Pāriet uz galveno saturu

Zīmējumi, Martiņu gaidot :)


Mani atklājumi caur zīmējumiem!
Sieviete stāvoklī. 
Man gaidības vienmēr ir asociējušās ar kaut ko ļoti skaistu, sievišķīgu un noslēpumainu. Augošais vēders ir kaut kas īpaši skaists. Vēlāk gan varbūt arī apgrūtinošs, bet... tas ir tik īpaši! Tāpēc zīmēju augošu vēderu, uz kuru beigās var nolikt "turziņu ar popkornu" kinoteātrī :) un izmantot kā mazu galdiņu tējas tasītei :) 22.02.2011.

Gaidības man!
Tas ir kaut kas ļoti sievišķīgs, tāpēc sarkanā kleita. Mazā sirsniņa ir brīnumiņš! Vīrs aizmugurē ir kā balsts, drošums un stiprums, kas sargā, lolo, mīļo un atbalsta mani. Zābaki man un vīram cimdi ar šalli, jo var būt vasara, rudens, ziema vai pavasaris... Tas nav tik svarīgi... Gaidības ilgst 9 mēnešus un lielākoties ietver sevī visus šos mēnešus, vai vismaz lielāko daļu. Trīs puiši priekšā ir Pēcis, Kriksis un Reinis. Kāpēc priekšā? Jo šis "punča bērns" ir mūsu visu bērniņš, brāļi tiek iesaistīti bērniņa gaidībās, kā no priekšas skatoties, lai visu redz. Lai justos viņi īpaši arī šajā laikā. Saule ir dzelteni-oranža, kas attēlo Dievu, kas ir virs mums, jebkurā laikā no rīta, vakarā, rietot vai austot... Tā gaisma un siltums, ko izstaro Dievs ir mūsu pamats un klints uz kā mēs stāvam... Tas ļauj arī uzaugt "zaļai zālītei" ziemā un priecāties par daudzām lietām mums visapkārt. Baltā ledus māja aiz Māra ir kopā pavadītais jautrais laiks, kad mēs visi esam vienoti, mīlēti un patiesi laimīgi Dievā! 22.02.2011.

Fantāzija par dzemdībām.
  1. Bērns dod signālus, ka dzemdībās ir sākušās;
  2. Mani vecākie bērni ir līdzās. Tie spēlējas ar klučiem un mašīnām, metā bumbas,  skatās grāmatas un šūpojas. Ikdienas dzīve turpinās. 
  3. Mājas = mana dzemdību vieta. Gunta ar dzelteniem cimdiem berž vannu, sūknē māju, krāmē bērnistabu, lasa grāmatu vai vienkārši pasnauž. Viss turpinās. 
  4. Tiek uzcepta dzimšanas dienas torte... ir arī laiks iedzert kādu karstu tējas tasīti. 
  5. Process tuvojas noslēgumam. Ieiešana sevī. Bērna sadzirdēšana.
  6. Pēc kāda laika, mēs esam jau seši.
Puķes atdala attēlus, jo tas ir pavasaris, jaunas dzīves rašanās skaistums un prieks. 22.02.2011.

Dzemdējot.
Tā ir bērna sadzirdēšana un saklausīšana. Tā ir pilnīga atdalīšanās no šīs telpas, bet ieiešana sevī un ļaušanās procesam - dzemdēt. Tas ir klusums. Prātā ir tukšums un tā ir sevis ieraudzīšana no "iekšienes" - "pilnīgi kailam". Ļauties, ļauties, ļauties... lūgties, lūgties, lūgties, lūgties, jo viss ir no Dieva žēlastības. 01.03.2011.

Ceļojums pa dabu.
Spīd saule. Putni čivina. Tas noteikti ir pavasaris, kad izliek pirmie snieg pulkstenīši un krokusiņi. Mazliet redzama zaļā zālīte... Tas process notiek zem zemes, cik salīdzinoši grūti ir izlīst pirmajai zālītei, puķītei vai lapiņai. Tāpat notiek dzemdībās ar bērniņu, kas gatavojas piedzimt. Mēs redzam galarezultātu. Bērniņu jeb puķīti. Saule ir kā simbols līdzcilvēkiem un Dievam, kas silda, palīdz, atbalsta un lūdz. Putni ir kā mūzika, kas palīdz atslābināties. "Plikais" krūms ir tās "grūtās" reizes, kad jāpiedomā. Es neesmu viena šajā procesā ar mani kopā ir Dievs, mīļie un tuvie, vīrs un bērni, un lūgšanas. 01.03.2011.

Durvis uz dzemdībām. 
Sākoties dzemdībām, durvis jau tiek pavērtas, tās ir nosacīti vaļā. Ar katru brīdi, tās kļūst ar vien vairāk un vairāk atvērtas, līdz pa tām var iznākt bērniņš! Dievs tā ir iekārtojis, ka bērniņš nespiedīsies pa pusatvērtām durvīm, bet kad tās pilnībā atvērsies... viņš iznāks. Tas ir ceļš cauri durvīm, caur kurām viņam ir jāiziet. 01.03.2011.

BIRTH IS WHAT'S HAPPENING WHILE YOU'RE BUSY WRITING BIRTH PLAN! :) 

WHEN YOU KNOW YOUR SHIP IS "UNSINKABLE", YOU DON'T WORRY ABOUT ICEBERGS OR LIFEBOATS. 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts