Esmu sajūsmā! Man tas ļoti, nu ļoti patika! Zinu, ka māmiņas mani pareizi sapratīs. Man ir kolosāla ģimene: vīrs un bērni, bet reizēm prasās arī novērtējums no malas. Nu, piemēram, strādājošām sievietēm novērtējums ir arī darba alga, vai paaugstinājums amatā, kāda uzslava, prēmija vai kolēģu labais vārds. Māmiņām - lai visu šo sniegtu, tas ir vairāk uz vīra pleciem. Bet viņš nav vienīgais, kam tas būtu jāveic! Tā nav tikai viņa atbildība likt man justies vērtīgai un novērtētai. Pēc būtības tā ir mana problēma, ja man trūkst pašapziņas vai es ieslīgstu mazvērtībā, vai kādos tur citos kompleksos...
Tāpēc es, ar vīra atļauju un svētību, pieteicos mūsu vietējā Second-hand veikalā/kafejnīcā, kā brīvprātīgais darbinieks. Šajā mēnesī esmu tur pabijusi jau divas reizes: pirmo reizi no ~ 9:20-14:30 kafejnīcā (kafijas sagatavošana, trauku mazgāšana, izmantojot "profu" trauķeni, smalkmaizīšu uzsildīšana, u.c. "melnie/neredzamie" darbiņi, drusku biju arī pie kases), bet otro reizi pusi dienas veikalā, kā pārdevēja (ne kasiere, šoreiz tiku pie zīmīšu rakstīšanas, ja pircējs vēlējās iegādāties kādu mēbeli, tad jāuzliek zīmīte "Pārdots" un jāiegūst pircēja kontakti, kā arī manā rīcībā bija vienas no atslēgām no stiklotā skapja ar "dārgumiem") un otru pusi - metos palīgā kafejnīcas dāmām, kas bija tikai divas un sestdienās vajag vismaz trīs pāru roku kafejnīcā, lai visu mierā paspētu.
Kopumā vērtējot - man patika abas pieredzes. Kafejnīcā vairāk jūt nogurumu, jo iznāk intensīvāka slodzīte, veikalā ir tāds mierīgs režīms, staigā, vēro klientus un ja kāds ko jautā, es viņam palīdzu.
Kāds man no tā labums un ieguvums?
Nē, nav man personiskās atlaides vai bonusi.
Nē, nav man iespējas iegādāties preces ārpus veikala darba laika.
Bet...
Tas ir laiks man!
Tas ir mans laiks.
Ko es varu pavadīt sabiedrībā, veicot ko labu un derīgu (zinu, zinu, ka arī mājās audzinot bērnus, es veicu labu darbu, bet šis ir citādāk ;) nepārprotiet mani).
Tā ir maza atpūta no ģimenes un patīkams nogurums (visnotaļ kājām) par forši pavadītu sestdienas rīta cēlienu.
Cik bieži es to plānoju darīt? Ja tikšu pievienota grafikam, tad tikai reizi mēnesī - sestdienās. Jo tikmēr mans mīļotais vīrs grib un var pieskatīt bērnus. Bet tā kā pagaidām es esmu tādā gaidības režīmā, tad darīšu to pēc iespējām, vajadzībām un vēlmēm. Vēl jau tikai nepilnus divus mēnešus es tā varēšu pastrādāt, pēc tam uz kādu laiku būs jāmet vien miers, bet arī šī pieredze ir bijusi ļoti svētīga un vērtīga.
Ja, jūs vēl nezinājāt, tad visi ienākumi tiek novirzīti bērniem. Gan tepat Zviedrijā, gan trūcīgajās valstīs un mani ļoti iedvesmo arī šī veikala kristīgā vadība. Katru reizi pirms veikals tiek atvērts, tiek lasīts Dieva vārds un lūgts. Tāds papildus garīgais stiprinājums ikdienas skrējienā!
Ja ir laiks un interese, TE var izlasīt angļu valodā, kas tas tāds Ēriks bija un kāpēc vispār uzsākās šī labdarības misija ;)
Komentāri
Ierakstīt komentāru