Pirms gadu mijas beidzot arī izlasīju līdz galam Reičelas Meisijas Stefordas grāmatu "Brīvroku mamma". Iesaku! Lai gan no sākuma likās, ka grāmata nav man aktuāla. Kaut kā nelasījās, īsti neuzrunāja. Biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes, bet laikam sagaidīju kaut ko citu. Kaut kā līdz galam neiebraucu "mesidžā". Likās, ka viņas minētos ikdienas piemērus, es nevaru attiecināt uz sevi, jo es taču neesmu tik atkarīga no viedtālruņa, nekad neesmu pārbaudījusi epastu, sēžot pie mašīnas stūres sastrēgumos utml. Tomēr arvien vairāk to lēnām lasot un visu pārdomājot, es nonācu pie šādas savas analīzes. Runa jau nav burtiski par mobilo tālruni, epastu, nebeidzamo darbu sarakstu vai aizņemtību darbā. Runa ir par prioritātēm un laiku, ko veltām saviem tuvajiem un mīļajiem! Ja vienam ir problēmas atteikties no blogošanas , tad citam tā ir ravēšana, ēst gatavošana, šūšana, gleznošana, sērfošana internetā, grāmatu lasīšana, makšķerēšana, strādāšana, un tā jopr...
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25