Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “Garīgā audzināšana”

Amor vincit omnia

Ir 2019.gada 28. jūlijs plkst. 21:20 vakarā, sēžu mūsu terasē, bērni guļ, vīrs aizbraucis uz lidostu pēc savas mammas, un es atgriežos pie blogošanas.  Tik jocīgi! Un forši! Man visu šo laiku ir pietrūkusi tieši rakstīšana. Man patīk! Es tik tiešām nezinu vai sanāk, vai nē, bet man ir jāraksta. Vīrs jau sen saka, ka sanāk un Agritiņa arī ko tādu ieminējās, bet es vēl te tielējos ar sevi un reizēm nespēju tam noticēt... Man ir jādod. Man to vajag. Tas mani uzpilda un dod tādu prieku! Un ja nu vēl kādam noder par iedvesmu un Dieva liecību mūsu dzīvēs - tad tas ir dubultprieks!  Es vienmēr sevi esmu uzskatījusi par matemātiķi. Nu man tā vienmēr ir interesējusi, patikusi un padevusies. Domraksti un sacerējumi - tie bija manas māsiņas Intas gara augļi. Bet pēdējā laikā es esmu nākusi pie jaunas atziņas, arī pateicoties Agritiņai, kas mani tik ļoti iedvesmoja, stiprināja, mīlestībā uzmundrināja, ka varbūt tā rakstīšana tomēr ir arī mana Dieva dota dāvana - talants. J...

"Nekustami sociālais"

Šā gada augustā mans vīrs nomainīja savu darbu. Tā arī ir viena liela liecība. Jo mums visu laiku likās, ka nekustamie īpašumi (kas ir mana vīra darba pieredze Latvijā + iegūtā izglītība Zviedrijā) un sociālais darbs (kas ir mana vīra iegūtā izglītība Latvijā + pieredze Zviedrijā) ir pilnīgi un galīgi neapvienojamas sfēras, nozares un profesijas. Taču ne Dievam! Jo Dievs tās vienkārši apvienoja vienā. Viņš joprojām strādā Marks pašvaldībā, bet ne vairs ar bēgļu nepilngadīgajiem bērniem. Māris tagad strādā Sociālajā kantorī par Nekustamo īpašumu organizētāju (līgumu parakstīšana, dzīvokļu apsekošana utml). Re kā! Tāds amats arī ir! Tas nozīmē, ka viņš uzrauga dzīvokļus, ko sociālais dienests piešķir ģimenēm, cilvēkiem ar dažādām atkarībām un finasu problēmām.  Gribējās vēl piebilst, ka tāda darba vieta ir tikai viena visā pašvaldībā un Dievs to iedeva tieši Mārim, feini vai ne? Šādas izskatās mana vīra pusdienas, ko viņš katru dienu ņem līdzi uz darbu un tur tās pasilda. Zil...

Cauras riepas

Nu pasakiet man, kā var tā gadīties! Nē, tas negadās, Dievs visu sakārto! Mums ir divas ļoti spilgtas liecības par to, ka mašīnām riepas plīst pat īstajā laikā un vietā. Mans stāsts.  Vedu savu jaunāko meitiņu pirmo reizi pie zobārsta. Vairāk jau tāda formāla vizīte, jo viņai vēl nebija pilns gadiņš apritējis. Atbildēju uz daudz jautājumiem par mūsu ikdienu un ieradumiem, un varēju godīgi atbildēt, ka Estere cukuru ikdienā vēl nelietoja, nu tik cik ir kādā pārtikā, bet kūkas, šokolādes un končas viņai ir tabu. Vizīte ilga max 10 minūtes. Un savā ziņā jau tā bija tāda bezjēdzīga formalitāte, pieminot faktu, ka līdz bija jāstiepj arī trīsgadnieks. Kad iznācu no zobārstniecības, es pamanīju, ka mūsu busiņam aizmugurējā riepa šofera pusē bija nolaidusi gaisu. Ak, nē! Man pēc 30 min vajadzēja būt jau mājās, jo jaunākie skolnieki pārnāk mājās. Par laimi, uzzvanīju skolai, visu izstāstīju un lūdzu, lai viņi pabrīdina bērnus un nodod ziņu no manis, kā rīkoties šādā situācijā. Pēc tam ...

Kristību enģelītis

Mūsu "eņģelītis" tika pie sava kristību eņģeļa! Esteres un arī Rūdolfa kristību dienā, viņai/am tika pasniegts metāla eņģelis, kas visu šo laiku glabājās baznīcā uz īpašām koka kāpnēm... līdz šai dienai jeb Kristību dienas "ballītei". Kad draudze uzaicināja jeb īpaši ielūdza uz Dievkalpojumu tās ģimenes, kas šī gada laikā bija kristījušas savus mazos "eņģelīšus" un viņiem pasniedza, šoreiz arī līdzņemšanai, šos skaistos brīnumus! Pēc tam draudzes namā turpinājās sadraudzība ar karsto suni un torti! Mmmmm ;) Forši, ka ir šādi pasākumi ģimenēm ar bērniem, kur var atnāk un saņemt, izbaudīt un vienkārši būt!  01/10/2017   Šāds skats ir iksvētdienas Dievkalpojumā...    

Maskas

Mēs sākam izjust to, ka mūsu bērni vairs neiet ne privātajā Montessori skolā, kuru parasti apmeklē bērni, kuriem vecāki meklē alternatīvu parastai skolai, ne kristīgajā skolā, bet gan parastā pašvaldības skolā. Visam ir sava zelta un bronzas maliņa, un te nu tā bronza sāk parādīties...  Bērniem tiek piedāvātas diskotēkas (lai gan to neorganizē skola, tomēr savā ziņā "reklamē", kaut var ar plākātu pie durvīm) jau no 5 gadu vecuma, t.i. pirmsskolas klasītes (mūsējie gan neaizgāja. Lielajiem ļāvām pašiem izvēlēties, un viņi palika mājās, kā nekā piektdiena un mūsu KINO vakars ;) piesolījām vairāk našķus un ekstra filmu, kad mazie gulēs, nu, tā mazliet "uzpirkām", bet par jaunākajiem nebija ne runa), kā arī bērnu dzimšanas dienas ballītes tēma ir Halovīns... eh... Var jau tiesāt un novērsties... bet var arī aizlūgt, lūgt un lūgt. Būt sadraudzībā un mīlestībā, netiesājot.  Zinu, ka kristiešu domas šajā jomā dalīsies, būs tādi, kas mūs nosodīs, bet mēs rīkojāmie...

Svētdiena jeb sabats

Šoreiz es gribētu iesākt savu ierakstu ar citātu no Mozus grāmatas: "Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt , nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta." 2 Mozus 20:8-11 Ir forši un VIEGLI svētīt sabatu, ja dzīvo dzīvoklī un nav nekādu darāmo darbu... Vismaz tāda ir mūsu pieredze. Protams, ka ikdienas darbiņi ir un būs vienmēr, bet tomēr gan jau, ka Jūs varat man piekrist, ka dzīvojot dzīvoklī ir mazāk darbu nekā dzīvojot mājā.

...baseins...

Man jau liekas, ka katra bērna sapnis vasarā ir baseins. Un nav svarīgi, vai tas ir liels, vai mazs, piepūšams vai betonēts, jo svarīgākais ir ūdens un visas iespējamās ūdens atrakcijas. Es zinu, ka vīrs to pat īsti nezināja. Mūsu bērni bija izteikuši tādu kā vēlmi, nožēlu, ka viņi jau nu pie baseina nekad netiks... Bet te es gribu atkal piebilst, ka Dievs dzird arī bērnu sirds lūgšanas ;)

Vietējā draudzīte

Kad mūsu esošā Ērbī (Örby) draudze uzzināja, ka mēs esam nopirkuši māju citā pašvaldībā, tad viņi patiešām saskuma. Tik daudz cilvēku nāca mums klāt, apsveica ar māju un vienlaicīgi arī bēdājās un skuma, ka mūs "zaudēs". Lai gan mūsu domas vēl joprojām ir šādas, ka mēs pagaidām neplānojam mainīt savu esošo draudzi, jo jūtamies tajā ļoti labi. Tajā ir daudz mazu bērnu ģimeņu, tā ir dzīva un aktīva. Tā ir ļoti liels atbalsts, prieks un spēks! Mēs tur jūtamies, kā mājās. Tomēr realitāte ir tāda, ka mēs to vairs neapmeklējam katru svētdienu, diemžēl, jo: Vasaras laikā Dievkalpojumi sākas jau plkst. 9:30 un tas nozīmē, ka mums būs jāceļas un jāizbrauc vēl agrāk; Mēs vēl neesam iegājuši tādā kārtīgā rutīnā. Daudzas lietas vēl tikai veidojas un top skaidras; Mēs labprāt vēlamies arī iepazīt vietējo Kalv draudzi .  Tāpēc vienā jūnijā svētdienā mēs nebijām uz rīta Dievkalpojumu Ērbī draudzē, jo nolēmām pirmo reizi apmeklēt vietējo  Kalv draudzi . Mums sanāca varena vak...

