Pāriet uz galveno saturu

Tuvredzība

Drusku vairāk kā pirms gada, mēs pamanījām, ka mūsu jaunākais dēls bija sācis šķielēt! Pirms viņa otrās dzimšanas dienas.  Uhhh...  atkal, nu nē - tās bijas pirmās emocijas. Vecākajam dēlam arī tā bija, lai gan tagad tas ir izkoriģējies, un viņam to var pamanīt tik tad, kad viņš ir pārguris, tad reizēm actiņas mēdz aizpeldēt.

vasara 2017
Centīšos dalīties tajā, kā es to saprotu, cerams, ka nekļūdīšos. Šķielēšanas mēdz būt dažādas. Viena ir tāda, ka bērnam starp actiņām ir ļoti izteikti plusi vai mīnusi un tāpēc tā actiņa peld projām. Tad var talkā nākt vai nu pirātiņi - kā mums bija vecākajam dēlam, vai arī brillītes. Jo no sākuma mūsu dēlam arī bija ļoti liela starpība starp actiņām, tā šķielējošā, vispār neskatījās, tāpēc mēs to ar pirātiņu palīdzību uztrenējām skatīties.
Otra- ir tīri kosmētisks "defekts", kad actiņa ik pa laikam aizpeld, bet redz visu un labi. Man gribas domāt un ticēt, ka arī Rū ir tieši šī, kosmētiskā šķielēšana, zinot to, ka arī vecākajam dēlam pēc pirātiņu spēlēm palika tikai kosmētiskā šķielēšana.

Bet apmeklējot vietējo acu ārstu Zviedrijā, mēs uzzinājām, ka mūsu dēls ir Tuvredzīgs! Ko? Kas tas tāds? Nu, bērns redz labi tuvumā, bet tālumā neredz... Hmmmm... viņam esot arī proporcionāli lielas acu zīlītes savam vecumam, lai gan man liekas, ka bērnam augot, tas vēl viss var "koriģēties". Bet tā kā pie pirmās vizītes, mēs traucāmies pat trīs reizes, lai būtu kaut kāda dēla-ārsta sadarbība, tad pēc kāda laika ir nepieciešamas atkārtotas pārbaudes. 

ES visu laiku negribēju pieņemt un joprojām nepieņemu to, ka mans dēls ir Tuvredzīgs! Labi? Slikti? Kas to lai zina?! Labāk pasakiet man! Jo tas, ko es novēroju ikdienā, nu nekādi nesaskan ar ārsta sacīto, ka dēls neredz tālumā. Viņš ierauga zaķi, kas cilpo pa lauku, viņš norāda man uz vanagu, kas planē tālumā! Viņš redz! 

Viņš tik tiešām aug un ir uzlabojumi viņa šķielēšanai. Tā pazūd! Tā vairs nav tik bieži! Gaidām nākamo vizīti pie ārsta, lai domātu, ko un kā mēs varam vēl palīdzēt, jo līdz šim mums nekas īsti nebija jādara, izņemot, novērot viņu! Brillītes viņam nevajag, pirātiņus spēlēt arī nē, jo pārbaudes brīdī šķielēja abas actiņas, un tādā gadījumā pirātiņus nedod.

Tā kā, mūsu mīļie, ja Jums tas ir sirdī, tad variet droši aizlūgt par Rūdolfu un viņa actiņām! Lai Dievs pagodinās un Viņa prāts notiek! Paldies! 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts