Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “Ieteikumi”

Jubilejas

Kā jūs parasti atceraties vārda un dzimšanas dienas? Telefons atgādina, Facebook vai draugiem.lv sūta atgādinājumus, no galvas ziniet, kaut kur pierakstīts... Es tās gadu no gada pārrakstu mūsu sienas kalendārī. Aktuālās vārda dienas pasvītroju, bet dzimšanas dienas jubilārus ierakstu. Tam par pamatu mēs izmantojam latviešu kalendārus, un jau kuro gadu, tas ir mūsu mīļās Ogres ev. lut. draudzes kalendārs. Šogad mēs tikām pie viena ekstra zviedru kalendāru, ko Martiņa vēlējās sev ar visiem jubilāriem! Tad nu sēdēja un pārrakstīja, gan vārda dienas, gan dzimšanas dienas svinētājus, jo zviedru kalendārā vārda dienu ir, bet tās, kā jau jūs nojaušat, mazliet atšķiras ;) Labs latviešu valodas pareizrakstības treniņš!

Olu krāsošana

Šīs ir bildes no pagājušā gada, bet vēlējos padalīties un pie reizes atgādināt, ka ir pienācis pēdējais laiks krāt sīpolu mizas ( un caurās, plānās zeķubikses ), ja vēlies uz Lieldienām krāsot olas ar tām. Es parasti sīpolu mizas sāku krāt uzreiz pēc jaunā gada, labāk vairāk nekā mazāk. Un būs, mums šogad arī! Mēs pagājušā gadā veicām vienu jaunu eksperimentu: krāsojām olas kurkumas novārījumā, viss jau forši, olas sanāca tādas gaiši dzeltenas, BET ar kurkumu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ja virtuvē ir balti skapīši... mums pārgāja pāri kurkumas ūdens un... to dzelteno svīrtu no skapīša es pat nezinu, kas, kā un kad dabūja nost, jo man tas neizdevās.. Ir aizdomas par Anglijas omīti, ka viņa tur pielikusi savu roku, bet neatzīstās ;)   Te Esterīte pirmo reizi apvēlās uz sāniem.  Nepieciešamie materiāli: Putraimi, rīsi, auzu pārslas, lapiņas, puķītes, diegi, sēkliņas, mežģīnes u.c. Plānās zeķubikses vai lupatiņas; Sīpolu mizas; Katls ar ūdeni; Ieteicams ba...

Tavam šķīvītim nav kājiņu!

Nezinu, kā ir jūsmājās, bet pie mums - nevienam šķīvītim diemžēl nav savu kājiņu !  Tā ir frāze, ko mēs sakām, ja paēdot trauki paliek turpat uz galda! Hmmm... tiem nav savu kājiņu, paši nevar aiziet uz izlietni, tāpēc mācām, iedrošinām, atgādinām un palūdzam, lai čaklie bērni palīdz tam sliņķim šķīvītim atstāt galdu!  Tas bija pirmais līmenis. Nu tā kā datorspēlēs! Pēc manas "atslodzes dienas" seko nākamais līmenis. Kas īsti bija mana atslodzes diena? Tā bija viena no pirmajām dienām šajā gadā pēc ciemiņu aizbraukšanas, kad es jutos slikti! Visu dienu reāli nogulēju, jo nebija spēka! Neko neēdu, tikai dzēru un gulēju! Kad apnika gulēt, lasīju grāmatu. Paldies, manam vīram, ka viņš to dienu varēja palikt mājās! Tā teikt, lai es uzlādēju savas baterijas!   Jā, nu šīs ir stāsts, ko ieviesa vīrs un tas ļoti labi strādā! Redziet, cik labi ir, kad vīrs vada bērnus un ievieš savus uzlabojumus! Tagad bērniem ir ne tikai jāpalīdz šķīvītim tikt prom no galda, bet ...

Atliktais starts

Mēs atkal (šoreiz tik uz pāris dienām) bijām palikuši bez veļas mazgājamās mašīnas (vmm) . Pirmajā reizē tas atgadījās tieši starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Tad nu gandrīz veselu mēnesi veļa tik krājās un krājās, un, ziniet, cik labi, ka drēbju ziņā mēs neesam minimālisti... jo mums visa kā pietika... Manā skapī puse no drēbēm pat netika uzvilktas, bet jau pēc jaunā gada parādījās pāris komentāri no bērniem, piemēram, brālis saka brālim: "Tu nevari vairs no manis aizņemties zeķes, man pašam palicis pēdējais pāris!" Vai arī es pamanīju, ka apakšbiksītes dēlam sāk izbeigties... bet viss pietika, un meistars ieradās īstajā brīdī. Svētku laiks un garantijas remonts nekad nav bijušas savienojamas lietas. Jo pa svētkiem neviens meistars īsti nestrādā, kā arī rezerves detaļas, ja tāda ir nepieciešama un jāpasūta, nav uzreiz pieejamas, jo pasts ir pārslogots un viss ievelkas. Kas tad īsti notika? Durvis nefiksējās... nevarēja aiztaisīt un uzlikt veļu mazgāties. Nu gadās. Cik...

Kad jāpabaro "bars"..

.. tad bez iepriekšējas plānošanas iztikt nevar! ;) Šāds bija mūsu statuss 2017. gada pēdējās 3 dienas: mēs bijām 4 pieaugušie un 11 bērni! Kas kopīgi dzīvojāmies, ēdām, spēlējāmies, mazliet arī pakašķējāmies, smaidījām, priecājāmies, raudājām... nu vienvārdsakot - baudījām dzīvi ar visu, kas tai nāk komplektā. Forši! Nu, man ļoti patika gan uzņemt ciemiņus, gan būt namamātei.  Bet, lai viss noritētu pēc iespējas mierīgāk, protams, ka man bija saplānotas ēdienreizes. Lai gan atzīšos, ka visu neizmēģinājām, jo, piemēram, pēc kārtīgās pastaigas mežā, bija tik praktiski un ērti atgriezties mājās jau pie gatavas zupas, meža cūkas tefteļiem un biezeņa, ka apēdām visus pāripalikumus un jaunu ēdienu pusdienās negatavoju.   Piektdienas vakariņas: Lēcu un dārzeņu biezenis Tefteļi tomātu mērcē Salāti Mīkstā piparkūka ar dzērvenēm un citi našķīši Sestdienas brokastis: Maizītes Tostermaizes Granola Nesaldināts brokastu muslis Sestdienas pusdie...

Spodrības diena

Man ir bijuši visādi plāni, ka māju es tīru vienu reizi nedēļā darba nedēļas pašā vidū, kamēr visi bērni skolā un bērnudārzā. Vai arī cits, ka māju foršāk tīrīt ir sestdienās, jo tad var visi iesaistīties, vai arī "liekos" kopā ar tēti izsūtīt ārā. Bet pēdējā laikā es esmu nonākusi pie secinājuma, ka es to tīru, mazgāju un beržu vienu reizi nedēļā , jā 1x, neskaitot ikdienas putekļu sūcēju un piekārtošanas, un tieši piektdienās , vēlams pirms vīrs ierodas no darba.  Tas iesākās ar to, ka mēs parasti sestdienās svinam mūsu ģimenes jubilejas un tad ir forši, ja māja ir sakopta jau iepriekšējā dienā, lai svētku rītā atliek vien ķerties klāt maltītes pagatavošanai. Tā nu arī turpinām šo iesākto ieradumu.  Pa šo laiku es esmu novērojusi pāris priekšrocības jeb kāpēc es tīru māju piektdienās: jo trīs no sešiem bērniem vēl ir skolā; jo ir tik patīkami pavadīt piektdienas kino vakaru  sakoptā vidē; jo ir brīnišķīgi sagaidīt brīvdienas tīrā mājā un nedēļās nogalē...

IKEA

Jau pavisam drīz arī Latvijā ienāks IKEA lielveikals. Super! Kolosāli! ES tik tiešām ļoti ceru, ka viņiem klientu apkalpošanas kvalitāte un standarti būs tikpat labvēlīgi, patīkami un iepriecinoši, kā Zviedrijā. Daži plusi, iepērkoties, IKEA par ko Jūs, iespējams vēl nezinājāt: Atvērtais pirkums 365. Tas nozīmē, ka katru preci, kas ir nopirkta IKEA lielveikalā un kas nav atvērta, var atgriezt veikalā gada laikā. Jā, veselas 365 dienas! Piemēram, mēs, iegādājoties savu jauno IKEA virtuvi, nopirkām gan par daudz stikliņus atvilktnēm, gan arī dekoratīvās sānu fasādītes, gan arī kādu LED lampu. Bet nekādu problēmu, nākamajā reizē, kad bijām IKEA, uzrādot pirkuma čeku, atdevām preces veikalam un pretī saņēmām visu summu. Forši, vai ne? Tik atcerieties: neatvērt un saglabāt čeku! Naudu ir iespējams vai nu saņemt atpakaļ bankas kartē ar ko maksājām, vai arī saņemt elektroniskajā dāvanu kartē, ko atkal pie viņiem var iztērēt. Tiesa gan naudu Dāvanu kartē Tu saņem uzreiz, bet bankas kon...

Brīvroku mamma

Pirms gadu mijas beidzot arī izlasīju līdz galam Reičelas Meisijas Stefordas grāmatu "Brīvroku mamma". Iesaku!  Lai gan no sākuma likās, ka grāmata nav man aktuāla. Kaut kā nelasījās, īsti neuzrunāja. Biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes, bet laikam sagaidīju kaut ko citu. Kaut kā līdz galam neiebraucu "mesidžā". Likās, ka viņas minētos ikdienas piemērus, es nevaru attiecināt uz sevi, jo es taču neesmu tik atkarīga no viedtālruņa, nekad neesmu pārbaudījusi epastu, sēžot pie mašīnas stūres sastrēgumos utml. Tomēr arvien vairāk to lēnām lasot un visu pārdomājot, es nonācu pie šādas savas analīzes. Runa jau nav burtiski par mobilo tālruni, epastu, nebeidzamo darbu sarakstu vai aizņemtību darbā. Runa ir par prioritātēm un laiku, ko veltām saviem tuvajiem un mīļajiem! Ja vienam ir problēmas atteikties no  blogošanas , tad citam tā ir ravēšana, ēst gatavošana, šūšana, gleznošana, sērfošana internetā, grāmatu lasīšana, makšķerēšana, strādāšana, un tā jopr...

Šalles, cepures un cimdi

Līdz šī gada rudenim mums ziemas cepures, šalles un cimdi parasti uzglabājās, vai nu kādā kumodē, vai vienā lielā kopīgā cepuru grozā un cimdu grozā. Bet būšu pavisam godīga un atklāta, ka sešu dažādu vecuma bērnu cepures un cimdi, kas samesti vienā grozā pārskatīt un atrast ir diezgan laikietilpīgi un sarežģīti, neskatoties uz to, ka gan es, gan bērni ļoti labi zina, kuram ir kurš cimds un cepure. Bet tā kā katram no mūsu bērnam ir ne tikai viena cepure vai cimdu pāris, bet vismaz divi, tad to ir vienkārši pārāk daudz.  Mūsu koridoris jeb halle vēl nav pilnībā pabeigts un iekārtots. Līdz šim katram bērnam ir divi pakarināmie un top mums viena liela apavu "noliktava" ar to padalīšos, kad tā būs pabeigta.  Taču šoreiz vēlējos dalīties ar mūsu plauktu + katram sava kaste izveidoto sistēmu. Tas īstenībā ir ļoti vienkārši. Katram mūsu ģimenē pieder viena kaste.  Ērti , jo visi zina kura ir viņa kaste. Tas nekas ka tās ir līdzīgās krāsās, vai pat vienāda...

Shut down...

Slēdz ārā..  Un Dzīvo..  ..te nav nekā jauna.. Tev ir viss, kas nepieciešams.. Aizej un samīļo.. Un mīli..  Laimīgu Jauno! 

Uzdrīkstēties būt vecākiem!

Vienā jaukā novembra ceturtdienā, kamēr tētis ar mazajiem bērniem mājās, bet lielie dēli šaha pulciņā, es steidzu uz Bērnu audzināšanas lekciju, ko vadīja Zviedrijā pazīstams trīs bērnu tēvs, psihologs un rakstnieks Alfs B. Svenssons . Ļoti pozitīvi, iedvesmojoši un jautri! Izsmējāmies no sirds kaut gan runājām par svarīgām un nopietnām tēmām! Man patika, ka runāja ne tikai viņš, bet arī mums bija savstarpēji jādalās savā pieredzē un pārdomās. Viss sākās ar jautājumu: Un ko tu atbildētu, ja tavs bērns tev teiktu: "Es neēdīšu atkal to s.....o maltās gaļas mērci!"              Tava atbilde?* Tēmas par ko viņš runāja bija sekojošās: Kā atrast laiku bērniem? Kā uzlabot bērna pašvērtējumu? Nospraust robežas - bet kā? Kā palīdzēt bērniem skolā? Kā saglabāt tuvību/mīlestību pārim, kad piedzimst bērns? Īsumā mans apkopojums un kādi komentāri: Dodiet bērnam 15 minūtes NEDALĪTĀS UZMANĪBAS  katru dienu ! Kā? Te ir daži varianti: ...

Garšvielu burciņas

Paldies, Pārsla, par "vasaras" kaviāriem! Es jau toreiz krāju šīs mazās burciņas ar nodomu - tās man noderēs garšvielām. Var nopirkt visas vienādas un gatavas burciņas vai trauciņus, bet var arī mazliet padarboties. Un ja līdzās vēl ir gandrīz 3gadnieks, kas PATS grib izvēlēties nākamo vāciņa rakstu, tad darbiņš iet raitāk uz priekšu, jo arī līmlenti viņš māk paraut un atvērt, un spēles ar ūdeņiem nekad nav pārāk garlaicīgas, kad burciņas tomēr apnīk!  Tātad kamēr mazā māsa gulēja, mēs ar Rūci "apdarinājām" mūsu garšvielu burciņu vāciņus un tā kā teikšana šoreiz nebija manā ziņā, jo reizēm jau tie bērni arī ir jāklausa, tad tapa raibas burciņas! Un man sapnis par vienādām burciņām paliks uz laiku, kad bērni būs izauguši ;)