Te nu mazs atskats uz mūsu, nu jau aizvadītā gada, svētku dienām.
Laikam jau Ziemassvētku sajūtā mūsmājās ienāca ne gluži ar pirmo adventi, bet gan ar Lūcijas dienas priekšnesumu. Tā bija tāda patīkama atmosfēra, kad visi sapucējušies, mazliet uztraukušies, gāja gājienā un dziedāja no skatuves. Skaisti! Īpaši!
Pēc tam jau, katru vakaru atverot vienu našķīti, ko bērni tik ļoti gaidīja un priecājās, svētku sajūtas tik nostiprinājās.
Īpašs bija arī gājiens mežā pēc eglītes un pašas eglītes rotāšana, kurā šogad piedalijās jau 5 bērni!
Bet pats Ziemassvētku vakars pagāja mūsmājās. Jā, pirmo reizi mēs Ziemassvētkus sagaidījām savā mājiņā, maniem vecākiem ciemojoties! Mums nav Ziemassvētku vecītis, mazajam Rū, patīk pārģērbties par rūķīti un to viņš labprāt dara. Un man tika visssslabākā dāvana: vecākā dēla paštaisīts mini koka dēlītis!
Bija forši! Bērni tika pie savām dāvanām un varēja ar tām spēlēties, izaicināt sevi un vienkārši priecāties! Mēs pirmo gadu palūdzām bērniem izveidot savu Vēlēšanās/dāvanu sarakstu. Viens uzreiz jau zināja, ko vēlas, citam tas nācās grūtāk, izdomāt, kas sirsniņā kārojās. Vēl kādam saraksts pietiks vēl pāris gadiem ;D Bet šogad mēs jutām, ka vēlamies no sirds iepriecināt viņus ar to, ko paši vēlas. Ļaujoties mazai improvizācijai, bet iekļaujoties bērnu vēlmēs! Mums izdevās! Jo, mūsuprāt, labāk uzdāvināt kaut ko tādu, ko bērns patiešām vēlas un ticībā gaida, nekā kaut ko ķeksīša pēc ;)
Pirms sēdāmies pie galda, sagaidījām manus vecākus un viņu dāvanu maisu, ko bērni atvēra uzreiz. Reizēm es aizdomājos par to: kāpēc tos bērnus moka? Liek ciesties visu dienu, tad vēl obligāti jāēd, un tikai pašā vakarā, kad jau gandrīz ir jāiet gulēt, tad ļaut attaisīt dāvanas. Pa kuru laiku, lai viņi ar tām paspēlējas? Papriecājas? Tāpēc šoreiz mums bija omītes dāvanas, maltīte un atkal dāvanas. Te vēl skanēja interesants mūsu vidējā dēla komentārs: "Oma teica, ka pie viņas bija rūķītis, tas nozīmē, ka arī bija, jo oma nemelo!"
Tā jocīgi, ka mūsu bērni skaita dzejoļus un dzied dziesmas nevis latviešu valodā, bet gan zviedru. Nu, bet jā, ko tad lai es gribu, ja pati neesmu iemācījusi. Viņi var mums atrādīt to, ko iemācījušies skolā. Un lai jau, lai skan! Vecākais dēls vēl pāris Ziemassvētku dziesmas nospēlēja uz klavierēm un tas dot to īsto svētku noskaņu, kad viņš spēlē un mēs visi dziedam līdzi un latviski, lai bērni mācās!
Izmēģināju arī pāris jaunas receptes, kā piemēram, Mīkstā piparkūka ar dzērvenēm, Pildītās olas ar puķkāpostiem un Grauzdētus turku zirņi ar garšvielām. Olas noteikti, ka vēl kādu reizi atkārtošu, zirņus visticamāk, ka nē. Lai gan manai mammai tie garšoja, vīrs un tēvs nebija sajūsmā, jo tāda interesanta garšas kombinācija: ķiploks, koriandrs, čili pārslas, sāls un kanēlis.
Un Ziemassvētku dresscode šogad pateicoties Anglijas Omītei. Paldies, Tev par kolosālajām lina vestītēm puišiem. Mēs pārējie pielāgojāmies ;)
Laikam jau Ziemassvētku sajūtā mūsmājās ienāca ne gluži ar pirmo adventi, bet gan ar Lūcijas dienas priekšnesumu. Tā bija tāda patīkama atmosfēra, kad visi sapucējušies, mazliet uztraukušies, gāja gājienā un dziedāja no skatuves. Skaisti! Īpaši!
Pēc tam jau, katru vakaru atverot vienu našķīti, ko bērni tik ļoti gaidīja un priecājās, svētku sajūtas tik nostiprinājās.
Īpašs bija arī gājiens mežā pēc eglītes un pašas eglītes rotāšana, kurā šogad piedalijās jau 5 bērni!
Bet pats Ziemassvētku vakars pagāja mūsmājās. Jā, pirmo reizi mēs Ziemassvētkus sagaidījām savā mājiņā, maniem vecākiem ciemojoties! Mums nav Ziemassvētku vecītis, mazajam Rū, patīk pārģērbties par rūķīti un to viņš labprāt dara. Un man tika visssslabākā dāvana: vecākā dēla paštaisīts mini koka dēlītis!
Bija forši! Bērni tika pie savām dāvanām un varēja ar tām spēlēties, izaicināt sevi un vienkārši priecāties! Mēs pirmo gadu palūdzām bērniem izveidot savu Vēlēšanās/dāvanu sarakstu. Viens uzreiz jau zināja, ko vēlas, citam tas nācās grūtāk, izdomāt, kas sirsniņā kārojās. Vēl kādam saraksts pietiks vēl pāris gadiem ;D Bet šogad mēs jutām, ka vēlamies no sirds iepriecināt viņus ar to, ko paši vēlas. Ļaujoties mazai improvizācijai, bet iekļaujoties bērnu vēlmēs! Mums izdevās! Jo, mūsuprāt, labāk uzdāvināt kaut ko tādu, ko bērns patiešām vēlas un ticībā gaida, nekā kaut ko ķeksīša pēc ;)
Pirms sēdāmies pie galda, sagaidījām manus vecākus un viņu dāvanu maisu, ko bērni atvēra uzreiz. Reizēm es aizdomājos par to: kāpēc tos bērnus moka? Liek ciesties visu dienu, tad vēl obligāti jāēd, un tikai pašā vakarā, kad jau gandrīz ir jāiet gulēt, tad ļaut attaisīt dāvanas. Pa kuru laiku, lai viņi ar tām paspēlējas? Papriecājas? Tāpēc šoreiz mums bija omītes dāvanas, maltīte un atkal dāvanas. Te vēl skanēja interesants mūsu vidējā dēla komentārs: "Oma teica, ka pie viņas bija rūķītis, tas nozīmē, ka arī bija, jo oma nemelo!"
Tā jocīgi, ka mūsu bērni skaita dzejoļus un dzied dziesmas nevis latviešu valodā, bet gan zviedru. Nu, bet jā, ko tad lai es gribu, ja pati neesmu iemācījusi. Viņi var mums atrādīt to, ko iemācījušies skolā. Un lai jau, lai skan! Vecākais dēls vēl pāris Ziemassvētku dziesmas nospēlēja uz klavierēm un tas dot to īsto svētku noskaņu, kad viņš spēlē un mēs visi dziedam līdzi un latviski, lai bērni mācās!
Izmēģināju arī pāris jaunas receptes, kā piemēram, Mīkstā piparkūka ar dzērvenēm, Pildītās olas ar puķkāpostiem un Grauzdētus turku zirņi ar garšvielām. Olas noteikti, ka vēl kādu reizi atkārtošu, zirņus visticamāk, ka nē. Lai gan manai mammai tie garšoja, vīrs un tēvs nebija sajūsmā, jo tāda interesanta garšas kombinācija: ķiploks, koriandrs, čili pārslas, sāls un kanēlis.
Un Ziemassvētku dresscode šogad pateicoties Anglijas Omītei. Paldies, Tev par kolosālajām lina vestītēm puišiem. Mēs pārējie pielāgojāmies ;)
Viena lieta, ko mēs šogad neizdarījām. Es aizmirsu aizbraukt uz Nakts Dievkalpojumu Mordaklevas (Mårdaklev) baznīcā! Eh... tā gribējās, tā plānoju, bet pienāca īstā diena un galīgi izkrita no prāta. Iespējams, ka nevajadzēja. Mums tik un tā bija foršs vakars kopā ar vīru!



Prieks skatìties uz tik svētītu ģimeni! <3
AtbildētDzēstMīļš paldies!
Dzēst