Slimības man vienmēr asociējas ar manas imunitātes stiprināšanu, jo katru reizi, kad es slimoju, mēs parasti izmantojam dabīgus līdzekļus, kā zāļu tējas, ķiploku maizītes, medu, dažādas inhalācijas u.t.t. Bet var un pat vajag uz slimībām paskatīties arī no garīgās puses. Tās var būt par lielu svētību!
Briesmīgās slimības
Kā gan Dievs pieļauj, ka taisnos un tikumīgos ļaudis nomoka tik briesmīgas slimības? Starecs Epifānijs uz šo jautājumu atbild: «Tādēļ, lai viņi attīrītos no savu kaislību niecīgajām paliekām un debesīs iemantotu jo lielāku goda vainagu. Turklāt, ja reiz Viņš pat Savam mīļotajam Dēlam ļāvis ciest Krusta nāvi, tad ko lai saka par cilvēkiem, kuri, lai cik svēti būtu, vienmēr nes sevī arī grēku netīros traipus?»*
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka bieži Dievs mani apstādina ar slimību paldzību. Es skrienu pa savu dzīvi un reizēm neredzu, kas notiek apkārt, kas vajadzīgs maniem bērniem vai vīram. Tad nu slimības ir tāds laiks, kad es esmu spiesta apstāties un padomāt!
Ciešanas un sāpes
Starecs teicis vēl ko ļoti svarīgu un arī citiem noderīgu: «Ciešanas un sāpes mūs attīra. Tieši ciešanās cilvēks vienmēr ir patiess. Priekos viņš pārvēršas, kļūst citāds. Ciešanās cilvēks atklājas tāds, kāds ir patiesībā, un visbiežāk viņš tad tuvojas Dievam. Ciešanās cilvēks izjūt savu bezspēcību. Slavas un prieka augstumos šūpojoties, viņš bieži iedomājas sevi esam par «pasaules nabu» vai, ja vēlaties, pat Visuma centru: tieši es un neviens cits! Ciešanās un bēdās cilvēks jūtas pilnīgi atkarīgs, viņš ir kā sīka skudriņa bezgalīgajā Visumā, tādēļ meklē palīdzību un atbalstu. Mēs visi, kas esam piedzīvojuši dvēseles vai miesas ciešanas, labi zinām, ka ne kvalitātes, ne kvantitātes ziņā nekad neesam lūgušies tā kā slimības gultā vai smagās dvēseles ciešanās. Savukārt brīžos, kad mums viss ir, mēs aizmirstam gan lūgšanu, gan gavēni, gan daudz ko citu. Tādēļ Dievs pieļauj ciešanas.»*
Patiesi, patiesi, patiesi! Man nav vairāk ko piebilst pie šīs pamācības!
----------------------------------------------------------------------
Ciešanu mērķis
Par ciešanu garīgo nozīmi starecs Joēls no Kalames pilsētas sacījis: «Dieva pieļauto ciešanu mērķis ir audzināt uz zemes taisnos un apbalvot viņus nākamajā dzīvē. Nav šaubu, ka šīs dzīves ciešanas sagatavo cilvēku. Ciešanas sniedz cilvēkam pazemību, atrauj viņu no pasaulīgā, parāda viņa īsto raksturu, attīra domas un padara cilvēku cildenu. Ja taisnais ir novārdzis, viņam vieglāk pacelties debesīs. Kad par taisno runā ļaunu, viņš vieglāk atraujas no ļaudīm un meklē savu Izpircēju Kristu. Ja taisno nomāc materiālās vajadzības, viņš kļūst pazemīgāks un vēl jo karstāk lūdz Dievu. Cilvēks līdzinās bezformīgam marmora gabalam, kas gaida skulptora kaltu. Tā arī cilvēkam nepieciešams Dieva uzlikto ciešanu kalts.»*
Ziniet kāds ir labākais veids, kā pārbaudīt savu īsto raksturu? Pavērot sevi, kā es rīkojos pēkšņās situācijās, piemēram, kad pa priekšu ļoti lēni brauc kāda automašīna, bet man ir jāsteidzas... kad mēs tāpat jau kavējam svētdienas dievkalpojumu, bet es vēl ar "mīlestības pilniem vārdiem" palīdzu bērniem pasteigties... kad bērns nejauši izlej kārtējo piena glāzi... kad es iespiežu pirkstu durvīs... u.t.t. Ko es saku šajās situācijās? Ko es daru šajos brīžos? Vai es esmu mīlestībsas pilna? Vai no manis nepasprūk kāds slikts vārds? Tās visas ir mazas ciešanas, ikdienas dzīves sīkumos, bet arī šajās situācijās Dievs mani pārbauda.
----------------------------------------------------------------------
Nepārsniedz Viņa spēkus
Starecs Eusēbijs atzīst: «Cilvēkam jāzina, ka Dievs nepieļauj bēdas, kas pārsniedz viņa spēkus, kā arī dāvā viņam nepieciešamo vīrišķību. Šāda zināšana dara cilvēku drošu, pacietīgu un cēlsirdīgu, jo ieliek viņa dvēselē pārliecību, ka Dievs, kurš savā mīlestībā ciešanas pieļāvis, noteikti palīdzēs arī no tām atbrīvoties un gūt lielu labumu.»*
Patīk Jums tas vai nē, bet tā tas vienkārši ir. Manā dzīvē tas ir vairākkārt pierādījies. Ja tas notiek ar mani, tad es to varu panest!
"Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest." 1 Kor. 10:13
----------------------------------------------------------------------
Slimības
Par slimībām starecs Heronims sacījis: «Es esmu pateicīgs Kristum, ja Viņš man dod iespēju paslimot. Tad es atceros mocekļus un aizmirstu par savu kaiti. Ciešanas un slimības ir brīnišķīgas un vajadzīgas. Es uzskatu, ka slimība ir Dieva dāvana. Daudzi ir iepazinuši Dievu, tieši pateicoties pārciestajām slimībām.»*
Mēs uz visām lietām un dzīves situācijām mums visapkārt varam raudzīties vai nu pozitīvi, vai nu negatīvi. Arī slimība var būt Dieva dāvana, ja mums ir pareizā attieksme.
"Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā." Efez. 5:20
----------------------------------------------------------------------
Bez kurnēšanas
Nepieciešama liela pacietība, lai no slimības gūtu garīgus rezultātus. Starecs Porfīrijs uzsver, ka «slimības un vājums ved mūs pie labā tikai tad, ja mēs tos paciešam bez kurnēšanas, lūdzam Dievu piedot mūsu grēkus un daudzinām Viņa vārdu».*
"Jēzus, to dzirdējis, sacīja: "Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts."" Jāņa 11:4
----------------------------------------------------------------------
Nebaidīties no slimībām
Starecs Jāzeps saviem garīgajiem bērniem iesaka: «Nebaidieties no slimībām arī tad, ja tās moca jūs līdz pat dzīves beigām. Dievs taču vienmēr ir ar mums, par ko gan uztraukties? «Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam». Mēs ciešam, atrazdamies Viņa apkampienos. Mēs elpojam Dievu, mūs apņem Dievs, mēs jūtam Dievu, mēs baudām Dievu Viņa Sakramentā. Lai uz kuru pusi mēs grieztos, lai kurp skatītos, it visur ir Dievs. Debesīs un uz zemes, bezdibeņu dzīlēs, kokos un akmeņos, jūsu prātā un jūsu sirdīs. Bet jūs domājat, ka Viņš neredz jūsu ciešanas un jūsu pacietību? Pastāstiet Viņam par savām bēdām, un jūs gūsiet mierinājumu, dvēseles un miesas dziedināšanu.»*
"Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi" Jozua 1:9
----------------------------------------------------------------------
* Priesteris Taciss D. 2001, Atona Starecu pamācības, Filokalija, ISBN: 9984937388, Rīga, lpp. 71-73
Komentāri
Ierakstīt komentāru