Dzemdību vieta: mājas
Paredzētais datums: 14.04.2010 pēc mēnešreizēm, 20.04.2010 koriģētais, 24.04.2010 pēc USG
Reālais datums: 17.04.2010
Vecmāte: Rudīte Brūvere
Pienāk 16.04.2010 vīram bija jābrauc uz Mazirbi, uz talku – darba ietvaros, bet tā kā man dzemdību datums tuvojas, un viņam nebūtu miera atrasties tik tālu prom no manis ‘ja nu kas’, tad viņš sarunā un paliek šajā dienā mājās. Tā vietā mēs visi nolemjam braukt uz Ikšķili palīdzēt mūsu ģimenes draugiem uztaisīt siltumnīcu. Vīri rok zemi, es saulītē veicu vēl pēdējos šūšanas darbus pie Klusuma grāmatiņas (Quiet book), bērni smilšukastē spēlējas. Diena fantastiska, pēc talkas paēdam pusdienas un braucam mājās visi gulēt diendusu, tikai prom braucot vēl nosmējāmies, kad taisīsim nākamo IMG sapulci, lai es varētu dzemdēt :)
Pēdējās nedēļās es biju emocionāli ļoti nestabila un šī diena nebija izņēmums, bet, pienākot vakaram, apnika man pašai sava čīkstēšana. Saņēmu sevi rokās un devos uz virtuvi, lai izceptu Apelsīnu-šokolādes kēksiņus (ar kuriem varētu rītdien apsveikt draudzes tanti dzimšanas dienā). Tā nu es rosos pa virtuvi, Māris istabā taisa bērniem skapi, un bērni spēlējas savā starpā.
Ap plkst. 20:40, dodoties uz labierīcībām, es pamanu, kad man sāk izdalīties gļotu korķis. Saucu savu mīļo vīru, bet viņš neapmierināts man atsauc, ka strādā un nevar uz katru manu pīkstienu atsaukties. Kad atnāk, es pasmaidu un paziņoju: „Dzemdības ir sākušās”... no vīra puses uzreiz ir labā reakcija: „Aaa... jā?” :) Bet tā kā nav vēl nekādu citu pazīmju, tad nolemjam drusku pagaidīt pirms zvanīt vecmātei. Tomēr vīra mudināta, es cenšos sazvanīt vecmāti, kas man ar pirmo reizi neizdodas, pie sevis pavīd doma, ka tik viņa nav citās dzemdībās. Pēc kāda laika man atzvana dūla Rudīte Tensone un manas bažas apstiprinājās viņas abas atrodas citās dzemdībās Madonā, kas gan iet uz beigu pusi. Ziņoju par savu stāvokli un mēs secinām, ka dzemdības ir sākušās, bet pašā sākuma stadijā.
Tā kā šīs man būs jau 3 dzemdības, un es esmu ‘ātrā’ dzemdētāja, tad jūtu mazliet bažas klausules otrā galā. Pēc kāda laika sākās arī kontrakcijas, kas ir ik pēc 10min. Apzinoties, ka process ir sācis, sākās īstā rosība: vēl virtuve jāpiekārto, trauki jāsakrāmē, pods un vanna jāizberž. Tuvākajiem draugiem aizsūtam sms par sākušos procesu, lai patur mūs savās aizlūgšanās. Vīrs cītīgi ņemas ap skapi, un bērni laimīgi skraida riņķī. Kad pagājušas kādas 8 kontrakcijas mani sazvana vecmāte un priecīgi paziņo, ka viņu pusē ir piedzimis liels puika :) Pulkstenis ir ap 22:00 vakarā, viņa pie manis izbrauktu pēc kādā 2h, t.i., ap plkst. 24:00, tā kā mani šāds laiks apmierināja, tad vienojāmies par to un ja nu kas, lai es zvanot.
Tā kā šīs man būs jau 3 dzemdības, un es esmu ‘ātrā’ dzemdētāja, tad jūtu mazliet bažas klausules otrā galā. Pēc kāda laika sākās arī kontrakcijas, kas ir ik pēc 10min. Apzinoties, ka process ir sācis, sākās īstā rosība: vēl virtuve jāpiekārto, trauki jāsakrāmē, pods un vanna jāizberž. Tuvākajiem draugiem aizsūtam sms par sākušos procesu, lai patur mūs savās aizlūgšanās. Vīrs cītīgi ņemas ap skapi, un bērni laimīgi skraida riņķī. Kad pagājušas kādas 8 kontrakcijas mani sazvana vecmāte un priecīgi paziņo, ka viņu pusē ir piedzimis liels puika :) Pulkstenis ir ap 22:00 vakarā, viņa pie manis izbrauktu pēc kādā 2h, t.i., ap plkst. 24:00, tā kā mani šāds laiks apmierināja, tad vienojāmies par to un ja nu kas, lai es zvanot.
