Pāriet uz galveno saturu

Ekskursija uz Onsalu

Vakar mēs bijām fantastiskā, bērniem paredzētā un draudzīgā ekskursijā. Tā kā tā bija paredzēta bērniem no  5 gadu vecuma, bet mēs vēlējāmies doties visi kopā, ieskaitot mūsu divus jaunākos bērnus, tad mēs šoreiz neizmantojām kopējo autobusu, bet devāmies tam pakaļ ar mūsu mašīnu :) Ir doma nākamajā reizē mēģināt visiem braukt ar lielo autobusu, jo tajos ir jostas, tas nozīmē, ka varētu arī piestiprināt bērnu auto krēsliņus. 
Šo ekskursiju rīkoja Šēnes-Oerbī (Skene-Örby) draudze un tajā piedalījās gan abu draudžu Svētdienas skolas bērni, gan arī citi bērni ar vecākiem, kopā ap 40 braucējiem.
Hanhals Holme
Es vēlreiz guvu pozitīvu apstiprinājumu tam, cik svarīgi vecākiem ar maziem bērniem ir bērniem paredzēti un DRAUDZĪGI pasākumi! Reizēm bērni tiek stiepti līdzi uz banketiem, izlaidumiem, salidojumiem, kur no viņiem parasti prasa klusu un pareizu uzvedību. Bet vakar, ziniet, kas bija pats labākais, man nebija jāaizrāda saviem bērniem par viņu uzvedību nevienu reizi, jo viņi bija nodarbināti, ieinteresēti, priecīgi un laimīgi. Viņiem patiesi bija interesanti un cik tas, mazam cilvēkam, kas visu laiku aug un attīstās ir ļoti svarīgi un nozīmīgi, ja mēs to, vecāki, spētu vienmēr atcerēties! 
Kopumā mums ekskursija aizņēma visu dienu no plkst. 9:00, kad izbraucām no mājām līdz pat 17:00 vakarā, kad atkal ieradāmies mājās. Īstenībā jau mēs neko daudz neizdarījām, bet tieši tāpēc, tā bija bērniem tik draudzīga un paredzēta ekskursija, ka mums nekur nebija jāsteidzas, bērni netika steidzināti, un mēs varējām izbaudīt vienkāršu kopā būšanu :)
A - Izbraukšana, B - pirmā pieturvieta Hanhals Holme un C- otrā pieturvieta Onsala. 
Bērniem tika dots uzdevums sameklēt gliemežvākus. Arī mēs tikām pie skaistas kolekcijas. 
Mūsu kursa biedrene, trīs bērnu māmiņa Fanta ar savu divgadīgo meitiņu Timberliju.
Puiši pašā jūras krastā nokāpuši. 
Tālāk iet, lielā vējā dēļ bērniem neļāva. 
Skaisti! Te bija ieplānots arī peldēties, bet tas mums šoreiz izpalika, jo bija diezgan stiprs vējš. 
Ieturam otrās brokastis: plānās pankūkas ar ievārījumu, ko sarūpējusi draudze. Kā arī klausījāmies diakones Agnetas stāstā par  Jēzu un mācekļiem laivā, kā viņi bija nobijušies un Jēzus savā spēkā pavēlēja vētrai norimt. 
Mazliet slēpjamies aizvējā.
Pirms atstāt šo vietu, bērniem tika novadītas vairākas spēles un aktivitātes. 

Līcis.
Kopumā mēs tur pavadījām vairāk nekā divas stundas! It kā jau daudz, bet laiks pagāja tik ātri, patīkami un pavisam nemanāmi. Pēc tam mēs visi sasēdāmies mašīnās, pēc puišu vienošanās, šoreiz Kristaps ceļu turpināja autobusā, jo viņiem bija viena brīva vieta, un mēs devāmies uz mūsu nākamo pieturvietu Onsalas "Noasa šķirstu", kas pieder Zviedrijas baznīcai, Onsalas draudzei un tajā ir ierīkota lauku dzīvnieku sēta un dažādas aktivitātes jeb bērnu spēļlaukums ar daudz grila vietām. Tad nu mēs sākām ar desiņu grilēšanu un pusdienu ieturēšanu. Lai pēc tam apskatītu apkārtējos zvērus tādus, kā truši, zirgi, ēzeļi, kazas, aitas, cūkas, vistas, gaiļus u.c., kā arī vienkārši dzīvotos pa spēļlaukumu.  
Onsalas "Noasa šķirsts". Kristaps pēta meža cūkas. 
Jānis trenē savu līdzsvaru. 
Marta dipa-dipa-dipa-dā jeb jāj ar zirgu.  
Reinis uz kuģa. 
Kristaps - kuģa kapteinis.  
Reinis - kuģa kapteinis, viņš ieņēma to vietu un uzticīgi neatstāja līdz pat  projām braukšanai. 
Noķēru foršo māsas dēlu Stefanu!
Tā kā manai māsai Intiņai šajā dienā bija jāstrādā, tad mums bija vēl viens papildus uzdevums, palīdzēt skolotājām pieskatīt arī Jāni, Jēkabu un Stefanu, kā nekā es esmu viņu tante. Bet ziniet, tas pat īsti nebija jādara, jo viņi bija paraug bērni. Un man liekas, ka tas viss bija pateicoties tam, ka bērni, pirmkārt, bija nodarbināti un, otrkārt, viņiem visiem bija interesanti un kopā jautri! 
Mājupceļā mēs vēl piestājām Fjārās un uzēdām saldējumu, ko mums izmaksāja draudze, un arī šis pasākums bija bērniem draudzīgs, jo visi ēda kafejnīcā un gaidīja līdz Reinītis apēdīs savu saldējumu pēdējais, lai atkal kopīgi turpinātu savu mājupceļu! Es gan tikmēr kopā ar Martiņu gulēju mašīnā, jo viņu vienu pašu, gulošu negribējās atstāt un par tām ~30 minūtēm, pat paspēju iemigt, bet pēc tam tiku pie kolosāla pistāciju saldējuma! Šoreiz bija Pētera kārta braukt ar autobusu, un mums to veiksmīgi izdevās īstenot no Onsalas līdz kafejnīcai :), lai pēc tam vairs negaidot autobusu, mēs varētu braukt uz mājām. 

Tā bija fantastiska diena un gribētos nākotnē tādas vēl atkārtot! Un ja man turpmāk ir jāizvēlas starp Lielo draudzes ekskursiju, kas man arī interesē un saista: apskatīt baznīcas, muzejus u.c. interesantus objektus, tad šodien es atkal sapratu, kamēr bērni mazi, prioritāte - bērnu ekskursijas un pasākumi, lai visiem jautri, mierīgi un labi! :) 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts