Pāriet uz galveno saturu

Mūsu eglīte

Šodien ir Zvaigznes diena un mēs beidzot ņemsim nost rotājumus no mūsu Ziemassvētku eglītes. Pašu eglīti es vēlētos sadalīt pa zariņiem un nokurināt malkas plītiņa, jo degošu skuju smarža, manuprāt, ir dievīga. 
Pēc nepilnas stundas mūsu vietējā Kalv draudzē būs dievkalpojums, bet mēs šoreiz atturēsimies no tā, jo visi esam vairāk vai mazāk apslimuši. Vienam iesnas, otram sāp austiņa, trešam šķidrs vēders, vēl kādam galvas sāpes. Pie mums īsta lazarete ;) 
Otrdien, bērniem atsāksies skolas gaitas, tad nu jāsteidz veseļoties. Iespējams, ka vakariņās būs ķiplokmaizītes, kas palīdz saaukstēšanās gadījumos un vārīti rīsi, lai tie šķidrie vēderi mazliet pierimst. Ne mēs īsti ēdāji, ne tusētāji. 

Atgriežoties pirmssvētku laikā.. Šo eglīti mēs atradām mūsu vietējā elektriķa mežā. Saņēmām no viņa atļauju, braucām pāris km un bridām visi pa sniegu eglītes meklējumos. Un atradām! Mēs pirmo reizi, visa ģimene kopā piedalījāmies šādā gājienā, jo parasti, vai nu es esmu stāvoklī, vai arī zīdainītis uz rokām. Bet man ļoti patika un ticu, ka šī būs viena no mūsu ģimenes tradīcijām: braukt visiem kopā uz mežu, eglīti lūkoties! 



 

 


  


  



Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts