Vakar visā Zviedrijā ēda semlor , jo tāda ir tradīcija. Pēc būtības man negaršo šīs, manuprāt, bezgaršīgās kviešu miltu bulciņas ar kardamona garšu, kas pildītas ar ābolu biezeni un/vai mandeļmasu un putukrējumu... Bet ir arī semluras , kas patiešām ir gardas. Vienu tādu es ēdu pagājušajā gadā bērnu skolā , kas bija pagatavota no kārtainās mīklas. Ir pagājuši gandrīz pieci gadi, kopš mēs esam Zviedrijā , un šogad arī es mājās izcepu mums semluras ;) Hi-hi... Ar laiku pie visa pierod. Bet lielajiem puišiem pat skolā pēc Ziedkāpostu krēmzupas , tika pasniegta kēksiņa semlura . Tikai es šoreiz atradu netipisku risinājumu. Par pamatu maizītēm izmantoju tipisko spāņu saldo churros . Ļoti līdzīgi eļļā ceptiem virtuļiem. Šis noteikti nav veselīgais saldums, bet vienu reizi gadā jau var ;)
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25