Pirmdiena - Pēterim
Otrdiena - Kristapam
Trešdiena - Reinim
Ceturtdiena - Martai
Piektdiena - Rūdolfam
Sestdiena - Esterei
Svētdiena - vecākiem
Šāds ir mūsu ģimenes iknedēļas sadalījums. Katram bērnam sava diena. Kopš mums ir pabeigta ciemiņu istaba/bibliotēka, visas īpašās vakara sarunas, spēles, grāmatu lasīšanas notiek lejā uz jaunā dīvāniņa. Līdz šim mēs to realizējām, vai nu lielajā istabā, vai arī vecāku guļamistabā, bet mainās bērnu skaits, dzīvesvietas, un patlaban, mūsu guļamistabā guļ divi no jaunākajiem, bet lielā istaba ir visiem pārāk "tuvu". Tad nu patīk mums "pazust" ar īpašo dienas bērnu jeb ielīst zem segas kaut kur stūrītī, tā lai neviens neklausās un neskatās. Tā lai visu uzmanību 100 % var veltīt viens otram.
Mums vēl ir tāds bonus, ka bibliotēkā ir malkas plītiņa, tad nu vakars iesākas ar tās iekurināšanu, kas ir ļoti sirsnīgi (jo jaunāks bērns, jo lielāks prieks ir padot malku). Dzīva uguns piedod tādu foršu mājīguma noskaņu. Tad mēs izvēlamies vai nu jaunu grāmatu, ja vecā ir jau izlasīta, vai arī ņemam to pašu un lasām tik nākamo nodaļu. Protams, ka palienot, cieši jo cieši saspiežoties kopā, zem vienas segas. Un tad - "ienirstam" grāmatu pasaulē!
Realitātē tās ir kādas 30 minūtes. Daudz? Maz? Nu kā skatās. Neviens taimeri neuzliek un nesauc, ka laiks beidzies, fiksi gulēt. Tā ir tāda pieredze, ka bērnam arī pietiek, pats sāk miegoties, vai tā arī pasaka: "Mammu, es gribu iet gulēt!" Bet ir reizes, kad stundu nosēžam un skatāmies bildes fotoalbumos no bērnu, mammas vai tēta bērnības, vai arī kādu spēli klusiņām uzspēlējam, lai pārējiem netraucētu gulēt, vai arī vienkārši mīļojamies un runājamies.
Ja līdz šim mēs grāmatas lasījām tik četriem vecākajiem bērniem, tad sākot ar jaunā gada pirmo nedēļu, mēs arī 3 gadniekam sākām lasīt priekšā grāmatiņas. Jutām, ka ir pienākusi arī Rūcīša kārta, ņemt mammu "padusē" un doties uz mūsu mazo bibliotēku! Līdz šim mēs pavadītām ekstra laiku pie viņa gultiņas līdz viņš iemiga: kutinot, smejoties un mīļojoties. Tik lepns un priecīgs viņš todien kļuva, kad pats varēja gan grāmatu izvēlēties, gan lapas pāršķirt! Pilnīgi staroja! Priekš viņa mums nav viena konkrēta grāmatiņa, bet viņš paņem, mēs to izlasām un ņemam nākošo, jo skaistas bildes ir tas pats interesantākais šajā vecumā. Mēs arī nebaidāmies iesākt lasīt stāstu un nepabeigt, ja bērnam zūd interese, vai pacietība.... tak nākamo lapu vajag pāršķirt ;) Viss būs, pienākot atbilstošam vecumam! Pats svarīgākais ir kopā būt ;)
Kamēr Estere vēl maziņa, sestdiena ir mūsu atpūtas diena ;) Arī tādas vajag ;) Toties svētdienas ir mūsu dienas. Kad mēs ar vīru beidzot varam izrunāt, ja ne visu, kas sakrājies pa nedēļu, tad tomēr to kas uz sirds. Šis nav vienīgais vakars nedēļā, kad mēs runājam viens ar otru, bet šis ir īpašs laiks pie kā piedomājam un ieplānojam, bet dzīve ir dzīve un reizēm arī tās mūsu svētdienas izpaliek ;)
Visvērtīgākā dāvana, kuru varam sniegt citiem, ir mūsu klātbūtne. Kad mūsu mīļos ieskauj uzmanība, viņi uzplaukst kā ziedi. Thich Nhat Hanh
Lai Jums izdodas atrast laiku, vienam priekš otra ;)
Komentāri
Ierakstīt komentāru