Mēs atkal (šoreiz tik uz pāris dienām) bijām palikuši bez veļas mazgājamās mašīnas (vmm) . Pirmajā reizē tas atgadījās tieši starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Tad nu gandrīz veselu mēnesi veļa tik krājās un krājās, un, ziniet, cik labi, ka drēbju ziņā mēs neesam minimālisti... jo mums visa kā pietika... Manā skapī puse no drēbēm pat netika uzvilktas, bet jau pēc jaunā gada parādījās pāris komentāri no bērniem, piemēram, brālis saka brālim: "Tu nevari vairs no manis aizņemties zeķes, man pašam palicis pēdējais pāris!" Vai arī es pamanīju, ka apakšbiksītes dēlam sāk izbeigties... bet viss pietika, un meistars ieradās īstajā brīdī. Svētku laiks un garantijas remonts nekad nav bijušas savienojamas lietas. Jo pa svētkiem neviens meistars īsti nestrādā, kā arī rezerves detaļas, ja tāda ir nepieciešama un jāpasūta, nav uzreiz pieejamas, jo pasts ir pārslogots un viss ievelkas. Kas tad īsti notika? Durvis nefiksējās... nevarēja aiztaisīt un uzlikt veļu mazgāties. Nu gadās. Cik...
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25