Pirms vairākām nedēļām Mazo ekspertu skola, man palūdza padalīties ar viņiem mūsu rīta režīmā. TE nu jūs varat ar to iepazīties ;)
Un te ir mans pilnais raksts:
Atpakaļ režīmā.
Mūsu ģimenē aug četri dēli (10, 8, 6 un nepilni 2 gadi) un viena meita (5 gadi). Pēteris un Kristaps ir skolnieki, Reinis apmeklē pirmsskolas sagatavošanas klasi skolā, Marta apmeklē bērnudārzu, bet mazais Rūdolfs paliek mājās ar mani. Tā kā trīs vecākie dēli apmeklē vienu skolu, tad viņi no mājas iziet vienlaicīgi.
Lai rīts iesāktos pēc iespējas mierīgāk, mūsmājās ir pāris pamatnosacījumi:
- Virtuvi mēs novācam katru vakaru, lai no rīta ir prieks celties un ieiet tīrā un sakoptā virtuvē. Man tas ir ļoti svarīgi! Man ir grūti iesākt rītu mierā, ja virtuvē valda haoss.
- Jaunākajiem bērniem drēbes mēs cenšamies salikt iepriekšējā vakarā, sākot no apakšveļas līdz pat matu gumijām – meitai. Ir reizes, kad aizmirstam to izdarīt un tad no rītiem ir saucieni: “Mammu, man vajag jaunas zeķes!”
- Skolas somas es pārbaudu, bet bērni sakrāmē jau iepriekšējā vakarā.
Ikdienā mēs, vecāki, ceļamies drusku pirms 7, vīrs gan vienmēr pirmais. Viņš iet dušā un gatavojas uz darbu, tikmēr es steidzu pagatavot brokastis. Tā kā esmu pilna laika mamma, tad man nav jābūt gatavai noteiktā laikā un varu par sevi parūpēties mazliet vēlāk. Lai izvairītos no kārtējā rīta kašķa par “necelšos, neiešu, negribu!!! gribu gulēt! neesmu izgulējies! utt.”, Pēterim un Kristapam ir pašiem savi modinātājpulksteņi. Tas palīdz viņiem saorganizēties un piecelties. Ja modinātājs nenostrādā, tad mēs viņus pieceļam (velākais plkst. 7:10). Pārējie bērni parasti īpaši netiek celti, jo sākas ik rīta rosība un viņi ir augšā, bet, ja kāds no mazajiem saldi čuč ilgāk par to mēs tikai priecājamies. Daudzas lietas notiek paralēli, vīrs pievienojas brokastīm, paēd, izdzer kafiju un aiziet uz darbu plkst. 7:25, es tikmēr gatavoju bērniem kādu auglīti vai dārzeni, ko ņemt līdzi uz skolu, piemēram, nomizoju burkānus, vai izņemu āboliem serdi. Tā kā mēs visi esam diezgan aizņemti, tad nav īsti laika kašķiem, kaut gan bez tiem ikdienā arī neiztikt. Dažreiz rīti ir mierīgi, dažreiz es, mamma, sāku stresot, un tad man nākas sev atgādināt, ka viņi neko nekavē, ka viņi visu paspēs, ka man ir jānomierinās. Bet to ir vieglāk te uzrakstīt, nekā dzīvē realizēt.
Rīts ir sekojošais: bērni pieceļas vai tiek piecelti, paši apģērbjas (man ir jāpalīdz tikai mūsu jaunākajam dēlam), paēd brokastis (+/- visi pie galda sēžam vienlaicīgi), iztīra zobus (pēc tam gan mēs tos pārtīram rindiņā pēc kārtas), uzklāj gultas, un gatavojas iziešanai. Šāds režīms ir trīs vecākajiem dēliem, jo viņi no mājas iziet vēlākais plkst. 7:45, un paši dodas uz staciju, lai tālāk brauktu ar vilcienu uz skolu, kas attiet plkst. 7:56. Viņiem katru rītu ir 45 minūtes laika, lai izčammātos. Šis laiks tiek arī “mazliet kontrolēts”. Tas nozīmē to, ka es esmu novērojusi, cik daudz laika ir katrai rīta aktivitātei, lai rīts būtu pēc iespējas mierīgāks. Piemēram, viņiem ir jāpaēd vēlākais līdz plkst. 7:30, jo tas ir pēdējais brīdis, lai steigtos tīrīt zobus, plkst. 7:40 es viņiem atgādinu, ka tagad ir pienācis laiks uzvilkt ārdrēbes. Jo ir rīti, kad viņi visu izdara tik ātri un operatīvi, ka paliek brīvā laika un tad lasa kādus komiksus un šeit laika izjūta bērniem pazūd, atliek vien mammai to visu uzmanīt. Kad viņi ir izgājuši no mājās, man paliek vēl divi bērni, kas tikmēr visticamāk ir jau atraduši sev kādu intersantu nodarbi, piemēram, kaut ko krāso, skatās grāmatiņu u.tml., jo viņi zina, ka mammam viņiem 100 % pievērsīsies tikai tad, kad lielie brāļi aizies uz skolu.
Tagad arī man ir laiks pašai sagatavoties, jo meita dārziņā ir jāastāj tikai plkt. 9:00. Tad nu mēs lēnā mierā izdarām vēl tos darbiņus, kas nav paspēti, piemēram, pirms iziešanas uzvelku Rūcim autiņbiksītes, jo viņš apgūst podiņmācību, vai saķemmēju meitai matus u.c. Ja rīti ir super “ražīgi”, tad varam pat paspēt novākt brokastu galdu un mazliet piekārtot māju. Laikam jau katru rītu mums sanāk kāds kašķis ar meitu par drēbēm, frizūru, apaviem vai āra apģērbu, bet nu, kur divas “spindzeles” satiekas, tur tā notiekas. Marta tik ļoti grib uz bērnudārzu, ka katru rītu, man prasa, kad mēs iesim, vai ilgi vēl jāgaida, tāpēc, ja esam gatavi ļoti laicīgi no mājas izejam pat 30 minūtes ātrāk. Tad arī mazais Rūdolfs var ne tikai sēdēt ratos, bet pats noiet visu ceļu uz bērnudārzu. Citādāk, ja mēs čammājāmies un kavējāmies jeb mamma aizraujas ar mājas darbiem, tad viņš tiek iesēdināts ratos un uz viņa: “Pats!” tiek atbildēts, ka tagad nav laika, atpakaļceļā varēsi iet pats.
Komentāri
Ierakstīt komentāru