Vai Jūs zinājāt šādu informāciju par sekojošiem garšaugiem un garšvielām? Man daudzas lietas bija jaunas, tāpēc arī vēlējos ar Jums padalīties!
- Safrāns. Safrāns ir krokusa zieda izkaltētas dzeltenās drīksnas. Tām piemīt koša krāsa un smarža. Drīksnas aplej ar verdošu ūdeni, pienu, pat alkoholisku dzērienu, ļauj ievilkties, šķidrumu nolej un pievieno, piemēram, dažādiem mīklas izstrādājumiem.
- Selerijas. Šo dārzeni mēs galvenokārt lietojam kā garšaugu. Ir lapu un kātu selerijas. Tajās ir daudz vitamīnu, karotīna, visas auga daļas satur ēteriskās eļļas, kas ēdienam piešķir specifisku garšu. Selerijās ir tādas bioloģiski aktīvās vielas, kas palīdz noregulēt gremošanu un uztur nervu tonusu. Pat neliela selerija deva uzlabo ēstgribu. Taču jāatceras, ka aknu, nieru un podagras slimniekiem nevajadzētu "aizrauties" ar selerijām. Tautas medicīnā selerijas atzītas kā alerģiskās nātrenes, dažādu ādas slimību, pat vēža pretlīdzeklis. Seleriju saknes un lapas var pievienot pie zupām, gaļas ēdieniem, sautējumiem, salātiem, tās izmanto, skābējot un marinējot dārzeņus. No selerijām un citiem garšaugiem var iegūt lieliskus zaļumu konservus.
- Sinepes. Tas ir eļļas augs, no kura sēklām iegūst garšvielas. Marinādēm var pievienot nesasmalcinātas sēklas, konserviem - pulverī samaltas sinepes. Kā piedevu gaļas ēdieniem izmanto sinepju ziedi. To gatavo šādi: sinepju pulverim pielej mazliet verdošu ūdeni, etiķi, eļļu un pieber cukuru, tur siltumā (trauciņu ieteicams nosegt ar rupjmaizes šķēli). Pēc 4-5 stundām var lietot.
- Sīpoli. Sīpoli uzturā izmantoti jau pirms 4500 gadiem. Latvijā tie sākti audzēti 5.-6. gs. Tiem ir īpatnēja garša, daudz ēterisko eļļu. Loki satur dažādus vitamīnus. Sīpoli ēdienam piešķir īpatnēju garšu un smaržu (bet ir cilvēki, kas sīpolus neatzīst), ierosina apetīti. Tos lieto ļoti plaši, liek pie zupām, mērcēm, sautējumiem, salātiem, marinādēm utt. Uzturzinātnieki cilvēkam gadā iesaka apēst 9,5 kg sīpolu.
- Timiāns. Tā ir garšviela, kas līdzinās mārsilam. Timiānam ir īpatnējs, spēcīgs aromāts. Svaigas un kaltētas timiāna lapas, kā arī jaunos dzinumus un ziedus liek pie gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, desām, salātiem. Timiāna tēja noder pret klepu.
- Vaniļa. Tas ir orhideju sugas auga pākšveida auglis. To kā garšvielu izmanto kaltētu (standziņas). Dabīgās vaniļas vietā var ņemt sintētisko - vanilīnu, kas ir balts, kristālisks pulveris, kam piemīt vaniļas smarža. Brīdinājums saimniecēm - vaniļu lietojiet uzmanīgi - pievienosiet ēdienam par daudz, radīsies rūgtena, nepatīkama garša!
- Vērmeles. Šis ir viens no pasaulē rūgtākiem augiem, jo satur ļoti daudz rūgtvielu. Tāpēc vērmeles ļoti mazos daudzumos drīkst pievienot cūkgaļai, īpaši meža cūku cepešu smaržas uzlabošanai, kā arī vīnu un liķieru aromatizēšanai. Tautas medicīnā vērmeles derīgas ēstgribas ierosināšanai un gremošanas traucējumu novēršanai. Ilgstoši vērmeles lietot nedrīkst, jo tajā ir viela - trijols, kas var radīt nopietnus vielmaiņas traucējumus.
- Vībotnes. Vībotnēs ir daudz ēterisko eļļu, tāpēc augs tīkamo smaržo, tam ir nedaudz rūgtena garša. Žāvētas vai svaigas jaunās lapas un vēl neizplaukušos ziedu kurvīšus ieteicams pievienot pie treknas gaļas ēdieniem un marinādēm. Vībotņu garša ir līdzīga muskatriekstam. Tautas medicīnā vībotnes lieto ēstgribas uzlabošanai, nervu sistēmas nomierināšanai un kā sāpes mazinošu līdzekli. Vībotnēm ir arī antiseptiskas un organismu spēcinošas īpašības.
Komentāri
Ierakstīt komentāru