Nature...

Lai gan remonta darbi nenotiek tik ātri kā bija ieplānots un visu laiku parādās kādi jauni pārsteigumi* pie mājās, tomēr mēs esam ļoti apmierināti ar mūsu jauno mājvietu, un jūtamies šeit tik tiešām kā SAVĀS MĀJĀS! Un tas ir pats galvenais! Mums te tik tiešām ļoti patīk! Un, ziniet populārākā mašīna Kalvā ir Traktors !! ;) Bet Rūcītis par to ir īpaši priecīgs.  Te ir klusums un miers. Lai gan pēc kaimiņa lauka mēslošanas, tagad ir fiziski ļoti daudz mušu, bet mēs ceram, ka tās ar laiku pazudīs. Pie griestiem karājās pāris mušpapīri, un mēs jokojot atceramies stāstu par Emīlu no Lennenbergas, un viņa pieredzi un pārpratumus ar šiem lipīgajiem papīrīšiem ;)

Kristīgās skolas noslēgums

Ir noslēdzies vēl viens mācību gads un jau veselu nedēļu, mēs kopā ar bērniem baudām vasaras brīvaliku! Šis bija pēdējais mācību gads kristīgā skolā mūsu bērniem. No vienas puses - žēl, jo mums patika skolas vērtības, atmosfēra un pamatprincipi. No otras puses - prieks, jo jauna skola paver jaunas iespējas un draugus. Kā arī bērniem ir tieši tādas pašas izjūtas. Prieks un skumjas savijušās kopā... Aizlūgsim, lai nākamais mācību gads viņiem būtu tikpat, ja ne vēl svētīgāks un Dieva žēlastības bagāts! 

Pateicības gājiens 2017

Jau ceturto gadu pēc kārtas Zviedrijas Nacionālo dienu, 6. jūniju, mēs pavadījām kopā ar savu draudzi un citiem kristiešiem, jo devāmies atkal Pateicības gājienā no Šēnes uz Činnu (Skene - Kinna) . 4 km kopā ar draugiem un bērniem foršā kompānijā un interesantās sarunās. Šis gads ir īpašs ar to, ka mūsu gājienam pievienojās mūsu krustmeitiņa ar ģimeni no Latvijas! :)  Pusceļā dzērieni un "karstais suns", kā arī bērniem pārsteiguma dāvaniņas, un lielais kūkas gabals gala mērķī, palīdzēja arī nogurušajām kājelēm sasniegt finišu!  Ja pagājušajā gadā Estere šo gājienu veica man puncī, tad šogad jau varēja piedalīties pati! Kā arī visa diena bija tik silta un saulaina... pēc gājiena debesis iekrāsojās pelēkas un nākamajā dienā jau lija lietus, kas turpinās joprojām. Dievs ir varens! 

Priecīgas Lieldienas!

Aizver acis..... Agrs rīts. Svaigs gaiss. Klusums. Putnu čivināšana. Divas sievietes steidzas uz kapu.  Tukšs! Enģelis... Brīnums! Prieks! Smaids un prieka asaras! Steiga, jā, jāpasteidzas... lai ātrāk šo prieka vēsti paziņotu citiem! Jēeee!!! Viņš ir Augšāmcēlies!  Priecīgas Jums Lieldienas!  

Klusā Sestdiena

Jēzus ir miris! Joprojām ir tik daudz jautājumu... Klusā Sestdiena. Arī tajā laikā dzīve turpinājās. Katram bija savas gaitas un darāmie darbiņi. Tāpat kā mums. Nekas jau neapstājas. Bet mainās. Visu laiku kaut kas notiek un mainās, bet vai mēs to uztveram un zinām, tas jau ir cits jautājums.  Daļu no dienas bērni pavadīja pie maniem vecākiem, jo mums ar vīru bija darīšanas, ko varēja neieplānot tieši šajā dienā, vai arī atcelt vai pārcelt, bet mēs to neizdarījām. Mēs ļavām, lai dzīve rit savā ritējumā. Lai viss notiek. Lai turpinās. Un domās mēs varam būt klusi un mierīgi. Domājot par īsto šīs dienas nozīmi un jēgu.  Otru dienas daļu mēs visa exVeides ģimene pavadījām kopā, lai svinētu dubultās dzimšanas dienas. Svinēt un klusajā sestdienā? Var likties, ka tas nav pareizi.. Varbūt tomēr nedrīkstēja? Mēs sanācām kopā visa ģimene. Tas man atgādināja to, ka arī mācekļi pavadīja šo dienu lielākā vai mazākā sastāvā, bet tomēr kopā. Svinēt var dažādi.... ar dzerstiņu u...

Lielā Piektdiena

Šī diena mūsmājās iesākās ar Lielās Piektdienas dievkalpojumu Ērbī draudzē. Skumji un klusi. Gribas šajā dienā saglabāt arī to patieso notikumu noskaņu, nevis skriet un "tusēt pa pausauli", jo ir taču brīvdienas!! Mums tās ir sēras... Jēzus ir nodots. Mocīts. Apsmiets. Izsmiets. Sists un lamāts. Apsūdzēts. Krustā piesists. Nomiris. Miris.  Visas cerības un sapņi par to, ka Viņš varētu būt Pasaules Glābējs un Kēņiņš ir zuduši. Neizpratne un sāpes... Kas notiks tālāk?  Vai Jūs esat sevi iedomājušies kādreiz to cilvēku vidū, kas bija Viņam līdzās diendienā? Prieks un drošums. Brīnumi un gudrība. Ticība un cerība... viss tas pozitīvais un skaistais, pāris dienās ir pārvērties par šausmīgu murgu, ko aptvert ir ļoti grūti. Un līdz galam nesaprot neviens.  Tik daudz jautājumu un nevienas atbildes... 

Zaļā ceturtdiena

Šodien lielākā daļa Zviedrijas iedzīvotāju darbu jau ir beiguši, jo priekšā garās brīdvienas. Citi steidz iepirkties, un man arī tas vēl šovakar jāpaspēj izdarīt , citi steidz uz laukiem, vai tieši uz pilsētu pie ģimenes vai draugiem. Citi vienkārši paliek mājās, bet citi vakarā apmeklēs dievkalpojumu. Nez, vai mēs uz to šovakar "izčammāsimies"?  Zaļā ceturtdiena... domāju par to jau no paša rīta. Pēdējais mielasts, jeb tiek iestādīts Svētais Vakarēdiens. Kāju mazgāšana. Sarunas un sadraudzība... Kopīga pastaiga. Nakts. Tumsa. Dārzs. Lūgšanas un miegs. Pārbaudījumi un bailes. Neziņa un miers.  Nodevība.  Šī nakts ir traka. Šajā naktī uz piektdienu ļoti daudz kas notiek un mainās. No pārdrošajiem mācekļiem, kas vienmēr gatavi sekot Jēzum un Viņu aizstāvēt, viņi pārtop par bailīgiem "zēniem". Šī nakts ir pilna ar neziņu un nesapratni.  Pārdomu nakts. Man. 

Esteres kristības

Lai gan parasti mēs topošos krustvecākus izdomājam un sarunājam, bērniņam vēl puncī esot, tad šoreiz atkal bija pavisam cits stāsts. Mums ilgi nebija "variantu", jeb bija vairāki kandidāti gan Latvijā, gan Zviedrijā, bet kaut kas šķita līdz galam ne tā. Viena no domām bija: izvēlēties krustvecākus latviešus un kristīt Esterīti vasarā Latvijā, kad plānojam tur ciemoties, bet man TIK ļoti patika kristību dievkalpojums Zviedrijā, viss piedzīvotais un emocionālais, ka es šai idejai pretojos.  Te ir mūsu pirmā pieredze , kristījot bērnu Zviedrijā. Zinu, ka kristību ūdens visur ir viens un tas pats... bet kaut kā tomēr gribējām te. Otrs variants bija lūgt "nodomātos krustvecākus" braukt uz Zviedriju un mūs apciemot, kā arī pie reizes nokristīt Esterīti, bet arī šis variants bija "so-so...". Trešais variants bija izvēlēties krustvecākus zviedrus. Nolēmām nekur nesteigties un pagaidīt.

..bet es un mans nams..

Šodien iesākas Gavēņa laiks... Es nezinu vai jūs kādreiz esat savā dzīvē gavējuši, t.i., no kaut kā atteikušies, bet tas ir ļoti īpaši. Kad mūsu vecākajam dēlam bija nepilni 4 gadi, viņš gavēja un atteicās veselas 40 dienas neskatīties animācijas filmiņas! Tas bija TIIK uzrunājoši! Mēs, viņa vecāki, toreiz pat negavējām tik uztīcīgi, kā viņš, mūsu 4-gadīgais dēls! No bērniem var tik daudz mācīties! Un mēs to apzināti, vai neapzināti arī darām katru dienu! Viņi mācās no mums, no mūsu attieksmes un darbiem, un mēs savā ziņā arī no viņiem... tik to bieži vien aizmirstam un nepamanām... Lai kāds būtu arī Jūsu lēmums šajā gavēņa laikā pats galvenais ir, lai "mēs kalpojam tam Kungam"! ;) 

Māja laukos

Visa mūsu dzīve, viss, kas mums pieder un ir, ir tikai un vienīgi pateicoties Dieva varenajai žēlastībai. Bez Viņa mums nav nekā... Viss notika tik strauji, negaidīti un fantastiski. Praktiski divu nedēļu laikā mēs tikām pie savas mājas.  Lai sāktu mūsu liecību, vēlos Jums izskaidrot, kā šīs lietas PARASTI notiek Zviedrijā. Potenciālais mājas pārdevējs atrod nekustamo īpašumu biroju un piesaka savas mājas tirdzniecību. Māja tiek sakopta, izvākta, satīrīta, sabildēta un izlikta internetā uz pārdošana ar visu pieejamo informāciju, detalizētu aprakstu un mājas plānojumu, piemēram, iekš www.hemnet.se var redzēt kādus paraugus. Tad parasti vienā konkrētā dienā, māklera noteiktā laikā, visi interesenti sabrauc un 1-2 h laikā apskata, izpēta māju un uzdod jautājumus (Mēdz būs izņēmumi, kad var sarunāt, ja māklerim ir laika un vēlēšanās, māju apskatīt pirms rādīšanas, t.i., ātrāk, bet parasti tas ir atkarīgs no māklera “labvēlības”, vai viņš/a grib papildus strādāt). Pēc tam sākas va...

Esteres piedzimšanas stāsts

Dzemdību vieta: mājas Zviedrijā  Paredzētais datums: 15.12.2016 pēc agrīnas USG Reālais datums: 10.12.2016 Vecmāte: Agneta Bergenheimna (Agneta Bergenheimn). Patlaban trīs vecākie dēli ir skolā, vīrs liek gulēt diendusā divus jaunākos, bet pati maziņā tieši šobrīd guļ ratos balkonā. Man beidzot ir laiks piesēsties pie Esteres dzemdību stāsta ;) Sākšu ar savām piezīmēm, ko uzrakstīju ar roku uz papīra lapiņā četras dienas pirms dzemdībām.  06.12.2016., otrdiena, plkst. 17:50 sēžu mūsu laulības gultā un atpūšos. Pēdējā laikā man ir dīvainas sajūtas. Un šodiena ir īpaša diena. Man parādījās pirmās muguras sāpes krustos šajās gaidībās. Man patlaban ir gaidību 38. nedēļa un 4 dienas. Nepatīkami. Sāpes nav visu laiku, bet man jākustās ir vēl lēnāk un mierīgāk. Tāpat arī ar celšanos, pagriešanos un pietupšanos. Ļoti lēni un mierīgi! Bez straujām un asām kustībām. Iespējams, ka tā tam ir jābūt. Bet es sabijos un godīgi sakot, es baidos no šīm sāpēm. Man ir bail, ka tā...

Mūsu ģimene...

Ne vienmēr mums tas sanāk.  Ne vienmēr mums tas izdodas.  Ne vienmēr mēs to gribam darīt.  Bet te ir kāds atgādinājums, lai mums ikdiena būtu mierīgāka, skaistāka un vieglāka! Lai Jums silta un sirsnīga šī diena savā ģimenē 💗