Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “Bērnu aktivitātes”

Jubilejas

Kā jūs parasti atceraties vārda un dzimšanas dienas? Telefons atgādina, Facebook vai draugiem.lv sūta atgādinājumus, no galvas ziniet, kaut kur pierakstīts... Es tās gadu no gada pārrakstu mūsu sienas kalendārī. Aktuālās vārda dienas pasvītroju, bet dzimšanas dienas jubilārus ierakstu. Tam par pamatu mēs izmantojam latviešu kalendārus, un jau kuro gadu, tas ir mūsu mīļās Ogres ev. lut. draudzes kalendārs. Šogad mēs tikām pie viena ekstra zviedru kalendāru, ko Martiņa vēlējās sev ar visiem jubilāriem! Tad nu sēdēja un pārrakstīja, gan vārda dienas, gan dzimšanas dienas svinētājus, jo zviedru kalendārā vārda dienu ir, bet tās, kā jau jūs nojaušat, mazliet atšķiras ;) Labs latviešu valodas pareizrakstības treniņš!

Tavam šķīvītim nav kājiņu!

Nezinu, kā ir jūsmājās, bet pie mums - nevienam šķīvītim diemžēl nav savu kājiņu !  Tā ir frāze, ko mēs sakām, ja paēdot trauki paliek turpat uz galda! Hmmm... tiem nav savu kājiņu, paši nevar aiziet uz izlietni, tāpēc mācām, iedrošinām, atgādinām un palūdzam, lai čaklie bērni palīdz tam sliņķim šķīvītim atstāt galdu!  Tas bija pirmais līmenis. Nu tā kā datorspēlēs! Pēc manas "atslodzes dienas" seko nākamais līmenis. Kas īsti bija mana atslodzes diena? Tā bija viena no pirmajām dienām šajā gadā pēc ciemiņu aizbraukšanas, kad es jutos slikti! Visu dienu reāli nogulēju, jo nebija spēka! Neko neēdu, tikai dzēru un gulēju! Kad apnika gulēt, lasīju grāmatu. Paldies, manam vīram, ka viņš to dienu varēja palikt mājās! Tā teikt, lai es uzlādēju savas baterijas!   Jā, nu šīs ir stāsts, ko ieviesa vīrs un tas ļoti labi strādā! Redziet, cik labi ir, kad vīrs vada bērnus un ievieš savus uzlabojumus! Tagad bērniem ir ne tikai jāpalīdz šķīvītim tikt prom no galda, bet ...

Brāļu/māsu "kašķu" mīlestība

Jā, arī mūsu bērni plēšās savā starpā: strīdās, kaujās, apzināti kaitina viens otru, pabaksta, komentē, reizēm iesmej par otru, nosauc "mīlvārdiņos". Apceļ un "apbižo" visos man zināmos veidos. Jūs domājat, ka no tā var izbēgt? Nezinu, iespējams, bet, iespējams, ka tas ir normāls attīstības posms, kam vienkārši ir jāiziet cauri. Atceroties manu bērnību... uiii, kā mēs māsas viena otru aiz bizēm rāvām, skrāpējām un kāvāmies! Tad man liekas, ka manējiem vēl nav tik traki... ka mums gāja trakāk! Tāpēc šādi brīži, kad viņi viens otru paslavē, samīļo, apķer, kopā izveido rotiņas, ir jāķer. Jāķer un jāiemūžina, lai ir ko atcerēties, lai ir tas pozitīvais ;)   Manuprāt, vislabāk ir bērnus iesaistīt ikdienas darbiņos, tādējādi nodarbinot viņus, cerībā izbēgt no brāļu/māsu "kašķu" mīlestības. Reizēm tas der, reizēm tik tiešām nostrādā, bet reizēm bērnam vajag tieši tajā brīdī nedalītu vecāku uzmanību. Nav vienas pareizes receptes visām reizēm, i...