Pāriet uz galveno saturu

Nocērt to!

Ir pienācis jaunais gads. Ir jauni sapņi, cerības un iespējas! Kaut gan īstenībā nekas liels jau nemainās starp vakardienu un šodienu, tikai viens cipariņš "pieaudzis" :)

Šodien mēs bijām vakara dievkalpojumā Örby draudzē kopā tikai ar Reinīti. Tas bija svētīgs laiks, mums kopā ar Dievu un vienam ar otru. Mācītāja uzruna bija no Lūkas ev. 13:6-9:

"Un Viņš stāstīja šādu līdzību: "Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst." "




Visu uzrunu es diemžēl vēl nesapratu zviedru valodas dēļ, bet bija lietas, kas mani uzrunāja tik ļoti, ka vēlētos ar tām dalīties. Es arī esmu viens no tiem kokiem. Tas man lika aizdomāties: "Kādus augļus es nesu? Varbūt mani arī vajag nocirst, jo es nekam nederu?"

Pēc tam mācītājs runāja par to, ka mēs bieži vien esam ikdienas dzīvē ierauti savos darbos, skrējienos un arī datoros....Mums gandrīz katram mājās ir pat iespējams, ka vairāk nekā tikai viens dators...Cik daudz laika es pavadu pie tā? 

Kas tad manā dzīvē ir tas svarīgis? Dators, jo iespējams, ka man pat neredzot, tas ir kļuvis par manu "elkdievu" vai arī īstais un vienīgais Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars...

Tad es atkal par to domāju un vēlētos, kaut es spētu tik  daudz laika, cik es pavadu ikdienas pie datora, pavadītu arī klusumā ar Dievu. Varbūt man vajag ierobežot sevi konkrēti ar ikdienas laiku pie datora, piemēram, 30 min (gan epastiem, draugiem.lv, blogam u.c. man svarīgām lietām), un tik pat vai pat vēl vairāk veltīt arī laiku Dievam!

Vai iespējams, ka pēc tam, kad mūsu bērni ir nolikti gulēt, mēs uzreiz lūdzam, un mums ir mūsu ikvakara "svētbrīdis", nevis pirms pašas gulētiešanas, bet vēl "skaidrā prātā" un možumā, tad kādu laiciņu zviedru valodas mācības un tikai pēc tam internets....iespējams...

Tāpēc es vēlētos atlikušo brīvo nedēļu no skolas, mazliet piebremzēt ar bloga rakstīšanu un būt pārdomās un lūgšanās par šodien dzirdēto un piedzīvoto....

09.01.2013. atkal atsāksies mūsu zviedru valodas kursi un bērniem bērnudārza gaitas...man ir dots šis laiks, lai pavadītu to kopā ar Dievu, savu ģimeni un bērniem. Tāpēc es to arī Dieva žēlastībā un vadībā mēģināšu izmantot. 

Jo atsākoties zviedru valodas kursiem, ikdienas skrējiens ir intensīvāks, man tagad ir iespējas būt mazā atvaļinājumā un garīgā atspirdzinājumā!

Lai Dievs ir žēlīgs un palīdz! 

Prieks, ka nu jau 3 puiši var nosēdēt pie aktivitāšu uzdevumiem jeb sadalīt vienu galdu :)

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts