Bet īpašās piektdienas ir tādas, kad mums tik tiešām nekur nav jāiet. Nav neviens bērns jāaizved līdz dārziņam, NAV jāiet pakaļ... uh, pilnīgi cita atdeve. Var tik daudz paspēt izdarīt un veltīt laiku bērniem!
Tāda pašplūsma un miers. Viņi var tik forši kopā spēlēties un arī plēsties, bet tās ir mūsu mājas dienas. Kā teikt, sagatavošanās - pirms nedēļas nogales brīvdienām.
Kad lielie brāļi ir palaisti uz skolu, tad var vēsā mierā un garā turpināt neierasto nesteigu, jo ierasta ir ikdienas steiga, vai ne?... Kad viss notiek tik vai tā.
Sākot ar septembra beigām mums ir regulāras latviešu valodas apmācības, jeb mini latviešu valodas skoliņa tieši Reinim un Martai. Tā kā vecāko dēlu zināšanas un prasmes krietni atšķiras no vidējiem bērniem, tad apmācības notiek atsevišķi (lielajiem puišiem otrdienās). Tas ir mūsu laiks.
Vakar kamēr es vēl šiverējos pa virtuvi, Reinis jau sāka pildīt uzdevumus, bet Marta un Rūcītis šoreiz iesāka dienu ar mākslas darbiem! Miers un klusums, jo bērni ir nodarbināti! Atkal varēju atcerēties, ka nodarbināti bērni = miers mājās. Cik man tas tomēr ir svarīgi!
Šodien viņi izmēģināja arī kādu jaunu spēli "Ieliec kabatā", ko pirmoreizi izspēlējām kopā, bet pēc tam es steidzu pagatavot pusdienas, un viņi turpināja vieni paši. Vēlreiz varu teikt lielu paldies Latviešu valodas aģentūrai par mācību materiāliem un arī par šo mācību līdzekli latviešu valodas apguvei 4-7 gadus veciem bērniem - Kabata, kas sastāv no daudz un dažādām interesantām un izglītojošām spēlēm.
Mums tik tiešām tagad ir aktuāli visi latviešu valodas burti. Rakstīšana, lasīšana, runāšana. Kopš dēls ir uzsācis pirmsskolas sagatavošanas klasi, redzu arī krietnu progresu viņa sīkajā motorikā, uztverē un interesē - mācīties. Kas, protams, ka priecē! Tagad pirms diendusas visi kopā lasām Jāzepa Osmaņa grāmatu "Sprīdīša ābece"! Lai nostiprinātu latviešu alfabētu un iemācītos vēl nezināmos burtiņus ;)
Citas piektdienas ir ražīgākas, citās atkal nākas vairāk motivēt bērnus un iedrošināt! Ne visas ir vienādas, bet šo dienu, vakardienu, es burtiski izbaudīju ;)
Guntiņ! Nezinu, vai mani atceries - mēs sensenos laikos iepazināmies, vēl bez vīriem un bez bērniem :) Es ik pa laikam draugiem.lv Tavas bildītes redzēju, bet nemaz nezināju, ka nedzīvojat Latvijā.
AtbildētDzēstEs ar ģimenīti nupat pārcēlos uz Brazīliju, un man Tavs blogs ir tik aktuāls!! Lai arī man ir tikai viens dēliņš, tāpat jau esmu paguvusi satraukties, kā lai viņā saglabā latvisko un nepazaudē to labo pamatu, kas ielikts Latvijas bērnu dārzā, jo šeit situācija ir pavisam citādāka.
Tāpēc, super, es priecājos, ka pavisam nejauši atradu Tavu blogu, jo daudzas idejas jau īstenošu turpmākajās dienās!
Un turpini rakstīt par latviskumu :) Tik interesanti redzēt, kā citās ģimenēs tas tiek veicināts un uzturēts. Tā kā mans vīrs nav latvietis, tad es viena pati esmu atstāta cīnītājos :)
Varbūt Tev kādas praktiskas idejas gatavojoties 18.novembrim?
Lai vai kā, sekošu Tavam blogam! Malači jūs esat! Lai Dievs svētī!
Zanda
Sveika, Zanda! Protams, ka Tevi atceros ;) Prieks tikties arī te! Apsveicu ar jaunu sākumu - tas noteikti būs piedzīvojumiem un neatņemamas pieredzes bagāts laiks Jūsu dzīvē!
DzēstPaldies! Cīnies, ja tu to nedarīsi, diemžēl neviens cits arī nē un ļoti daudz kas ir atkarīgs no vecākiem, šajā gadījumā Tevi, kā māti - latvieti. Runā, lasi, māci un būs ok! ;) Es tam ticu, lai vai kā, mēs nezinām kādu ceļu izvēlēsies mūsu bērni: valodas, valsts, dzīvesbiedra ziņā... viss ir Dieva rokās un mums ir tik jādara tas, ko Viņš ir ielicis mūsu sirdīs ;) Dažas praktiskās idejas esmu apkopojusi te: https://mammamajas.blogspot.se/2016/11/patriotu-nedela.html
Paldies, Zandiņ! Starpcitu, ja tev garšo Cielaviņa, man tai ir recepte (https://mammamajas.blogspot.se/2012/09/torte-cielavina.html). Vari uzcept un baudīt to, arī atrodoties Brazīlijā ;)