Pāriet uz galveno saturu

Klusā Sestdiena

Jēzus ir miris! Joprojām ir tik daudz jautājumu... Klusā Sestdiena.
Arī tajā laikā dzīve turpinājās. Katram bija savas gaitas un darāmie darbiņi. Tāpat kā mums. Nekas jau neapstājas. Bet mainās. Visu laiku kaut kas notiek un mainās, bet vai mēs to uztveram un zinām, tas jau ir cits jautājums. 

Daļu no dienas bērni pavadīja pie maniem vecākiem, jo mums ar vīru bija darīšanas, ko varēja neieplānot tieši šajā dienā, vai arī atcelt vai pārcelt, bet mēs to neizdarījām. Mēs ļavām, lai dzīve rit savā ritējumā. Lai viss notiek. Lai turpinās. Un domās mēs varam būt klusi un mierīgi. Domājot par īsto šīs dienas nozīmi un jēgu. 

Otru dienas daļu mēs visa exVeides ģimene pavadījām kopā, lai svinētu dubultās dzimšanas dienas. Svinēt un klusajā sestdienā? Var likties, ka tas nav pareizi.. Varbūt tomēr nedrīkstēja? Mēs sanācām kopā visa ģimene. Tas man atgādināja to, ka arī mācekļi pavadīja šo dienu lielākā vai mazākā sastāvā, bet tomēr kopā.

Svinēt var dažādi.... ar dzerstiņu un aliņu... vai arī vienkārši kopā esot. Mēs izvēlējāmies otro variantu, bez pompozijas un dejām, bez skaļas mūzikas un līksmiem izsaucieniem. Un ziniet, bija forši! 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts