Pāriet uz galveno saturu

Atpūtas diennakts māmiņām un pārdomas par mūsu bērnu bērnību

Vakar vakarā atgriezos no vienas labas atpūtas, kas bija paredzēta tieši jaunajām, esošajām, topošajām māmiņām. Nu tām, kuras bērnus jau var atstāt kādam, lai pašas var izbaudīt 24 h miera. Kopumā mēs bijām 12 dažāda vecuma māmiņas, kā arī 1 māmiņa un 2 māmiņas/vecmāmiņas, kas rūpējās par mūsu labsajūtu. 

Kad es tur ierados un ieraudzīju programmu, tad pirmā bija neizpratne, jo likās, kā mēs te NEKO nedarīsim. Un daļēji, var sacīt, ka tā arī bija. Es varēju VIENKĀRŠI atpūsties, neko nedarīt un būt mierā bez jebkāda stresa un steigas. Fantastiski!

Viss iesākās ar gardām vakariņām piektdienas vakarā. Pēc tam bija maza kopā sanākšana, kur mēs iepazināmies, vēlāk Helēna (3 bērnu māmiņa) mums nolasīja kolosālu un asprātīgu stāstu no savas ikdienas. Un pēc tam cits devās uz pirti, cits uz masāžu, cits gulēt, cits palika runāties un dalīties savās pārdomās. Arī es iedzēru vēl tējas krūzi un mazliet parunājos ar citām māmiņām, pēc tam gan devos gulēt, jo pirtī šoreiz negāju. Gribējās tomēr dzemdēt mājās, ja nu kas ;) 

Sestdienas rīts iesākās ar salīdzinoši vēlām brokastīm 9:15 ;) Es gan pamodos pēc 6:00 un pēc tam gulšņāju un atkal iemigu un izbaudīju kluso rītu ;) Fantastiska sajūta... ;) Pēc tam mums 10:00 bija maza "lekcija" jeb savā pieredzē un dzīvē dalījās 12 bērnu māmiņa jeb nu jau vecmāmiņa. Ļoti stiprinoši un iedvesmojoši, kā tikt galā ikdienas situācijās, kā Dievs pasargā, svētī un vada. Tad atkal brīvais laiks un 13:00 super gardas pusdienas. Vista ar dārzeņiem, mērci un pāri taco čipsiem, klāt vēl rīsi un salāti. Es pat devos pēc papildus porcijas ;) un tā kā es biju tādā sajūsmā un pati uzprasījos, tad iedeva man arī recepti, kad izmēģināšu un iztulkošu, padalīšos arī ar Jums! 

Atkal brīvais laiks sarunām un pirms noslēguma devos arī es uz aizlūgšanām, lai no sākuma sakārtotu savu garīgo pasauli un pēc tam baudītu sejas, kakla un roku masāžu. Ap 16:00 iesākās mūsu noslēguma daļa, un ap 18:00 mēs bijām jau mājās. Kolosāla atpūta! 

Pirmkārt, gribas pateikties manai māsai Gitai, kas mani uzaicināja uz šo atpūtu. 

Otrkārt, bez mana super fantastiskā vīra, tas vispār nebūtu iespējams, jo viņš šīs visas 24h pieskatīja ne tikai mūsu bērnus, bet arī māsīcu Abigailu ;) Paldies, manam vīram, ka viņš mani palaida, ka viņš tika galā tik lieliski ar esošo situāciju un sagaidīja mūs mājās ar vēl "svaigi" pagatavotām vakariņām, ko mums pasniedza sveču gaismā, kas var būt vēl labāks par to! ;) 

Treškārt, es vēlos pateikties savai draudzenei Elizabetei, kas tieši pirms manas došanās mazajā atpūtā bija nopublicējusi savā blogā rakstu par to, kāpēc katrai māmiņai ir nepieciešams "mammas atvaļinājums"? Tas man bija par iedrošinājumu, un es tikai vēlreiz pārliecinājos, ka man ir jādodas šādā mazā atpūtā bez vīra un bērniem. 

Es tik tiešām ceru, ka šī atpūtas diennakts bija tik sākums kaut kam brīnišķīgam, kas varētu turpināties arī turpmāk. Ir pavīdējusi doma, ka nākamajā reizē mēs tiktos jau pavasarī. Jo arī pēc šīs atpūtas diennakts es sapratu, cik svarīgi ir māmiņai arī atļauties, veltīt tam gan laiku, gan līdzekļus, ja nepieciešams, un atpūsties. Tas nav egoistiski, bet tā ir atbildība pret manu ģimeni, ka es esmu atpūtusies, līdz ar to arī mierīgāka, pacietīgāka un ar plašāku sirdi mīlēt! 

Kad mums bija jādalās, ko mēs sagaidām no šīm 24h es minēju, ka vēlos atpūsties vēl pirms dzemdībām, un tā arī tas bija! Tas bija laiks man un mazulim, kad varēju sakārtot domas un emocijas, nolikt pie malas, to, kas traucē aizlūgšanās un būt sirsnīgā sadraudzībā ar citām māmiņām. 

Visspilgatāk man palika atmiņā, kādas māmiņas frāze, jo mēs visas bijām "mazo bērnu māmiņas", t.i., jaunākajam 4 mēneši līdz apmēram 9 gadiem. 

Ka šis laiks ir MŪSU BĒRNU BĒRNĪBA, un tas, kā viņi to dzīvo jeb izdzīvo attiecībās ar mums, brāļiem un māsām, ko viņi piedzīvo sabiedrībā: skolā, pulciņos, uz ielas, TO VIŅI ATCERĒSIES VISU MŪŽU. 


Un kā arī Helēna to noslēgumā apstiprināja, ka BĒRNS AUG 18 GADUS, un pēc tam VIŅŠ 18 GADUS "PĀRSTRĀDĀ" TO, KO BĒRNĪBĀ IR PIEDZĪVOJIS.

 

Wow, es nekad nebiju uz patreizējo manu, kā mammas lomu skatījusies ar šādu domu. Tas ir tik nopietni savā ziņā, un tā ir tik liela atbildība, lai mani bērni izbaudītu savu bērnību.

Justos mīlēti un laimīgi tieši tagad un šodien! 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts