Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: septembris, 2017

Ku-kū...

Nekad nedomāju, ka man būs jāraksta šādas frāzes, bet, piedodiet, ka tik ilgi bijāt palikuši bez mūsu bloga. Bijām palikuši bez interneta kādu laiciņu, un nepabeigtu darbiņu "nelaidu dzīvajā", kā arī man iepatikās tā brīvība ;) Tagad nets ir pieejams tik tad, kad vīrs mājās, bet no svētdienas viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs ;)  P.S. Kā arī mums ir jauns "skats" gan blogā, gan ārā pa virtuves logu realitātē ;) Lai jums saulainas šīs brīvdienas!

Augusta ražīgākā sestdiena

Jā, sestdienas ir tās dienas, kad mums visvairāk iznāk pastrādāt pie mājas un remontiem!  Protams, ja nav kādu citu aktivitāšu. Bet mēs ļoti cenšamies, lai vismaz vienu reizi mēnesī, mēs varam būt un palikt mājās. Lai var mierīgi izgulēties un iesākt rītu nekur nesteidzoties. Pēc tam uzvilkt īstas mājas drēbes, ko nav bail nosmērēt un saplēst ;) un vienkārši būt mājās, un darīt šo un to.  Šī bija viena ražīga augusta sestdiena un reizēm Dievs tik ļoti svētī un pašķir visus ceļus, ka darbi vedas gandrīz vai paši no sevis. Jo šajā sestdienā it kā "no debesīm nokrita" jeb uzradās kaimiņš ar īsto tehniku un braucamo.  Bet stāsts ir sekojošais... Kamēr es liku gulēt jaunākos bērnus diendusā, tikmēr vīrs ar kaimiņa palīdzību "nogāza" mazos kociņus... lai gan mēs par to vēl 100 % nebijām vienojušies ;) Tā teikt, vīrs izmantoja izdevību... Kad visi pamodās, tad arī man bija šoks par tukšumu aiz batuta... un joprojām ir grūti pierast. Dēliem sākumā arī nepatik...

Ku-kū

ES baudu ikdienu ar Tevi, Rūcīt, jo mēs varam būt mājās un mierīgi dzīvoties! Tētis pat vakar izsaucās: "Cik gan feina ir Tava bērnība - ikdiena!" Daļa no māsām un brāļiem to piedzīvoja, citiem atkal tā bija mazliet straujāka un stresaināka, kad jāpaspēj pavadīt lielie brāļi uz staciju, vai arī jāatstāj māsa dārziņā. Tomēr, tik bieži man sirdī ir bijis nemiers. Ka kaut kas īsti līdz galam nav tā, kā tam vajadzētu būt. Nezinu, vai tikai manās iedomās, vai arī sajūtu līmenī, vai realitātē. Kas to lai zina? Nu visa tā mazo bērnu raušana un staipīšana līdzi, lai tik atstātu bērnus skolā, dārziņa vai pulciņos. Tas nebeidzamais vāveres ritenis, kas griežas ar vien ātrāk un ātrāk! Tas stress, jo nav laika! Jo mēs atkal kavējam, jo mēs nepaspēsim, jo tu atkal čammājies vai arī es nejēdzu iztaisīties no mājām. Bet realitātē nav jau variantu, tie bērni ir jāstiepj līdzi, jo mēs vairs nedzīvojam paaudžu paaudzes kopā, kad omīte varētu pieskatīt bērnus, kamēr mamma kaut kur aizskrien,...

Omlete ar spagetī un garšaugiem

Mums gan šis nebija brokastu ēdiens, bet gan vakariņu. Tomēr tas lieliski noderētu arī kādam vēlajam brīvdienu brančam vai pusdienām, ja mājās ir palikuši neapēsti vārīti spagetī ;) Un lai pabarotu mūsu saimi receptē minētās proporcijs es reizināju ar divi.

Trīs vēži "laivā"...

Vasaras sākumā mēs saņēmām astoņas interesantas vēstules, kas bija adresētas katram mūsu ģimenes loceklim, sākot ar visjaunāko Esterīti līdz pat tētim. Tas bija ielūgums pieteikties uz Vēžu dienām mūsu pašvaldībā. Izrādās, ka nu jau 15 gadu mūsu pašvaldība rīko Vēžošanas dienas, kur apmēram 40 pašvaldības iedzīvotājiem/ģimenēm dod vietu un visu aprīkoju, lai vienu vakaru gadā ķertu vēžus.

Svētdiena jeb sabats

Šoreiz es gribētu iesākt savu ierakstu ar citātu no Mozus grāmatas: "Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt , nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta." 2 Mozus 20:8-11 Ir forši un VIEGLI svētīt sabatu, ja dzīvo dzīvoklī un nav nekādu darāmo darbu... Vismaz tāda ir mūsu pieredze. Protams, ka ikdienas darbiņi ir un būs vienmēr, bet tomēr gan jau, ka Jūs varat man piekrist, ka dzīvojot dzīvoklī ir mazāk darbu nekā dzīvojot mājā.

"rūtiņu burtnīca"

Vakar mēs svinējām ne tikai Martiņas dzimšanas dienu (iedomājieties tik, jau 6 gadi,  mūsu mazajai meitiņai, kas piedzima tik ātri un skaisti ), bet arī elektrības pieslēgšanu mūsu virtuvei! Pirmās vakariņas tapa uz jaunās plīts virsmas! Tā kā Martiņa ir apslimusi, tad nekāda lielā svinēšana vakar nesanāca, tā vēl būs, tāpēc šodienas lielās pārdomas ir par virtuvi... Padomi. Ieteikumi. Viedokļi. Cik cilvēku tik variantu ;) Kad mēs ar vīru un mazo Esterīti maija mēnesī viesojāmies Latvijā, lai iegādātos celtniecības materiālus, tad mēs nopirkām mazas baltas flīzītes mūsu jaunajai virtuvei. Bet par šuvēm toreiz tā īsti nepiedomājām, nu vismaz es, jo domāju, ka tās paliks tādas brūnas (viena lielā flīze sastāv no 16 mazām rūtiņam vai kvadrātiņiem ar māla brūno "šuvīti" pa vidu). Tad pienāca diena, kad mūsu topošā virtuve sāka jau izskatīties pēc virtuves un flīzes parādījās pie sienas. Kārtējais lēmuma pieņemšanas brīdis. Un reizēm var apjukt no veikalā pieejamā sortime...

Martai - 6

Viņa jau ir tik liela un skaista! 6!!! Vakar dzima , bet šodien jau iet uz skolu! Mūsu lielā meita! Jā, jau kādu laiku es neesmu vairs vienīgā "meitene" starp mūsu puišiem un Marta nav arī vienīgā māsa/meita, bet mēs jau esam 3 ;)   Es nekad, nekad neaizmirsīšu Tavas skaistās un kolosālās dzemdības ! Tās bija ļoti īpašas! Paldies, Tev Martiņ! Un, kad Tu man kaut ko prasi par savām dzemdībām, tad es Tev vienmēr saku: "Tu piedzimi TIK skaisti tētim rokās!" Martiņ, es gribu, lai Tu vienmēr to zinātu un atcerētos, ka Tu esi ļoti, ļoti gudra meitene! Un skaista! Tev ir ļoti gari mati un skaistās brūnganizaļās tēta acis - kā marinēti gurķīši, tētis mēdz jokot par savām acīm! Tu esi Dieva dāvana un Viņam ir Savs nolūks Tavai dzīvei! Dod gudrību mums Tev to palīdzēt atklāt ;) Jau tagad Tu mēģini lasīt un rēķināt, un tas Tev sagādā prieku! Tu bez problēmām vari nosēdēt un pildīt kādus izglītojošus uzdevumus un koncentrēties darbam Tev nesagādā nekādas problēmas! Tev ...

Dežuranti

Dežuranti mūsmājās. Nu, tā kā skolās ;) Par katru dienu atbild cits bērns! Uz ziniet, tas strādā! Es esmu daudz lasījusi par bērnu darbiņu plānošanu, organizēšanu un ieviešanu, bet līdz šim kaut kā tas viss līdz galam mani neuzrunāja. Bērnu mums ir daudz un darbiņu arī. Taisīt grafikus un likt pie sienas likās nereāli, jo to ir "never ending story". Tagad katru dienu tiek paveikti tie, kas ir svarīgāki. Es esmu mēģinājusi ieviest kādu jaunu sistēmu, kā, piemēram, šo Montessori apli , bet realitātē tā mums nenostrādāja. Pazīstu citus vecākus, kas bērniem maksā naudu par mājas darbu veikšanu, bet tas nav mūsu gadījums. Ilgu laiku mani šī tēma nelika mieru, līdz es atradu jeb beidzot sapratu risinājumu, kas ir piemērots un realizējams mūsu ģimenē.