Bērni tika neparasti vēlu nolikti gulēt uz nakti, parasti viņi iet gulēt laikā no 20:00-21:00, bet šoreiz tikai ap 22:00. Toties ļoti ātri aizmiga. Pirms došanās gulēt vēl lasījām ik vakara stāstu un aizlūdzām par dzemdībām, kā arī paskaidrojām, ka iespējams jau rīt punčabērns būs ārā :)
Mājās miers, ieslēdzam mūziku, aizdedzinām sveces (ko domās gribēju arī pirmajās divās dzemdības, bet nebija tādas izdevības) un baudām radības. Tad radās doma uztaisīt šokolādes konfektes, bērni guļ, vīrs izgājis ārā noņemt sauso veļu, un es virtuvē sagaidu savas kontrakcijas.
Vienu brīdi tā iegāju ‘radīšanas procesā’, ka tajā mirklī man nogāja ūdeņi un es sapratu, ka tā turpināt es NEDRĪKSTU savādāk vecmāte nepaspēs un bērns būs jāpieņem vīram. Devos uz tualeti, kur pamazām vēl vairāk nogāja augļūdeņi. Kad atgriezās vīrs, tad sazvanījām vecmāti un viņu tas mazliet uztrauca (plkst. bija ap 23:00). Lai procesu mazliet palēninātu es nolemju iet gultā. Guļot uz vieniem sāniem, es sagaidu kontrakcijas. Starp kontrakcijām mazliet paguļu. Vienu brīdi pat sāk likties, ka vīram būs jāķer bērniņš, lieku atnest viņam dvieļus un paklājiņus. Guļot uz sāniem bērns man noslīd jau ļoti zemu un man sāk sāpēt mugura. Kontrakcijas jau nopietnākas, ka nākas pasvīst. Atkal sazvanāmies ar vecmāti un viņa jau ir Lielvārdē!!!! Sāku skaļi runāt ar mazulīti, lai vēl pagaida vismaz 15.min.
Vienu brīdi tā iegāju ‘radīšanas procesā’, ka tajā mirklī man nogāja ūdeņi un es sapratu, ka tā turpināt es NEDRĪKSTU savādāk vecmāte nepaspēs un bērns būs jāpieņem vīram. Devos uz tualeti, kur pamazām vēl vairāk nogāja augļūdeņi. Kad atgriezās vīrs, tad sazvanījām vecmāti un viņu tas mazliet uztrauca (plkst. bija ap 23:00). Lai procesu mazliet palēninātu es nolemju iet gultā. Guļot uz vieniem sāniem, es sagaidu kontrakcijas. Starp kontrakcijām mazliet paguļu. Vienu brīdi pat sāk likties, ka vīram būs jāķer bērniņš, lieku atnest viņam dvieļus un paklājiņus. Guļot uz sāniem bērns man noslīd jau ļoti zemu un man sāk sāpēt mugura. Kontrakcijas jau nopietnākas, ka nākas pasvīst. Atkal sazvanāmies ar vecmāti un viņa jau ir Lielvārdē!!!! Sāku skaļi runāt ar mazulīti, lai vēl pagaida vismaz 15.min.
Plkst. 01:40 ierodas vecmāte, miers - tāds miers mani pārņēma... paspējām, nē, sagaidījām :) Es vēl palieku gultā, jo Rudīte nomazgā rokas, vīrs aiziet pēc lielā kofera uz mašīnu un tiek veikti citi sagatavošanās darbi. Tiek sagatavota virtuve dzemdībām... Viss ir „gatavs”, bet man tas mazliet traucēja, jo vīrs un vecmāte sēž un gaida, kad mazulis kritīs ārā :) Man sāp mugura un secinu, ka tā beigs sāpēt tikai tad, kad mazulis būs ārā. Kontrakciju laikā esmu stāvus pozā, bet man nepatīk, pēc vecmātes ieteikumiem ieņemu pozu četrrāpus uz ceļiem, bet mugura sāp un arī nepatīk. Cenšos pareizi elpot, bet liekas, ka nekas nesanāk. Prasu vīram pēc palīdzības elpot kopā ar mani, bet tā kā viņš bija tikko izdzēris kafiju un elpojot kopā ar mani pēc tās ‘smaržoja’, tad man bija pret to iebildumi. Stāvu kājās, uzlikdama savas rokas uz sāpošās muguras, vīrs uzliek arī savas rokas man uz muguru, un tas siltums palīdz - mazina sāpes. Tad es atrodu virtuvē vienīgo nesagatavoto stūrīti pie galda :) un tur arī nāca ārā mūsu mazulis. Kājās stāvot, man sāka bērniņš spiest uz āru... sākumā iznāca galviņa līdz acu zonai, un, tā kā tā nav labākā apstāšanās vieta bērniņam, tad vecmāte man liek drusku paspiest, lai bērniņš pavirzās uz leju. Ar nākamo kontrakciju bērniņš ir ārā plkst. 3:08.
Tā kā mēs nezinājām dzimumu, tad es skatos pa priekšu un neko neredzu, skatos caur plecu, un atkal neko neredzu. Zināju, ka vecmāte neteiks, jo viņa piekopj tādu praksi, ka vecāki paši pasaka, kas viņiem piedzimis, ko es arī ļoti izbaudīju šajās dzemdībās. Bet tikai nevarēju redzēt un vīrs arī nesaka (viņš tajā brīdi pat piemirsa paskatīties :)). Tad nu apsēžos uz šībera, turot rokās bērniņu un pielieku viņu pie pirmās maltītes un paskatos, ka zem dvielīša mums slēpjas brālītis :) Paziņoju vīram, ka trešais arī piedzimis dēliņš un nosaucam viņu par Reini. Bija padomā arī Rūdolfs, bet tā kā 17.04. ir Rūdolfu vārda diena, tad paliekam pie Reiņa un divus vārdiņus neliekam, jo vecākajiem brāļiem ir tikai pa vienam vārdam :) Sagaidām kad pārstāj pulsēt nabassaite, Māris, to man redzot, pārgriež un tiek arī piedzemdēta placenta. Pēc tam es ar Reini pārvācos uz gultu. Vecmāte mani apskata un secina, ka nav neviena plīsuma, par ko es ļoti priecājos :)
Rudīte sakopj virtuvi, sāk aizpildīt papīru lietas un ap plkst. 4:30 tiek mērīts un svērts mazulītis: 3,55kg un 53cm, galviņa un krūtiņas 35cm :) Vīrs ielīda gultā tikai ap 5:30. Un jau pēc 30min bija augšā mūsu vidējais dēls Kristaps ;) Tāda gara naksniņa mums sanāca!
Tā kā mēs nezinājām dzimumu, tad es skatos pa priekšu un neko neredzu, skatos caur plecu, un atkal neko neredzu. Zināju, ka vecmāte neteiks, jo viņa piekopj tādu praksi, ka vecāki paši pasaka, kas viņiem piedzimis, ko es arī ļoti izbaudīju šajās dzemdībās. Bet tikai nevarēju redzēt un vīrs arī nesaka (viņš tajā brīdi pat piemirsa paskatīties :)). Tad nu apsēžos uz šībera, turot rokās bērniņu un pielieku viņu pie pirmās maltītes un paskatos, ka zem dvielīša mums slēpjas brālītis :) Paziņoju vīram, ka trešais arī piedzimis dēliņš un nosaucam viņu par Reini. Bija padomā arī Rūdolfs, bet tā kā 17.04. ir Rūdolfu vārda diena, tad paliekam pie Reiņa un divus vārdiņus neliekam, jo vecākajiem brāļiem ir tikai pa vienam vārdam :) Sagaidām kad pārstāj pulsēt nabassaite, Māris, to man redzot, pārgriež un tiek arī piedzemdēta placenta. Pēc tam es ar Reini pārvācos uz gultu. Vecmāte mani apskata un secina, ka nav neviena plīsuma, par ko es ļoti priecājos :)
Rudīte sakopj virtuvi, sāk aizpildīt papīru lietas un ap plkst. 4:30 tiek mērīts un svērts mazulītis: 3,55kg un 53cm, galviņa un krūtiņas 35cm :) Vīrs ielīda gultā tikai ap 5:30. Un jau pēc 30min bija augšā mūsu vidējais dēls Kristaps ;) Tāda gara naksniņa mums sanāca!







Komentāri
Ierakstīt komentāru