Lai gan remonta darbi nenotiek tik ātri kā bija ieplānots un visu laiku parādās kādi jauni pārsteigumi* pie mājās, tomēr mēs esam ļoti apmierināti ar mūsu jauno mājvietu, un jūtamies šeit tik tiešām kā SAVĀS MĀJĀS! Un tas ir pats galvenais! Mums te tik tiešām ļoti patīk! Un, ziniet populārākā mašīna Kalvā ir Traktors!! ;) Bet Rūcītis par to ir īpaši priecīgs.
Te ir klusums un miers. Lai gan pēc kaimiņa lauka mēslošanas, tagad ir fiziski ļoti daudz mušu, bet mēs ceram, ka tās ar laiku pazudīs. Pie griestiem karājās pāris mušpapīri, un mēs jokojot atceramies stāstu par Emīlu no Lennenbergas, un viņa pieredzi un pārpratumus ar šiem lipīgajiem papīrīšiem ;)
Te ir īsts lauku zvēru dārzs... Kad mēs vēl dzīvojāmies pa dzīvokli, bet vīrs jau pa māju, veicot pirmos remontdarbus, tad vienu vakaru es saņēmu no viņa ziņu, ka pāri ielai uz lauka vienlaicīgi bija redzami divi alņi, trīs truši, divas Kanādas zosis un pāris dzērves (cerams, ka skaitu nesajaucu)! Reāls Zoodārzs... Lai gan man nav ticis tas gods to visu redzēt vienlaicīgi, bet divus alņus, kas dipadoja pa blakus ceļu uz meža pusi es redzēju, pateicoties mūsu divgadniekam, kas man tos parādīja... trušus es esmu redzējusi vienlaicīgi trīs, dzērves arī un zosis visvairāk bija dzirdamas tieši maijā. Kolosāli!
Ne jau velti Ralfs Emersons ir teicis, ka "Daba ir Dieva rokraksts!", lai gan man labāk patīk angļu variants "Nature is the art of God." /Ralph Waldo Emerson/.
Katru rītu mēs sasveicināmies ar vietējo vāveri, kas lēkā pa ozolu, grauž kaut ko un "kaujas" ar putniem. Pēdējo rītu atklājums ir meža balodis mūsu iekšpagalmā... agri no rīta, kad saule iespīd pa loga un tas man liek atvērt acis, bet visi vēl guļ... es pamanu vienu balodi, kas "ganās".
Otrdien mēs ar Esteri un Reini bijām pie ārstiem, jo Esterīti nosvēra un nomērīja, kā arī ārsts viņu apskatīja - pusgada vizīte, bet Reinim tika veikta dzirdes pārbaude un austiņu apskate. Iedomājieties tik, Reinis ir vesels! Viņam nav vairs jāpūš trakās zālēs, viņš dzird labi un ūdens austiņas arī vairs nav! Jēee! Paldies par Jūsu lūgšanām!
Tad pēc ārstiem ātri uz izgāztuvēm, jo mēs aktīvi šķirojam atkritumus arī remonta laikā, tad nu man iznāk izvest, gan vecos grīdas segumus, gan podu, gan vecās lapas, kas sagrābtas un saliktas melnajos maisos, kāda truba un pat pārdedzis fleksis, kas tiek nodots pie elektronikas.
Bet bērni bija varoņi, jo izturēja visu dienu, gan kopīgi apmeklējot vienu pārtikas veikalu, gan arī pēc tam mašīnā sēžot, kamēr es ātri ieskrēju vēl trīs pārtikas veikalos un būvniecības bodē pēc trīs "sīkumiem" ;) Tā ir, ja dzīvo prom no "civilizācijas", viss tiek plānots, un katrs brauciens uz centru tiek kārtīgi izmantots. Un te nu braucot cauri "mūsu vecajam centriņam", es pieķeru sevi pie domas, cik labi, ka man te vairs nav jādzīvo. Ir jau forši un ērti, bet tas, ko dod daba un lauki ir kaut kas daudz vērtīgāks un vārdos pat neaprakstāms..
Ir viena lieta, kas man ļoti pietrūkst no mūsu dzīves centrā un dzīvoklī. Mūsu sporta zāle un mani treniņi! Ahhhh! Man ir 6 bērni un, ja es netrenējos, tad mans vēders "izgāžas". Nu tāda ir realitāte! Es to varu ievilkt, bet tas ir "žļur, žļur"... Domās jau kalu plānus, ka varētu no rītiem skriet uz ezeru, nopeldēties un skriet atpakaļ, bet realitātē tas ir grūtāk izdarāms, jo Estere vēl tiek barota ar krūti un viņas celšanās/ēšanas laiks vēl nav prognozējams... tad man iešāvās prāta, ka skriešana aizņemtu "pārāk ilgu laiku", un tāpēc labāk varētu braukt ar ričuku, nopeldēties un fiksi atpakaļ uz mājām, bet Dievs vienkārši iedeva to pašu labāko... Vakar pie mums ciemojās vietējais lauku vīrs, kas palīdzēs mums sakārtot piebraucamo ceļu... Tikšanās ar viņu bija ilga, jo viņām patīk runāt, visas 3 vai par 4 h, bet bija to vērts, jo izrādās, ka blakus miestā, 9 km no mums notiek grupu treniņi, un trešdien es jau biju savā pirmajā treniņā! Vai tas nav kolosāli!!! Es nebiju izteikusi savas bēdas skaļi, bet Dievs jau redz sirdi un piepildīja manu sirds lūgšanu! Tad nu trenere, viens vīrs un es trešdien veicām treniņu pa apli. Kopumā 4 stacijas, katrā 4 dažādi uzdevumi, katrs vingrojums jāveic 10 reizes, izpild un ej pie nākamā. Uz 4 uzdevumiem tiek dotas 5 minūtes, pēc tam ej uz nākamo staciju utt. Pēc 20 minūšu darbiņa, maza pauze un tad trakā Tabata (par ko es zināju, bet nekad nebiju to pamēģinājusi)... uhhh, tas ir jauns izaicinājums, ir ko turēt. Pēc tam atkal tas pats, tik tiek dotas 3 minūtes katrai stacijai un atkal Tabata. Pa vasaru treniņi ir vienu reizi nedēļā, bet rudens/ziemas mēnešos pat visas 3: pirmdienās, trešdienās un piektdienās! Super! Un maksa ir simboliska, kā arī pieejama ir duša un sporta zāle ir pavisam jauna...
Nu, pasakiet, kā lai nepriecājas par Dieva vareno žēlastību! Par skaistumu! Par dabu! Par dzīvniekiem! Par pašu dzīvi! Par treniņiem! Par visu, visu ;)
* Atjaunojot vannas istabu, atklājās, ka daļa no nesošās sienas dēļiem bija izpuvuši, tad nu vīram nācās tos nomainīt! Kā arī mums reizēm nav ūdens... jo akā tā vienkārši NAV. Tad nu ir izvēle, vai nu mēs ejam (un ne jau visi uzreiz, bet pa vienam) dušā, vai arī mazgājam traukus ;) Par ūdeni varat aizlūgt, jo izskatās, ka būs vien jātaisa dziļurbums un tas kaut ko arī maksā. Tā teikt papildus, neparedzētie izdevumi...

Komentāri
Ierakstīt komentāru