Mēneša sākumā mūsu vecākajam dēlam nu jau apritēja veseli seši gadi! Kādu nedēļu pirms savas dzimšanas dienas, viņš pienāca pie manis un iečukstēja austiņā, ka ļoti vēlētos saņemt dāvanā - kaķeni. Man kā mammai tā protams neliekas visai jauka ideja, bet te es mēdzu atcerēties, ka tās ir puišu lietas, ka man jārunā ar tēti un ka man jāļauj būt viņiem pašiem - puišiem! Reizēm tas nenāk viegli, jo es nekad neesmu bijusi mazs zēns, es nezinu, kā tas ir šaudīties, rāpties kokos un darīt visādas citas puišu lietas. Tāpēc man ir jāpaiet maliņā.
Māris savos sešos gados, kā dāvanu saņēma savu pirmo kabatas nazīti. Tāpēc Māra lēmums bija šogad uzdāvināt Pēterim viņa pirmo kabatas nazīti. Ko mēs arī paspējām izdarīt un, izbraukājot daudzos veikalus šajā apvidū, to pat atradām, bērnam piemērotā lielumā un cenā!
Bet kas tas ir svarīgāks bērna dzimšanas dienā, uzdāvināt to ko es vēlos, to kas man ja ir nopirkts, vai kas man būtu izdevīgs. Vai arī tomēr censties izdarīt visu, lai varētu uzdāvināt to, ko vēlas pats jubliārs?
Man ļoti iekrita sirsniņā Pētera klusais lūgums pēc dāvanas. Pateicoties jaunajam kabatas nazītim un tēva pacietībai un veiklajām rokām, savā dzimšanas dienas pašā vakarā, Māris kopā ar lielajiem puišiem devās uz krūmiem meklēt piemērotu "Y" zaru, lai izveidotu puišiem arī savas kaķenes. Jo pēc Māra teiktā, īstas kaķenes nevar nopirkt, tās ir jāpagatavo pašiem! Es tikmēr no Māra vecmāmiņas krājumiem sameklēju platās gumijas un darbiņš padarīts!
Daudz kastaņu un liels prieks ir mūsu puišos, jo nu arī viņiem ir katram sava kaķene. Tikai jāgaida labāks laiks, lai varētu iet ārā šaudīties :)
| Iepozētie smaidiņi :D |
Komentāri
Ierakstīt komentāru