Pāriet uz galveno saturu

Garīgā pieredze

Garī­gā dzīve prasa lielu uzma­nī­bu

Vēl divi graudi­ņi no stare­ca Hero­ni­ma piere­dzes: «Garī­gā dzīve prasa lielu uzma­nī­bu. Tā ir ļoti salda, taču tai ne­pie­cie­šams varoņ­darbs. Lai gū­tu pestī­ša­nu, cilvē­kam vispirms jāmaz­gā­jas savās asi­nīs vai sa­vās asa­rās. Svētie mocek­ļi mazgā­jās savās asi­nīs, tad nu mums vismaz kāds asa­ru mazu­miņš jāizlej.»*




"Esmu paguris savās nopūtās, nav miera manai sirdij. Ar asarām naktī es slacinu savu gultu, mana guļasvieta pludo asarās." Ps. 6:7

----------------------------------------------------------------------

Dievs ir visur

«Es nezi­nu nevie­nu baznī­cu, kura nebū­tu apbrī­no­ja­mi skaista. Visur izjū­tu vienu un to pašu. Arī ja ieiešu mazā lūgša­nu nami­ņā, kurā būs tikai viena iko­na, man ar to pietiks. Dievs ir visur. Neva­jag domāt, ka Viņš rodams tikai lielās un iespai­dī­gās baznī­cās.»*
"Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.""Joz. 1:9
----------------------------------------------------------------------

Sirds pie Dieva

Starecs Filo­fejs atce­ras: «Bērnī­bā, lasot svēto dzīves aprak­stus, es jutu, ka manā sirdī ienāk dieviš­ķās gaismas stars, kas piepil­da to ar saldmi, prieku un līksmī­bu, iede­dzot mīles­tī­bu uz Dievu un debeš­ķī­go. Un tad, vienal­ga, vai es gulē­ju, staigā­ju vai ru­nā­ju, mans prāts kavē­jās domās par debeš­ķī­go un mana sirds bija pie Die­va.»*

"Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem." 1 Jāņa 1:7

----------------------------------------------------------------------

Kļūsti par bērnu

Starecs Amfilohijs sacī­jis šādus vārdus: «Garī­gā dzīve sniedz daudz prieka. Tu pace­lies gaisā, atstāj pasau­li, un nekā­das rūpes tevi vairs neno­māc. Tu kļūsti par bērnu, un tavā sirdī ienāk Dievs.»*






"Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū 

un sacīja: "Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā." Mat. 18:2-3

----------------------------------------------------------------------

Patiesa vienkāršība

 Ja vien ir nepie­cie­ša­mie priekš­no­tei­ku­mi, mums jau ša­jā dzīvē iespē­jams baudīt para­dī­zes svētlai­mi. Atona starecs Gabriels ir teicis: «Patie­sa vienkār­šī­ba, kam pievie­no­jas dievbi­jī­ba, ieved cilvē­ku tādā svētlai­mī­gā stāvok­lī, kādu pirmcil­vē­ki baudī­ja para­dī­zē pirms sava pārkā­pu­ma.»*

"Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū." 2 Kor. 11:3
----------------------------------------------------------------------

Cilvēki jāredz augstāk par sevi

Runā­jot par to, kā mums raudzī­ties uz citiem cilvē­kiem, starecs Amfilohijs saviem garī­ga­jiem bērniem teicis: «Visi mums jāredz augstāk par sevi, lai arī cik vājību viņiem nepiemistu. Saskar­smē ar citiem neesiet bargi un atce­rie­ties, ka ikvie­nam cilvē­kam ir tāda pati misi­ja kā jums. Ar Dieva žēlas­tī­bu es visus citus esmu redzē­jis par sevi augstākus un svētākus.»*

"Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie." Lūkas 13:30
----------------------------------------------------------------------

Satriec savu gribu

Īpašu inte­re­si izrai­sa stare­ca Epifā­ni­ja piere­dze, kuru viņš atklā­jis mūkiem, lai ied­ro­ši­nā­tu viņus atteik­ties no savas gribas: «Ak, tēvi! Ja jūs zinā­tu, kā esmu satrie­cis savu gribu! Es savā dzīvē esmu mīlē­jis divus darbus: lasīt un rakstīt, bet arī to esmu zaudē­jis, tāpat kā citi cilvē­ki zaudē savas dzīves lielā­ko prieku. Brīžos, kad studē­ju Bībe­li un tēvu darbus, es no zemes pace­ļos debe­sīs. Bet, kas attie­cas uz rakstī­ša­nu — atvai­no­jiet par to, ko tagad teikšu, — es no tās gluži vienkār­ši apreib­stu. Esmu redzē­jis, kā raksta citi: svītro, raksta, atkal svītro un atkal raksta... Toties es pat nepas­pē­ju izteikt savas domas, tās krīt pār mani kā sniega pārslas, un ir tāda sajū­ta, it kā manai rokai pieaugtu spārni. Taču, par spīti manām rakstī­ša­nas dotī­bām un lasīt slāpēm, es esmu sev liedzis arī to un tagad sēžu, cilā­dams atkal un atkal zvano­ša tele­fo­na klausu­li, lai ri­si­nā­tu tādas vai ci­tā­das problē­mas. Vai arī stundām ilgi uzklau­su ne tikai izglī­to­to, bet arī vienkār­šo un pat lasīt nepro­to­šo ļaužu grēksū­dzes. Tā sacī­dams, es neno­nie­ci­nu grēksū­dzes sakra­men­tu salī­dzi­nā­ju­mā ar raks­t-nie­ka darbu. Tomēr Dieva griba attie­cī­bā uz mani ir nevis lasī­ša­na un rakstī­ša­na, kas mani tik ļoti pievelk, bet gan grēksū­dzes.»*

"Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt. Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot." Sal. 21: 25-26
----------------------------------------------------------------------

* Priesteris Taciss D. 2001, Atona Starecu pamācības, Filokalija, ISBN: 9984937388, Rīga, lpp. 43 - 45

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts