2014 Vecmātes: Nataša van Rieta (Natascha van Riet), Eva-Marija Vassberga (Eva-Maria Wassberg). Jau no paša sākuma, kad es uzzināju par mūsu 5. bērniņa pieteikšanos , man bija sirdī tas, ka es dzemdēšu decembrī. Man tā nebija tikai kaut kāda sajūta, bet gan reāla pārliecība, kas arī piepildījās. Kaut gan pēc mēnešreizēm, tas bija galīgi neiespējams, jo tad es būtu pārstaigājusi laiku un neviens man te to neļautu darīt. Ja, kāds man prasīja datumus es teicu - novembris, bet ja prasīja, kā man liekas, tad es teicu – decembris. Gaidību 19. nedēļā man bija pirmā USG vizīte, kurā man vecmāte paziņoja, ka plānotais dzemdību datums nobīdās uz novembra beigām – 24. Tas nu jau bija reālāk manām izjūtām, ka es varu dzemdēt arī decembrī. 

Gaidības

Jā, mēs esam mūsu piektā bērniņa gaidībās.  Tas ir tik forši! Atkal būt gaidībās. Augt un pieaugt, gan emocionāli, gan arī fiziski - svarā, jo mana līdzšinējā pieredze ir bijusi diezgan reizēm pat biedējoša, min +17 kg un max +23 kg, katrās gaidībās ;) Bet, Slava Dievam, ka paiet ~ divi gadi un es to visu dabūju nost! Ir tik jauki un patīkami atgriezties savā svarā, ne vairs kā pusaudzei 50 kg, bet drusku svarīgākai, kā daudzbērnu māmiņai 54 kg...arī nav slikti, vai ne? Bet kā būs šoreiz, kas to lai zina, es tikai varu ticēt un cerēt, ka viss būs labi un skaisti, lai kā tas arī beigās izvērsīsies! ;) Es tik tiešām zinu, kas man jādara, ja es gaidu bērniņu Latvijā, kur griezties plānotās mājdzemdības gadījumā, pie kā stāties uzskaitē u.t.t. Nekas īpašs. BET šis man būs pirmais bērniņš Zviedrijā un tas viss ir mazliet biedējoši, jo es nezinu, kur man jāstājas uzskaitē, vai viņiem vispār ir mājdzemdības un cik tās maksā, kur jānodod analīzes, kura vecmāte ir "mana"....

Ideālais dzemdību plāns

Kad es gaidīju mūsu otro bērniņu, es lasīju grāmatu "Gaidības un radības ar prieku", kolosāla grāmata. Tik tiešām visiem iesaku, ja kāds to vēl nav lasījis! Tās iespaidā es sagatavoju savu "ideālo dzemdību plānu": Dzemdības varētu sākties naktī, kamēr Pēteris čuč, pasaulē nāktu "punčabērns". Mūzika: Xenos, Valdis Indrišonoks, noteikti kristīga mūzika. Degtu sveces. Rozes. Saldējums. Bērnam 1. torte :)  Kad būsim jau visi 4, tad noteikti iekurināsim kamīnu un uzņemsim ģimenes foto.  No rīta spīdētu saulīte.  Varbūt vanna ar svecēm, tēju un kaut ko gardu.   Ne visu, ko es iepriekš biju iztēlojusies, iznāca piepildīt. Bet kā mums gāja, jūs varat izlasīt šeit. Šodien Kristapam paliek 6.gadi! Daudz laimes Kriksīt!

Pirms 7 gadiem....

... šajā rīta plkst. 7.16 piedzima Pēteris ;) 4.060 kg un 57 cm... tagad viņš ir ap 116 cm un 20 kg... laiks tomēr nestāv uz vietas, vai ne? :) Te ir arī Pēča dzemdību stāsts ;) Daudz laimes, Pēter, dzimšanas dienā! 

Pirms 2 gadiem šajā dienā....

... piedzima Martiņa! Tik maza, skaista un mīlēta! Te ir viņas dzemdību stāsts . Man ir kāda vēstule, ko es rakstīju Martai 14.02.2011. ar ko vēlējos padalīties:

Zīmējumi, Martiņu gaidot :)

Turpinājums no grāmatas "Birthing from Within"... Mani atklājumi caur zīmējumiem! Sieviete stāvoklī.  Man gaidības vienmēr ir asociējušās ar kaut ko ļoti skaistu, sievišķīgu un noslēpumainu. Augošais vēders ir kaut kas īpaši skaists. Vēlāk gan varbūt arī apgrūtinošs, bet... tas ir tik īpaši! Tāpēc zīmēju augošu vēderu, uz kuru beigās var nolikt "turziņu ar popkornu" kinoteātrī :) un izmantot kā mazu galdiņu tējas tasītei :) 22.02.2011.

Grāmata "Birthing from Within"

Gaidot Martiņu es izlasīju, kādu fantastisku grāmatu, ko visiem no sirds iesaku. Tās autori ir Pam England un Rob Horowitz, un  grāmatu sauc "Birthing from Within: An Extra-Ordinary guide to Childbirth Preparation ". Nolēmu publicēt kādu mazu izvilkumu no sava konspekta - šo grāmatu lasot. Tā mani tik ļoti iespaidoja, ka pat mēģināju arī uzzīmēt savas sajūtas, dzemdības u.t.t. Bet par to drusku vēlāk! Visu pēc kārtas :) Visi mani jautājumi un pārdomas ir rakstīti  kursīvā jeb slīprakstā.  1. Ceļojuma sākums ir atrast savu jautājumu! Risks ir zināt par daudz vai arī zināt par maz? Mans jautājums ir šāds:   Vai es tikšu galā ar četriem bērniem? Viena ikdienā?  

Martas dzemdību stāsts

Dzemdību vieta: mājas Paredzētais datums: 28.08.2011 pēc ?, 20.09.2011 pēc USG Reālais datums: 08.09.2011 Vecmāte: plānotā Rudīte Brūvere; pieņēma Dina Ceple Sagatavošanās šīm dzemdībām bija grūtāka tieši emocionālajā ziņā... lūk, kāpēc...

Reiņa dzemdību stāsts

Dzemdību vieta: mājas  Paredzētais datums: 14.04.2010 pēc mēnešreizēm, 20.04.2010 koriģētais, 24.04.2010 pēc USG  Reālais datums: 17.04.2010  Vecmāte: Rudīte Brūvere  Pienāk 16.04.2010 vīram bija jābrauc uz Mazirbi, uz talku – darba ietvaros, bet tā kā man dzemdību datums tuvojas, un viņam nebūtu miera atrasties tik tālu prom no manis ‘ja nu kas’, tad viņš sarunā un paliek šajā dienā mājās. Tā vietā mēs visi nolemjam braukt uz Ikšķili palīdzēt mūsu ģimenes draugiem uztaisīt siltumnīcu. Vīri rok zemi, es saulītē veicu vēl pēdējos šūšanas darbus pie Klusuma grāmatiņas (Quiet book) , bērni smilšukastē spēlējas. Diena fantastiska, pēc talkas paēdam pusdienas un braucam mājās visi gulēt diendusu, tikai prom braucot vēl nosmējāmies, kad taisīsim nākamo IMG sapulci, lai es varētu dzemdēt :)

Kristapa dzemdību stāsts

Dzemdību vieta: mājas  Paredzētais datums: 13.03.2008 pēc mēnešreizēm, 06.04.2008 pēc USG  Reālais datums: 31.03.2008  Vecmāte: Rudīte Brūvere  Viss emocionāli sākās jau no paša rīta, kad vīrs gatavojās doties uz darbu... Es iekšēji jutu, ka viņam ir jāpaliek mājās, bet negribēju uz tā uzstāt un tā līdz galam to arī nepateicu, devu tik neskaidrus mājienus. Vīram atstājot mājas, sākās ikdienas darbiņi: trauki jānomazgā, māja jāpiekārto, Pēterim bikses jāsamaina un te sākās mazas problēmas, kā cēlu Pēteri ‘opā’, tā nežēlīgi sāka sāpēt kreisais sāns... visas grūtniecības laikā tā vēl nekad nebija bijis... pēc laiciņa vispār viņu nevarēju pacelt, jo kā šis prasa mīļumu klēpī, tā ceļu un atkal nežēlīgi sāp sāns... sapratu, ka šādi es šo dienu pavadīt nevarēšu. Visgrūtākais bija tieši emocionāli... tā apziņa, ka nevaru pacelt un samīļot savu bērnu, ka jutos ierobežota un bezspēcīga, tāpēc zvanīju vīram, teicu, ka man ir grūti un tu man esi vajadzīgs mājās. Pir...

Pētera dzemdību stāsts

Dzemdību vieta: Ogres slimnīca. Paredzētais datums: 27.10.2006 pēc mēnešreizēm, 07.11.2006 pēc USG Reālais datums: 09.11.2006 Vecmāte: Dace Čakova Ārsts: Jānis Krustiņš 09.11. naktī 1.20 vienkārši pamodos un secināju, ka nagu laka sāk lobīties nost un jāiet jāsakopj nadziņi un pie sevis nodomāju, ka, ja jau dzemdē, tad ar sakoptiem nagiem, kad visu pabeidzu, ielīdu atpakaļ gultā, un 1.40 sajutu pirmo kontrakciju. Piecēlu vīru un teicu, ka sākas - šīs sāpes tik tiešām ne ar ko sajaukt nevar...    vīrs uzņēma kontrakciju intervālu un, es turoties pie viņa rokas gultā guļot pārcietu kontrakcijas (vīram bija jātur mana roka, jāskatās man acīs un jāklusē). Intervāls 6-10min, pa vidu vēl skrēju uz WC, organisms pats attīrīja taisno zarnu un gļotu korķis arī sāka izdalīties... pēc tam ieslēdzām mūziku, vēl uzdejojām lēno deju. Pēc pāris stundām sazvanījām Ogres slimnīcu un lika mums turp doties, kad kontrakcijas sasniedz 5-6min intervālu. Pēc kāda laika secināju, ka kontr...