Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “Gaidības”

Kastes un kastītes jeb "babybox" un "startbox"

Ir prieks iepriecināt citus ar kādu dāvaniņu kurpju kastē, tāpēc no sirds aicinu Jūs visus piedalīties un turpināt atbalstīt Ziemassvētku akciju Zvaigzne austrumos . Tā ir spēkā jeb aktuāla vēl līdz 5. decembrim!!! Laika nav īpaši daudz, bet pietiekami, lai saņemtos un to īstenotu!  Bet šoreiz es vēlējos padalīties arī kādā priekā, ka ir ļoti patīkami ne tikai dot, bet arī saņemt! Un tā es jutos visu šo nedēļu, jo tiku pie veselām 4 pārsteiguma paciņām mūsu bēbītim. 

Pirms mēneša...

Te nu kādas bildes, ko nebiju publicējusi, jo man tās nepatika... Bet tad paiet laiks, es augu vēl lielāka un uz šīm bildēm varu paskatīties ar "citām acīm" un neliekas nemaz tik traki ;) Jūs, jau paši saprotiet, es te uzprasos uz komplimentiem ;) hi-hi...  ;) 16.10.2016

Pēdējais mēnesis

06.11.2016. Vakar devos uz Burosas (Borås) slimnīcu pēc savas "dzemdību kastes" jeb šoreiz man tika dzemdību maiss. Tik foršs personāls un attieksme! Man ir tāds prieks jau otro reizi piedzīvot to, kā tas ir kad slimnīca sadarbojas ar mājdzemdībām ! Šī ir viena no lietām, ko es no sirds varu ieteikt Latvijas medicīnas personālam. Kā man paskaidroja "poliklīnikas" vecmāte, ka es esmu viens pacients viņiem visiem gan uzskaitē esot, gan mājās dzemdējot, tāpēc viņi visi vēl man tikai to labāko! :) Tā arī jūtos. Šoreiz arī bija ļoti īsas un pozitīvas pārrunas ar slimnīcas ginekoloģi, kas bija pilnībā iepazinusies ar manu lietu, tāpēc, lūdza, man pastāstīt, kāpēc, pēc manām domām, mājdzemdības ir tas viss labākais mūsu ģimenei! Jauki, ka kāds no sirds ir ieinteresēts un vēlas zināt mūsu pieredzi ;) Formāli parakstījos arī par to, ka esmu brīdināta par pastāvošajiem riskiem sakarā ar mājdzemdībām, un ja man ko vajag, lai droši kontaktējos ar viņiem ;)

Plaukstas pamatnes locītavas ortozes

Man joprojām tirpst rokas. Ja pa dienu es vairs to tik stipri neizjūtu (nezinu īsti, vai ir uzlabojumi, vai arī esmu pie tā pieradusi), tad naktīs palika arvien grūtāk gulēt, jo no rīta pamostos ar notirpušām rokām - auč.... Vairāk par manu pieredzi vai šajā gadījumā sāpi - karpālā kanāla sindroms var izlasīt TE .  Tas lika man saņemties un pierakstīties pie fizio/ergoterapeites (ar nosacītu vecmātes norīkojumu, jeb precīzāk būtu teikt, kontaktinformāciju). Lai tiktu pie terapeites gaidīju ~ 3 nedēļas un vizīte maksāja ~ 8 EUR (80 SEK)! Bija diezgan īsa vizīte, max 20 minūtes, bet tas labi, jo man līdzi bija mūsu jaunākais dēls un viņam neapnika sēdēt man klēpī ;)  Mājās ierados ar jauniem "nindžas cimdiem" jeb pareizāk būtu teikt ar plaukstas pamatnes locītavas ortozēm. Tās palīdzēs man naktīs nodrošināt roku stabilitāti un nepieļaut aktīvas kustības, kas veicina tirpšanu. Tajās ir iestrādāts balsts, kas neļauj man salocīt roku uz priekšu/iekšu, un tādējādi pasargā ...

Karpālā kanāla sindroms

Vai Jūs ziniet, kas tas tāds ir - karpālā kanāla sindroms ?  Es par to uzzināju tikai šajās gaidībās, jo man tirpst rokas. Tas nav nekas bīstams, bet nepatīkami gan. Visvairāk man tirpst labā roka, bet ir arī nomanīta tirpšana kreisajā rokā...jo to visbiežāk nodarbinu, kā jau labroce.  Vistrakākais ir no rītiem, kad pamostos ar notirpušām rokām, vai arī rokās ir tāda bezjūtība, ka nevaru ne normāli sasmērēt sviestmaizes, ne pacelt tēja krūzīti... Tas pāriet ar laiku, bet dienas gaitā atkal atgriežas...  

Ir! Mums ir Mājdzemdību Vecmāte!

Lai gan šī informācija pie mums ir jau kādu laiku, visu laiku nesanāk laika blogam... gribas izdarīt šo un to. Gribas vakarā palasīt grāmatu, parrunāties ar vīru, noskatīties filmu un kādu vakaru arī laicīgi aiziet gulēt ;)  Plāns Aurēlija izskausījās labi, bet, kamēr mēs gaidījām mūsu lidmašīnu Oslo, tikmēr mums ar vīru bija gana daudz laika, lai pārrunātu mūsu dzemdību pieredzes, nojautas, sajūtas un reālo situāciju. Mēs nonācām pie diviem secinājumiem, ka slimnīca mums tomēr neder:

Smilšukaste un ikdiena

Laikam jau tieši tāpēc un tā vairāk gan neapzināti, bet šī mazā fotosesija norisinājās tieši puslaikā - 20. gaidību nedēļā. Tā vien var teikt, ka pusceļš jau bija/ir noiets ;) Dažas no bildēm uzņēma mūsu bērni, dažas vīrs, bet tagad ir bildītes, kurās ielūkoties ;) Vēl mazliet man gribas paturpināt mūsu mazā atvaļinājuma tēmu Latvijā. Pirmā nedēļa paskrēja vienā lielā skrējienā, sākot ar frizieriem un beidzot ar draugu apciemojumiem... nedēļas vidū, es jau sāku pagurt un sestdien vispār nevēlējos celties, lai kaut kur brauktu. Es gribēju gulēt un vienkārši atpūsties!!! Bet tās divas intensīvās nedēļās pagāja ļoti ātri un tagad uz tām atskatoties, es varu droši teikt, ka tas bija to vērts, neskatoties uz nogurumu un intensivitāti! Tagad mums vairāk vai mazāk, bet veselu gadu "visi liek mierā"... jo mēs fiziski nevaram satikties tik bieži ;(

Gaidīt...

Diena, kad pateicām bērniem. Vai varat ieraudzīt mazās čībiņas? Šīs man ir jau gaidības nr. 7, bet būs 6. dzemdības. Es tik tiešām ticu un ļoti ceru, ka arī šīs mums būs mājdzemdības Zviedrijā . Vēl tik jāatrod mājdzemdību vecmāte un jāsakrāj naudiņa. Kā es jūtos? Labi. Pārsvarā ļoti labi, bet es jūtu to, ka tas nav pirmais bērns un man vairs nav saldie 20 ;)

Ātrā palīdzība ar katliņu

"Ātrā palīdzība ar katliņu"... kas tas tāds ir? Tā ir ļoti praktiska un noderīga palīdzība jaunajiem vecākiem tieši pirmajās nedēļās pēc dzemdībām. Mēs ēdam katru dienu, vairākas reizes dienā. Tieši tāpēc tas ir tik vienkārši un ērti, jo atliek vien pagatavot ierastās maltītes dubultporciju, ko iesaiņot un aizvest jaunajiem vecākiem ;), lai mazliet atvieglotu viņu ikdienas gaitu pēcdzemdību periodā.  Šī ideja ir fantastiska!!!! Tā nav mana, bet gan es ar to iepazinos, pateicoties Elizabetei Grīnbergai ! Paldies, tev, mīļā, ka dalījies un ka mēs šo ideju varam izplatīt tālāk.  Man ir bijis tas gods būt to laimīgo vidū, kas pēc 3. un 4. bērniņa dzemdībām, saņēma tieši šādu palīdzību. Man vairākas reizes pēc dzemdībām draudzenes veda gatavas pusdienas! Tas tik tiešām bija tik vajadzīgi, mīļi un īpaši! Pēc 5. bērniņa man palīdzēja mana mamma un vīra māte tieši ar ēst gatavošanu. 

Nedēļniece

13.01.2015. Ir pagājušas tieši 6 nedēļas kopš Rūdolfa dzimšanas un savā ziņā šis laiks ir bijis īpaši skaists! Jo mums ir bijis vareni daudz palīgu, kuriem mēs sakām - LIELU PALDIES, ka Jūs mums esiet! Bet es arī apzinos to, ka mans "slinkošanas" laiks ir beidzies un jāsāk ieiet atpakaļ ikdienas sliedēs, un nu jau kā piecu bērnu mammai. Šodien bija pirmā diena, kad es atkal vedu mūsu vecākos bērnus uz skolu.  Kad pagājušā gada vasarā mēs viesojāmies Latvijā, es ieminējos, ka es vēlētos atturēties no ēst gatavošanas pirmo mēnesi. Vienkārši nedomāt par to! Un ziniet, man tas izdevās, neskatoties uz to, ka daži teica, ka tas nav iespējams, jo man taču šis būs piektais bērns, ko es no sevis iedomājos, ka es pārāk daudz gribu vai pat atļaujos... iespējams. Bet man ļoti patika mana brāļa vārdi, kas mani iedrošināja un teica: "Uz priekšu! Dari visu, lai to īstenotu! Atrodi palīgus! Tev ir sapnis, domā un dari VISU, lai to īstenotu."

Kā auga puncītis...

...deviņos mēnešos, bērniņu gaidot ;) 

Mājdzemdību iespējas Zviedrijā

Tikko atradu, kādu nenopublicētu rakstu... interesanti to tagad pārlasīt... ---------------------------------------------------------------- Novembris 2014 Vēl pagaidām es varu runāt par plānotajām mājdzemdībām  kā par teoriju, jo prakse vēl nav bijusi, jeb, jā, mēs vēl gaidām mūsu 5. bērniņu ;) Esmu ļoti liela, apaļa un svarīga :) Es tik tiešām baudu šīs pēdējās gaidību dienas, jo apzinos, ka tūliņ mēs ieraudzīsim savu brīnumiņu, bet pagaidām gan dzimums, gan izskats, gan viss pārējais priekš mums ir viens liels noslēpums. Un tas ir tik skaisti un fantastiski piedalīties šādā radīšanas procesā.    Ziniet kāda māsa Kristū izteicās, ka mammas gaidībās savā ziņā ir arī kā tādi gliemezīši, jo mēs esam arī mūsu bērniņu mājvieta un visa patreizējā pasaulīte. Man tas likās tik skaisti! Nebiju dzirdējusi šādu viedokli.

Folskābe

Folskābe... Tā kā gaidības man patlaban ir diezgan aktuāla tēma, tad atļaušos dalīties savā pieredzē.   Vai es lietoju folskābi plānojot, gaidot un zīdījot mazuli, vai arī nē? Īstenībā, tā ir tikai mana pieredze, un tāpēc pirms pieņemt savu lēmumu, es iesaku, vispirms konsultēties ar vecmāti, ginekologu vai citu speciālistu, kam uzticies un pieņemiet šo lēmumu kopīgi!!!

Gaidības

Jā, mēs esam mūsu piektā bērniņa gaidībās.  Tas ir tik forši! Atkal būt gaidībās. Augt un pieaugt, gan emocionāli, gan arī fiziski - svarā, jo mana līdzšinējā pieredze ir bijusi diezgan reizēm pat biedējoša, min +17 kg un max +23 kg, katrās gaidībās ;) Bet, Slava Dievam, ka paiet ~ divi gadi un es to visu dabūju nost! Ir tik jauki un patīkami atgriezties savā svarā, ne vairs kā pusaudzei 50 kg, bet drusku svarīgākai, kā daudzbērnu māmiņai 54 kg...arī nav slikti, vai ne? Bet kā būs šoreiz, kas to lai zina, es tikai varu ticēt un cerēt, ka viss būs labi un skaisti, lai kā tas arī beigās izvērsīsies! ;) Es tik tiešām zinu, kas man jādara, ja es gaidu bērniņu Latvijā, kur griezties plānotās mājdzemdības gadījumā, pie kā stāties uzskaitē u.t.t. Nekas īpašs. BET šis man būs pirmais bērniņš Zviedrijā un tas viss ir mazliet biedējoši, jo es nezinu, kur man jāstājas uzskaitē, vai viņiem vispār ir mājdzemdības un cik tās maksā, kur jānodod analīzes, kura vecmāte ir "mana"....