Pāriet uz galveno saturu

Plāns "Aurēlija"

Vēlējos ar jums arī dalīties savā pēdējā vizītē pie vecmātes (30.09.2016., esmu gaidību 29. nedēļā). Ja līdz šim es biju par viņu sajūsmā, jo viņa neko neuzspieda un vienmēr uzklausīja mani sakarā ar šīm gaidībām, tad šoreiz es biju mazliet vīlusies...

Mūsu vizīte iesākās ar sarunu par to, ka mums ir laiks sākt domāt par plānu B. Mana pirmā doma bija nez, kāds tas ir, vai viņa piedāvās mums pati piedalīties mūsu mājdzemdībās un pieņemt bērniņu? 

Kā jau daudzi no jums zina, arī šoreiz mēs vēlamies plānotas mājdzemdības Zviedrijā, tikai ir viena problēma - mums nav vecmātes, kas būtu ar mieru būt kopā ar mums. Man iedeva kontaktus, bet viņas atteica, jo ir svētku laiks, viņām ir pamatdarbs un viņas nevar nodrošināt man pastāvīgu dežūru, ka būs kāds, kas pie mums atbrauks ;( žēl, ka tā... 
Tāpēc plāns B ir slimnīca Burosā vai Varbergā ;( Man iekšā viss kliedz - nēeee... 
  • es ticu, 
  • mēs atradīsim, 
  • mums ir vēl laiks, 
  • viss nokārtosies... 
  • viņa mani neizšaubīs... 
  • nu nēee... 
bet tajā brīdī es sapratu, ka labākais, ko es varu darīt ir paklusēt un savu sašutumu paturēt pie sevis. Es viņu uzklausīju un apsolīju parrunāt mājās ar vīru par viņas ideju. 

Vai tiešām mums "draud" slimnīca pēc visa piedzīvotā un četrām mājdzemdībām tikai tāpēc, ka nav neviena, kas vēlas būt kopā ar mums? Ahhh...

Labi, skatīsimies pozitīvi, viņa nepiedāvāja parastu slimnīcas variantu, bet gan īpašu plānu "Aurēlija"... interesanti, ka manas māsas par tādu neko nebija dzirdējušas, viena no viņām ir beigusi dulas kursus Zviedrijā. 

Izrādās, ka Zviedrijā pastāv īpašs plāns, teiksim tā, vecākiem, kuri ir jūtīgi, baidās no kaut kā, traumēti, vai vienkrāši ar "novirzēm" - pozitīvā nozīmē... nu citādākiem ;) tādiem kā mēs ;D 

Tas sevī ietvertu: nozīmētu tikšanos ar slimnīcas personālu: ārstu, vecmāti, psihologu u.c., lai mēs varētu pārrunāt mūsu nostāju un vēlmes. Kāpēc mums to piedāvāja? Jo es vēlos dzemdēt stāvus kājās un es vēlos, lai mani neviens netraucē līdz mans vīrs kādu nepasauc no personāla... un izrādās, ka tas ir arī iespējāms ;) Ja to visu pārrunā un ieraksta "Aurēlijas" plānā, tad viņiem, slimnīcas personālam, tas ir obligāti jāievēro!!! Redz, kā! Parastu dzemdību plānu var arī ignorēt, bet ne šo! Kā tas notiek praktisi... tajā brīdī, kas es sazvanu slimnīcu un ziņoju, ka mēs ieradīsimies, viņiem uzreiz sistēmā parādās, ka es esmu "Aurēlijas mamma" un tāpēc tam tiek piešķirta ekstra uzmanība un tiek īpaši piestrādāts pie tā, lai to visu patiešām ņemtu vērā... Nu, ko varbūt tik tiešām ir jāsāk domāt par plānu B... ja jau pagaidām man nav citu variantu...
Bet iekšēji es ticu, ka viss nokārtosies, mēs lūdzam par to un ticam!!!

Atnākot mājās no vecmātes, es vēlreiz aizsūtīju sms vecmātei, kas piedalījās Rūdolfa mājdzemdībās (diemžēl viņa vairs nepieņem mājdzemdības) ar jautājumu, vai viņai gadījumā nav vēl kāda vecmāte, kuru viņa man varētu ieteikt... Saņēmu apstiprinošu ziņu un jaunus kontaktus. Tātad cerība pastāv! Tad nu uzreiz steidzu arī meklēt viņas kontaktu iekš Sejas grāmatas un aprakstīt savu situāciju. 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts