Pāriet uz galveno saturu

Klusēšana

Ak, cik bieži gan es vēlos, kaut es mācētu paklusēt, īstajā brīdī un vietā! Nemāku, nesanāk un arī  reizēm negribu...diemžēl....

Es tik tiešām cīnos ar to...

Klusēšana: ieklausies!


Aici­not savu garī­go bērnu uz Atona tuksne­si, par Isihastu sauktais starecs Jāzeps raksta: «Atbrauc, mans mīļo­tais dēls, kaut uz vienu dienu, lai mēs varē­tu paru­nāt par Dievu. Atbrauc ­sa­ņemt to, pēc kā skumsti un ilgo­jies. Ieklau­sies mežo­nī­ga­jās klintīs un noslē­pu­mai­na­jos, neru­nī­ga­jos mūkos, lai vi­ņi varē­tu tev atklāt dziļas domas un vestu tavu sirdi un prātu pie Ra­dī­tā­ja. Kopš pava­sa­ra — no Kristus Augšām­cel­ša­nās līdz Dievmātes Aizmig­ša­nas dienai augus­tā — te ir vienkār­ši brīniš­ķī­gi. Par Dievu runā un Viņa vārdu daudzi­na arī mēmie dievlū­dzē­ji: brīniš­ķās klintis un visa daba, ikkatrs ar savu balsi vai sa­vu klusē­ša­nu. Pietu­vi­ni roku vissī­kā­ka­jai zālī­tei, un tā tūdaļ skaļā balsī iesauk­sies: «Ak, vai tad tu mani nere­dzi? Tu man iesi­ti!» It visam šeit ir sava balss, un visu virzo­šā vēja pūsma šo harmo­nis­ko un muzi­kā­lo daudzi­nā­ju­mu nes augšup pie Die­va. Tad ko lai tev vēl saku par rāpu­ļiem un putniem...»*




"Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem: skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai; truši, arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs; siseņi, viņiem nav ne ķēniņa, ne vispār kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos; zirnekļi, kas auž ar savām rokām un tomēr mīt arī ķēniņu pilīs." Sal. pam. 30:24-28
----------------------------------------------------------------------


Klusēšana: iegūst jēgu...



Vēršo­ties pie ik­vie­na, kurš izvē­lē­jies garī­go dzīvi, starecs Paisijs teicis: «Cik vien spēj, iemī­li tuksne­si un garī­go dzīvi; cik vien ir tavos spēkos, atbrī­vo­jies no mate­riā­la­jām mantām, atstā­jot tās naba­go māju priekšā. Pada­ri savu dzīvi pēc iespē­jas vienkār­šā­ku, lai at­brī­vo­tos no pasau­lī­ga­jām rūpēm un tava dzīve iegū­tu jēgu.»*


"Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.." Ēbrejiem 13:5
----------------------------------------------------------------------

Klusēšana: garīgās dzīves priekšnoteikums



Klusē­ša­na ir garī­gās dzīves priekš­no­tei­kums. Starecs Hero­nims savam garī­ga­jam bērnam par to devis šādus pado­mus: «Cik vien spēj, vairies no visa apkār­tē­jā. Ieslē­dzies savā cellē. Sažņaudz savu prātu, lai tas pavēr­tos un tu ierau­dzī­tu gara gaismu. Saki: «Kad gan es beidzot ieiešu savā cellē un ieslēg­šos?» Iesā­ku­mā jo stingri saņem sevi rokās, pēc tam tu par to saņem­si vērtī­gu balvu: daudz iegū­si no klusē­ša­nas. Tava celle nepār­trauk­ti aici­nās tevi. Pieņe­mies gudrī­bā un lūdz. Ja pats nebū­si stiprs, kā varē­si spēci­nāt citus? Ļaudis plūst uz Baznī­cu, lai rem­dē­tu savas dvēse­les slāpes. Ko mēs varē­sim viņiem dot, ja pašiem nekā nebūs, un kā gan mums varē­tu kaut ­kas būt, ja to nelūg­sim Dievam? Esi centīgs lūgša­nā un mācī­bās, lai va­rē­tu stipri­nā­ties pats un gūt sekmes klēri­ķa darbā.»*


"Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev." Mateja 6:6
----------------------------------------------------------------------


* Priesteris Taciss D. 2001, Atona Starecu pamācības, Filokalija, ISBN: 9984937388, Rīga, lpp. 26-28

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts