Šodien mums ar Māri paziņoja, ka mēs ar nākamo pirmdienu pārejam uz nākamo grupu! Juhū! Tāds prieks! Izrādās, ka viņu SFI skolas sistēma nav nemaz tik sarežģīta, tikai, ja ir kas pastāsta :) Mēģināšu arī Jums to uzzīmēt un paskaidrot :)
Tā tad, mēs ar Māri pirmās 14 dienas jeb pilnas divas nedēļas (jo pa vidu bija brīvlaiks) pavadījām Grupā Nr.1, jo esam jauniņie jeb iebraucēji. Visi, kas uzsāk mācības SFI kursos no sākuma iekļūst Jauniņo grupā, kur parasti mācās no 3-9 nedēļām. Pēc tam viņi tiek pārcelti vai nu uz Grupu Nr.3&4, ja viņiem ir no 6-10 gadu līdzšinējā izglītība. Vai arī kā mūsu gadījumā, uzreiz uz Grupu Nr.5&6, ja ir 10 vai vairāk gadu līdzšinējā izglītība un cilvēki ar augstāko izglītību. Grupa Nr.2 ir paredzēta analfabētiem un mūsu skolā tādas netiek piedāvātas, bet ir arī skolas, kur cilvēki sāk mācīties rakstīt, lasīt, jo viņi nāk no tādas pasaules malas, kur viņiem diemžēl nav bijusi iespēja iet skolā un mācīties.
Tā kā mums trešdienās līdz šim skola nebija, tad šo otrdien mums visiem skolotājs Patrik uzdeva mājas darbu, rakstistkā veidā atbildēt uz vēstuli. Bet mums ar Māri viņš lika uzrakstīt tik cik var un arī iekļaut vīziju par savu nākotni, ko mēs te varētu un gribētu darīt! Tā nu mums ar Māri tapa "mazi referāti" jeb garas atbildes vēstules ar plašu savas ģimenes izklāstu, iegūtajām profesijām, darba pieredzi, esošo situāciju un nākotnes sapņiem! Nodevām šodien skolotājam vēstules, un viņš, tās apskatot, nolēma mūs ar nākošo pirmdienu sūtīt uz nākošo grupu: C kursu jeb līmeni :)
Tā kā mūsu paziņa Cilem jau tajā grupā iekļuva pagājušajā nedēļā, tad viņa mums jau bija pastāstījusi, ka C grupa ļoti daudz lasa, runā, raksta, klausās. Viss notiek ātrākos tempos, vairāk jāmācās un ir arī nopietnāki mājas darbi! Bet tas tikai priecē! Jo mēs mācamies nevis tāpēc, ka "manai mammai" vajag :D bet MUMS vajag! Un ir tāds prieks un vēlme mācīties! Mums tik tiešām tas interesē un patīk! :) Jauns izaicinājums, jo jauns līmenis!
Tagad es pati esmu uz tādas pozitīvas mācīšanās nots, ka man tas patīk, ko es daru, ka tas ir vajadzīgas man...gribas kaut kā šo sajūtu mēģināt nodot saviem bērniem tālāk, ka jāmācās tāpēc, ka tas pašiem ir interesanti un vajadzīgs, nevis tāpēc, ka "mamma liek" :) Jo Pēcim jau sākumskoliņa ir sākusies un Kriksis jau ir nākamais rindā! Savā ziņā ir forši atrasties ar bērnu vienādā līmenī gan zviedru valodas ziņā, gan arī mācīšanās, jo gan viņiem, gan mums vecākiem gan zviedru valoda ir jauna, gan arī kā tāds mācīšanās princips! Tas palīdz labāk izprast un saprast savu bērnu!Tas palīdz atcerēties kā tas bija būs jaunam, iet skolā un mācīties! Un man kā mammai tas liekas ļoti svarīgi!
Mainās arī mazliet grafiks, bet priecē tas, ka tagad visas dienas mums būs skola, trešdienas ieskaitot!
Pirmdienās 12:00-14:30
Otrdienās 12:00-15:00
Trešdienās - Piektdienās 8:30-11:30
Mazliet bažas rada pirmās divas nedēļas dienas, jo kad mums skola sākas, mūsu lielajiem puišiem skoliņa beidzas, bet nu pastāv jau vairāki varianti, ko tad darīt:
- Atstāt bērnus skoliņā ilgāk, līdz tiem 14:00 un 14:30. Viņi pēc plkst. 12:00 iet ārā, spēlēties un nāk atpakaļ uz 14:00. Tad uzēd kādu launagu un turpina spēlēties.
- Mana mamma brauc viņiem pakaļ un ved tos uz mājām pēc pusdienām, t.i, 12:00.
- Mana māsa Gita izņem viņus no skolas pēc pusdienam, un viņi dzīvojas pie Gitas līdz mums beidzas skolas, un tad mēs visi braucam mājās!
Mēs vēl domājam un lūdzam par šiem visiem variantiem (Jūsu lūgšanas te arī noderētu! Liels paldies!), bet es ticu, ka Dievs mums kā vecākiem arī dos gudrību saredzēt to labāko, kas ir tieši priekš mūsu lielajiem puišiem! Un atkal es varu tikai slavēt Dievu, ka es varu būt šeit un tieši šajā brīdī dzīvot kopā ar maniem vecākiem, jo ir kas palīdz un ir pat 3 iespējamie varianti ko un kā labāk darīt! Tā ir milzīga Dieva žēlastība!

Komentāri
Ierakstīt komentāru