Pāriet uz galveno saturu

"Dubultdzīve"

Mazliet "mūsu vēstures"...

Kopš 28. aprīļa mums sākās “dubultdzīve”, jo mēs tikām pie mājas atslēgām. Darba dienās mēs ar bērniem dzīvojāmies dzīvoklītī, bet nedēļās nogalēs traucāmies uz mūsu jauno māju. Nu tieši tāpat kā manā bērnībā!

Tik pozitīvas emocijas un atmiņas! Es atceros to laiku no savas bērnības, kā vēl šodien. Pienāca piektdiena, kad beidzās visas mācību stundas, es steidzos uz mājām, lai sagaidītu māsas un brāli, sakrāmētu mantas, kas jāņem līdzi (drēbes pāris dienām, neizpildītos mājas darbus un vēl šo to) un devāmies uz vilcienu (vai arī reizēm vecāki mums atbrauca pakaļ ar mašīnu), lai brauktu uz Carnikavu vai Gauju. Darba dienas es pavadīju Zolitūdes dzīvoklīti ar omu, bet brīvdienas un visus brīvlaikus pie dabas ar vecākiem! Nu arī mūsu bērniem būs līdzīga pieredze. Jē!
Tik tikko tikuši pie mājas atslēgām. 
Sarakstiņš ar to, kas būs nepieciešams mums visiem 4 dienām pilnīgi tukšā mājā beigās sanāca pagarš, bet es to prātā pārcilāju jau kopš pirkšanas līguma parakstīšanas dienas, t.i., februāri, tāpēc man bija mazliet laika tam sagatavoties. Te nu tas ir:

Piepūšamie matrači, pumpis, ceļojuma gultiņa, spilveni, segas, gultasveļa, guļammaisi, mājas/rezerves drēbes (guļam drēbes, apakšveļa, zeķes, garās bikses, krekliņi ar īsām un garām piedurknēm, siltā jaka, gumijnieki, mājas apavi, lietus drēbes), higiēnas lietas (zobu pastas, zobu sukas, zobu diegs, šampūns, dušas želeja, ziepes, WC papīrs, roku dvieļi, man kosmētika, vīram skūšanās piederumi), 10 šķīvji, 10 krūzītes (2 liekas, ja nu kāds ciemojas), dakšas, naži, karotes, pāris bļodas, čuguna pannas un katli, mazais katliņš, kausiņš, rīve, dārzeņu mizotājs, nažu komplekts, koka dēlītis, papīra dvieļi, virtuves dvieļi, galdauts, priekšauts, sveces, svečturi, sērkociņi, kaut kas ēdams no mājas rezervēm, piemēram, saldētavas, Esterei rezerves drēbes, mitrās salvetes, knupītis, pamperi, pakaviņš, termometrs, nagu šķērītes, rati, ergonomiskā soma, naktslampiņa un podiņš.  Nu kaut kā tā.
 

Mājā nebija ne gultu, ne galdu, ne krēslu, ne lampu. Praktiski nekā. Vienīgi iebūvēta virtuve, divas funkcionējošas tualetes un duša. Atradām arī kādu galdu bēniņos, ko izvilkām un salikām, lai būtu pie kā ēst. Bet pirmās pusdienas tika pasniegtas uz grīdas noklātas segas.

Kad mēs tur ieradāmies, tad māja bija auksta un tukša… visi bija izsalkuši un mēs steidzāmies pasildīt pusdienas. Piedodiet, bet pēc indukcijas plīts virsmas, elektriskā plīts liekas “kājminamais aparāts” un cepeškrāsns tur vienkārši ir “vēsturiska”, jo sagaidīt, kamēr tā uzkarsīs bija gandrīz vai neiespējami. Vīrs uzreiz steidzās iekurināt māju, bet es tikt galā ar pusdienām. Dzirdēju arī pirmās frāzes: “Kāpēc mēs nopirkām šo māju!” vai arī “Dzīvoklī ir foršāk!” Tas laikam piederas pie lietas, jo arī es pirmajā uztraukuma brīdī to pašu nodomāju un pus skaļi izteicu vīram.





Topošā virtuve. 
Esošā virtuve. 
Ziniet, cik patīkama bija smarža, kad pirmajā stāvā iekurināja malkas plītiņu. Malkai, kas deg, piemīt kaut kas īpašs. Tas aromāts ir vienreizējs! Silts! Dzīvs!

Pēc pusdienām, mēs baudījām tukšu māju. Bez liekām mantām un mēbelēm! Bez interneta! Bez nekā! Tik forši! Tāda kā brīvība! Vīrs vēl steidza salikt batutu, kur bērniem palēkāt. TE ir pieejami ļoti labi ieteikumi, ko drīkst un ko NEDRĪKST darīt batutā! Izlasiet! No sirds iesaku.

Es grābu lapas, un mēs visi baudījām svaigu gaisu!

















Darāmā daudz, bet skaisti un forši!

Pēc četrām dienām tukšā mājā, mēs atgriezāmies dzīvoklī, jo bērniem nākamajā dienā bija skola un tā tas turpinājās līdz pat 9. jūnijam. 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts