Šīs tēmas pirmais raksts bija "Jūtot robežas", te nu seko turpinājums, bet būs vēl...
Šis ir jautājums, ko es tik bieži
dzirdu no saviem līdzcilvēkiem...jau pāris gadus es par to domāju un analizēju
gan sevi, gan savas darbības, gan rīcības, gan plānus un esmu nonākusi pie
dažiem secinājumiem un praktiskiem padomiem, kas man palīdz un ar kuriem
vēlējos arī padalīties.
Ja nu kādam noder... bet pāri visam ir Dieva vadība un
žēlastība. Jo ir dienas, kad varu izdarīt ļoti daudz un viss iet kā no rokas,
un ir dienas, kurās kaut kādas manas prioritātes ir sajukušas un tad es jūtu,
ka tam darbiņam, ko es daru nav Dieva svētības. Tāpēc pāri visai manai
pieredzei ir un vienmēr paliek aktuāls jautājums: „Vai es tieši šodien daru to,
ko Dievs MAN liek?”
Man nav ne PAREIZĀS, ne arī
VIENĪGĀS ‘receptes’.
Šī ir tikai mana līdzšinējā pieredze, ko es esmu
piefiksējusi un kas man noder, jo ticiet vai nē, bet daudzas lietas aizmirstas!
Es reizēm jautāju Mārim, ko mēs darījām toreiz tajā situācijā....kā es tiku
galā. Tad nu man pašai atliek ik pa laikam šo sarakstu pārlasīt J
1. Es
gribu uzsvērt, ka visu NEKAD nevar paspēt un arī nevajag. Jāiemācās atšķirt
SVARĪGĀS lietas no STEIDZAMAJĀM.
2. Bērnu
kopšanas atvaļinājumā esmu nedaudz vairāk kā 6 gadus. Savā ikdienas dzīvē esmu 100%
mamma jeb pilna laika mamma saviem bērniem. Tas arī to nozīmē: BĒRNU KOPŠANAS
atvaļinājumā, nevis trauku mazgāšanas, mājas tīrīšanas vai ēst gatavošanas atvaļinājumā
:D
3. Es kā MAMMA esmu VISLABĀKĀ aukle saviem
bērniem.
4. Vērojot
savus bērnus un pielāgojoties viņu vajadzībām, var izdarīt daudz vairāk lietas.
Piemēram, mums bija laiks, kad jaunākais dēls cēlās katru rītu ap 5-6 citreiz
pat vēl agrāk, sākot no 4. Dzīvojās kādas pāris stundas augšā un tad atkal gāja
gulēt. Tad nu es cēlos līdz ar viņu un šo laiku izmantoju lietderīgi, piemēram,
kamēr bērns spēlējas vannas istabā uz grīdas, es ieeju dušā un nomazgājos,
sakopju sevi, vai arī sagatavoju groziņu, kas būs vajadzīgs vakara pasākumam,
vai arī vienkārši izcepu pankūkas brokastīm J
5. Ja
bērni agri ceļas brīvdienās, tad vienu dienu, piemēram, sestdienu, es ceļos,
eju taisīt viņiem brokastis un pavadu rīta cēlienu kopā ar bērniem, otru – svētdienu,
vīrs. Tādējādi mēs abi pagūstam pa brīvdienām vismaz vienu dienu pagulēt ilgāk
un pavārtīties pa gultu J
6. Kad
piedzima mūsu pirmais bērniņš, man likās, ka nav nekāda režīma!...tad pēc kāda
ieteikuma pierakstīju laikus, kad viņš ēda, kad gulēja, cik ilgi...ar laiku
pamanīju, ka ir bērnam savs režīms (kas, protams, mēdz nobīdīties un
mainīties), bet vajag tikai PAMANĪT.
7. Reizēm
bērnam VIENKĀRŠI vajag no manis 100% uzmanību. Tas parasti ir situācijās, kad
liekas, viņš neko negrib. Tad vienkārši es pārstāju darīt savus darbus,
apsēdos, paņēmu bērnu klēpī un palasīju kādu iemīļotu grāmatu, pasaku, kopīgi apskatījāmies
kāzu foto u.t.t.
8. Datoru
ieslēdzu un lietoju, tikai vakaros, kad bērns jau guļ vai arī diendusas laikā.
Tad nav liekas problēmas un kašķi ar nepareizu pogu spiešanu, kā arī uzskatu,
ka dators bērnam ir nepieciešams ne ātrāk kā skolas vecumā. Tik bieži es ieeju
internetā un pazūdu tajā vidē...vai es gribu, lai mans bērns dara tāpat? Ja
daru to pa vakariem, tad bērns netiek tajā iesaistīts un ievilkts, jo viņš to
mazs būdams neredz.
9. Ir
lietas, ar kurām mūsmājās nespēlējas, piemēram, mobilais telefons (tagad, kad
šo izlasīju es mazliet smaidu pie sevis, jo šo es rakstīju, kam man bija 2
bērni, Reinim, kas ir mūsu 3. bērniņš tika mobilais telefons arī kā rotaļlieta,
es gan par to neesmu sajūsmā. Reinis ar to spēlējās, līdz vairākas reizes pēc
kārtas piezvanīja mana brālim uz Zviedriju, pārāk dārgi sanāca...īstenībā šis
lēmums ir jāpieņem abiem vēcākiem un jābūt stingriem, tad tas neradīs
problēmas. Marta netiks pie telefona kā spēļmantiņas).
10. Man
patika izveidot un pielikt pie ledusskapja „ceļojumu sarakstu”, t.i., saraksts
ar visām nepieciešamajām lietām, kad atrodos ar bērnu ārpus mājām. Ar laiku es
to zināju no galvas, bet sākumā tas ļoti noderēja, jo bija kur ieskatīties.
Piemēram, knupītis, autiņbiksītes, mitrās salvetes, rezerves drēbes, pudelīte,
burciņu pārtika, karotīte, priekšautiņi, cepurīte, sauļošanās krēms,
fotoaparāts u.t.t.
11. Ja
bērns/zīdainis neko negrib (ne ēst, ne gulēt pats gultiņā, ne uz rokām, ne uz
grīdas), bet izmisīgi raud; tas var liecināt par to, ka viņš ir pārguris – es
liku gulēt ārā, un ticiet vai nē, bet tas vienmēr nostrādāja. Man šī metode ir
apstiprinājusies pie visiem bērniem, protams, ka iemigšanu pavadīs raudāšana,
bet viņš nomierināsies un aizmigs, pēc tam pamodīsies un dzīve atkal būs
skaista.
12. Ņemot
vērā bērnu vajadzības, es mājās varu darīt to, ko gribu. Man ikdienā nav
priekšnieka, kas noteiktu, kas un kā un kad jādara. Tas ir pie nosacījuma, ka
bērni tiek nodarbināti, nevis apkārt visi raud, bļauj,
grib ēst, gulēt u.t.t. un es, piemēram, sēžu un lasu grāmatu...tā tas
nestrādās!
13. Tā
ir mūsu, t.i., mana un Māra, izvēle, ka es esmu „mamma uz pilnu slodzi ” jeb mana
darba vieta ir mājas un bērni. Šim lēmumam ir arī savi plusi:
·
Agrāk Māris brauca mājās ēst pusdienas, jo darbs
bija tepat Ogrē;
·
Atrodoties mājās, man ir laiks sagatavot vīram
pusdienas, ko ņemt līdzi uz darbu;
· ‘Groziņus’ uz pasākumiem es parasti pagatavoju
mājās;
·
Mazāk veikalu, mazāk kārību iepirkties un līdz
ar to mazāk nevajadzīgu pirkumu;
·
Nav jāmaksā auklei vai bērnudārzam;
·
Man nav ceļa izdevumi, jo mana darba vieta ir
mājās.
· Kā arī pusdienas es paēdu mājās kopā ar bērniem,
tā tad man nav arī papildus pusdienas izdevumi, ja būtu jāstrādā un jāēd ārpus
mājas.
14. Vislielākais
pluss mūsu izvēlei ir šāds: ES REDZU KĀ AUG UN ATTĪSTĀS MANS BĒRNS!!!!
15. Ja bērns slimo. Prioritāte ir bērns, parasti
es mēģinu uzreiz atlikt visus darbus malā, apmierināt bērnu primārās
vajadzības, un veltīt visu savu uzmanību slimajam un pārējiem bērniem. Taspalīdz ātrāk atveseļoties un būt mierā. Visgrūtāk ir, ja slimo vairāki bērnivienlaicīgi, tad gan ir jāmet malā lepnums un jāsauc palīgā!
16. Es
patiešām izbaudu katra gadalaika priekšrocības, uzturoties ar bērniem dabā,
piemēram, ziemā man ļoti patīk kopā ar bērniem pikoties, vai šļūkt pa kalnu. Pavasarī
kopā ar bērniem man patīk vērot un pamanīt, kā viss sazaļo un putni sāk
čivināt. Vasarā bērni man palīdz lasīt ogas, reti jau gan, bet mēs dodamies
peldēties un izbaudīt ūdens burvību. Rudenī mēs kopā priecājamies par
krāsainajām lapām un kopā lasam kastaņus.
17. Tā kā mūsu ģimenē aug vairāk nekā viens bērns, tad lai katrs no viņiem saņemtu nedalītu uzmanību mēs cenšamies izmantot katru izdevību un situāciju. Piemēram, viens bērns mostas agrāk no rītiem, tā ir fantastiska iespēja ne tikai pabarot viņu, bet arī veltīt 100% uzmanību tieši šim bērnam. Otrs, piemēram, atkal ātrāk pamostas no diendusas, un tad kopā mēs palasām kādu pasaku, vai darām ko citu, ko bērns vēlas.
18. Šodien Pēteris (6 g.v.) visu dienu bija tāds "neapmierināts", čīkst, nekas nepatīk, neko negrib, ik pa laikam tā kā uz raudāšanu gatavojas u.t.t. Es zinu, ka viņš vakar bija bez diendusas, jo mēs svinnējām kopā ar brālēniem viņa dzimšanas dienu, kā arī šodien viņš gulēja ļoti maz. Es zinu, ka viņš ir noguris un viņam ir daudz jaunu iespaidu un emociju ar kurām jāmācās tikt galā....Bet ziniet, tajā brīdī, kad viņš šādi rīkojas, vismazāk gribas darīt to, ko es izdarīju...Tad nu es paņēmu viņu pie rokas, uzgājām augšā uz bērnu istabu, paņēmu viņu klēpī un ļāvu viņam izraudāties, izrunāties, izsmieties un vienkāršī būt kopā. Es tik tiešām neuzņēmu laiku, bet iespējams, ka tās bija kādas 30 minūtes...pēc tam viņš atkal bija dzīvespriecīgs, apmierināts, laimīgs un smaidīgs bērns! :) Es apmierināju sava bērna emocionālās vajadzības. Viņa emocionālās krātuves pēc nedalītās uzmanības, acu kontakta un roku kontakta reizēm ir iztukšotas, tad nu tas ir mans kā viena no vecāka pienākums, rūpēties par to, lai viņam arī šajā jomā būtu sirsniņā miers un prieks. (Vairāk info par šo tēmu var iegūt, izlasot ļoti labi grāmatu: R. Kembels. Kā mīlēt savu bērnu? Arī es to tagad pārlasu, un zinu, ka ik pa laikam to pārlasīšu no jauna).
Tā kā kopumā man ir apkopoti šādi līdzīgi 58 ieteikumi, tad pārējos es sadalīju par sekojošām tēmām:

Komentāri
Ierakstīt komentāru