Ceturtais raksts par tēmu "Jūtot robežas"...
1. Cik vien iespējams, visos mājas darbos es cenšos iesaistīt savus bērnus neatkarīgi no vecuma. Viņiem tik tiešām patīk darboties kopā ar mammu. Tad viņi jūtas lieli un lepni par palīdzēšanu!
1. Cik vien iespējams, visos mājas darbos es cenšos iesaistīt savus bērnus neatkarīgi no vecuma. Viņiem tik tiešām patīk darboties kopā ar mammu. Tad viņi jūtas lieli un lepni par palīdzēšanu!
2. Plānot, plānot un saplānot. Man patīk organizēt lietas. Gan tos darbiņus, kas jāizdara ir mājās (sakārtot skapi, apliet puķes, notīrīt apavus u.t.t.), gan ārpus mājas (aptieka, veikals, VSAA, banka u.t.t.), gan internetā (piemēram, pārbaudīt e-pastu, draugiem.lv, sameklēt vajadzīgo info u.t.t., tādējādi es pasargāju sevi no nevajadzīgas ‘sērfošanas pa netu’ un laika izniekošanas).
3. Ja bērni guļ un arī es esmu nogurusi, vai mazliet kašķīga, tad parasti paguļu vienā laikā ar bērniem. Darbi var pagaidīt, jo pēc diendusas, bērniem būs vajadzīga mīlošā māmiņa, nevis tīrais dzīvoklis.
4. Es cenšos izšķirot veļu, ielikt veļas mazgājamajā mašīnā un piebērt pulveri jau vakarā. Lai no rīta atliktu tikai bērnam piespiest podu, tādējādi to ieslēdzot, un vēlāk man kopā ar viņu to izņemt un izžaut.
5. Tā kā mums bija iespēja žāvēt veļu ārā, tad es to parasti darīju jau pie pirmās pastaigas no rīta, tādējādi veļa pa dienu saulītē izžuva un vakarā jau varēju ienest iekšā sausu un smaržīgu.
6. Es centos nomazgāt traukus pēc katras maltītes (tas neprasa nemaz tik daudz laika, ilgāk un grūtāk ir mazgāt nedēļu vecus traukus :D). Ja tas nav iespējams, tad parasti to darīju vakarā, bet man ļoti nepatika atstāt netīrus traukus uz rītu, jo no rīta man bija vēl lielāks slinkums ķerties tiem klāt. Kā arī vakarā es to varu izdarīt mierā un bez steigas.
7. Ir tik patīkami no rīta ieiet sakoptā virtuvē ne tikai man, bet arī vīram un bērniem. Tāpēc katru vakaru pirms gulēt iešanas sakopu virtuvi, t.i., ne tikai traukus nomazgāt, bet arī plīts virsmu u.c. virtuves darbus.
8. Tagad mums ir trauku mazgājamā mašīna, tāpēc vienmēr pēc maltītes, mēs tos pie pirmās izdevības saliekam trauku mazgājamā mašīnā! Lai nav redzamas nekārtības.
9. Grīdu virtuvē es agrāk mēdzu izslaucīt pēc katras ēdienreizes vai vismaz 1xdienā, piemēram, vakarā. Tas ir īpaši aktuāli, kad mazais bērns sāk dzīvoties pa grīdu un bāzt visu mutē.
10. Katru dienu es eju pastaigāties (ziemā pilnīgi pietiek ar 40min.). NAV nepiemēroti laika apstākļi ir nepiemērots apģērbs un parasti mammām :D Pastaiga ne tikai stiprina organismu (svaigs gaiss, sports), bet palīdz arī man ‘izvēdināt galvu’ un atpūsties no ‘4 sienām’. Ja ir zīdainis, tad viņš pierod gulēt ratos. Diemžēl ar 4 bērniem ne vienmēr tas ir realizējams punkts, bet pēc iespējas, es to cenšos darīt. Kamē Zviedrijā mums nebija SFI kursu, man pat sanāca katru dienu iziet ārā ar Reini un iemidzināt Martu!
11. Tā kā es saviem bērniem agrāk lietoju mazgājamās autiņbiksītes Bambino mio, tad sagatavoju un salocīju tās jau iepriekš, lai vajadzības brīdī būtu ko paņemt. Tādējādi ātrāk un veiklāk varu bērnam nomainīt slapjās bikšeles.
12. Iesaistot bērnus, es centos māju piekārtot katru dienu. Man ir vieglāk, ja katrai lietai ir sava vieta – tur arī es tās lieku. Pats labākais, ka tad bērniem tas pat nav jāmāca, jo, ja vecāki vai es to piekopju ikdienas dzīvē, tad pēc kāda laika bērni paši būs pamanījuši un zinās, ka, piemēram, kurpes stāv plauktiņā, bet banāna mizai vieta ir kompasta kastē jeb atkritumu spainī :)
13. Bērniem ļoti patīk iesaistīties mājdzīvnieku aprūpē. Piemēram, kaķim barību bērni ar lielāko prieku pieber paši, vai man tīrot kaķa būrī, viņi stāv blakus, vēro un mācās. Tagad Pēteris un Kristaps paši bez problēmām var iztīrit kaķim WC :)
14. Ja es mājas darbus paspēju paveikt pa dienu, kamēr vīrs darbā, tad vakaru varam veltīt savām interesēm, ne ikdienas mājas darbiem.
15. Kamēr bērni skatās animācijas filmas, es to laiku cenšos izmantot lietderīgi, piemēram, gludinot veļu, pats galvenais būt līdzās un būt gatavai atbildēt uz bērnu jautājumiem par redzēto, un tajā pašā laikā izdarīt darbiņu, kas varbūt citādi tik ļoti nepatīk.
16. Tā kā mūsu vannas istabas izmērs to atļāva, tad, kamēr puikas savā starpā vannojās, es vai nu filcēju (slapjā metode – vannas istabā ir ļoti piemērota vieta), vai arī uzkopju vannas istabu: iztīru podu, izlietni, sakārtoju vannas istabu, esmu arī sēdējusi līdzās un lasījusi grāmatu. Protams, šis attiecas, ja ģimenē ir vairāk kā viens bērns un viņiem vannojoties vairs nevajag 100% mammu, jo pašiem savā starpā ir jautri.
17. Vispirms mājasdarbi un tikai pēc tam citas aktivitātes. Kāpēc tā? Jo veicot mājasdarbus, es varu iesaistīt tajos visus savus bērnus, kā arī bērnam ir interesanti, ko tur mamma dara, skatās, mācās un nāk palīgā. Bet ja es sēžu pie datora, tad bērnam protams, ka vajag 100% mammu (Dators ir vienīgais, ko es nekad neesmu varējusi savienot ar bērniem un laikam arī negribētu. Jo tas sevī ievelk un bērni to lieliski jūt!) un tad strādāšana nav nekāda. Tā tad es pati šajās dienās, esmu atgriezusies pie šīs savas vecās, sen zināmās patiesības, ka iesākt dienu ar mājas darbiem. Piemēram, pēc brokastīm, kad bērni paēd, visi novācam traukus (t.i., ikdienā, kad lielie brāļi ir skoliņā, un man mājās ir tikai divi mazākie. Reinis padod traukus no galda, Marta uz grīdas tikmēr dzīvojas), pēc tam mēs ejam uz 2.stāvu tīrīt visiem zobus, saķēmēt matus un paņemam netīrās veļas maisus, vēlāk ar tiem maisiem mēs ejam pagrabā izšķirot un uzlikt mazgāties veļu, bērni visur nāk līdzi, Martai ļoti patīk sēdēt veļas grozā, bet Reinis ieber pulveri, piespiež vajadzīgās pogas un ieslēdz veļas mašīnu, izslēdz gaismu un mēs dodamies atkal uz 1.stāvu. Pēc tam mēs visi 3 izejam ārā nolikt Martu gulēt, kad Marta aizmieg, mēs kopā ar Reini drusku pagrābjam lapas un nākam iekšā. Tikmēr veļa jau ir izmazgājusies, un mēs ar Reini dodamies to izžaut. Pēc tam mēs piekārtojam māju, izslaukam virtuvi un jau sākam gatavot pusdienas, Reinim ļoti patīk mazgāt paplātes, traukus vai kādus dārzeņus/augļus. Tā nu man lielais palīgs tiek nodarbināts un tā diena paiet lielā mierā! Es zinu, ka mammai vieglāk un ātrāk ir darīt šī visas lietas vienai, bet no kopā darīšanas, bērni ļoti daudz ko iemācās! Pats galvenais visos mājasdarbos ir ik pa laikam nomainīt vidi, tā bērnam tā tik ātri neapnīk un visu laiku ir interesanti, piemēram, virtuve, 2.stāvā vannas istaba, pagrabs, halle, kur apģērbjamies, ārā, pagrabs, virtuve. Kad mēs sākām iesaistīt Reini visos mājas darbiņos no sākuma likās, ka viņš neko negrib, viss ātri apnīk, u.t.t., ka ātrāk to man ir izdarīt vienai pašai, bet tad es piefiksēju, ka tā atkal ir sava veida spekulācija, jo ja es viņam mīlestībā visu paskaidroju un pastāstu, tad parasti viņš ar lielāko prieku man pievienojās!
18. Kad mājas darbi ir daudz maz pabeigti (zinu, zinu, ka reizēm ir sajūta, ka tie nekad nebeigsies :) ), visiem ir prieks, gan mammai par izdarīto darbiņu, gan bērni mierīgāki, jo bija nodarbināti un kur nu vēl labāk kā kopā ar mammu. Tad arī pašai gribas kaut ko vairāk darīt un rosīties diendusas laikā, kamēr bērni čuč. Jo es, piemēram, nevaru lasīt grāmatau, ja man visapkārt ir haoss jeb bardaks. Man tas traucē, traucē būt iekšējā mierā un sakārtotībā. Bet varbūt tas ir tāpēc, ka mūsu izvēle ir mana darba vieta = māja+bērni. Tātad vispirms mājas darbi un pēc tam manas vēlmes, hobiji, laiks sev u.t.t. Jo arī mūsu vīri darbā nevar darīt gluži to ko grib, tad kad grib un tik cik grib. Ir man pienākums pret savu vīru, bērniem un ģimeni uzturēt mūsu mājvietu kārtībā, sagatavot ēst, rūpēties par bērniem! Jo ja mājās viss ir +/- tīrs, man arī sirdsapziņa ļauj veltīt laiku sev un tad tik tiešām ir jūtama Dieva klātbūtne un svētība manos citos darbiņos! Jo esmu bijusi uzticama mazās lietās....
17. Vispirms mājasdarbi un tikai pēc tam citas aktivitātes. Kāpēc tā? Jo veicot mājasdarbus, es varu iesaistīt tajos visus savus bērnus, kā arī bērnam ir interesanti, ko tur mamma dara, skatās, mācās un nāk palīgā. Bet ja es sēžu pie datora, tad bērnam protams, ka vajag 100% mammu (Dators ir vienīgais, ko es nekad neesmu varējusi savienot ar bērniem un laikam arī negribētu. Jo tas sevī ievelk un bērni to lieliski jūt!) un tad strādāšana nav nekāda. Tā tad es pati šajās dienās, esmu atgriezusies pie šīs savas vecās, sen zināmās patiesības, ka iesākt dienu ar mājas darbiem. Piemēram, pēc brokastīm, kad bērni paēd, visi novācam traukus (t.i., ikdienā, kad lielie brāļi ir skoliņā, un man mājās ir tikai divi mazākie. Reinis padod traukus no galda, Marta uz grīdas tikmēr dzīvojas), pēc tam mēs ejam uz 2.stāvu tīrīt visiem zobus, saķēmēt matus un paņemam netīrās veļas maisus, vēlāk ar tiem maisiem mēs ejam pagrabā izšķirot un uzlikt mazgāties veļu, bērni visur nāk līdzi, Martai ļoti patīk sēdēt veļas grozā, bet Reinis ieber pulveri, piespiež vajadzīgās pogas un ieslēdz veļas mašīnu, izslēdz gaismu un mēs dodamies atkal uz 1.stāvu. Pēc tam mēs visi 3 izejam ārā nolikt Martu gulēt, kad Marta aizmieg, mēs kopā ar Reini drusku pagrābjam lapas un nākam iekšā. Tikmēr veļa jau ir izmazgājusies, un mēs ar Reini dodamies to izžaut. Pēc tam mēs piekārtojam māju, izslaukam virtuvi un jau sākam gatavot pusdienas, Reinim ļoti patīk mazgāt paplātes, traukus vai kādus dārzeņus/augļus. Tā nu man lielais palīgs tiek nodarbināts un tā diena paiet lielā mierā! Es zinu, ka mammai vieglāk un ātrāk ir darīt šī visas lietas vienai, bet no kopā darīšanas, bērni ļoti daudz ko iemācās! Pats galvenais visos mājasdarbos ir ik pa laikam nomainīt vidi, tā bērnam tā tik ātri neapnīk un visu laiku ir interesanti, piemēram, virtuve, 2.stāvā vannas istaba, pagrabs, halle, kur apģērbjamies, ārā, pagrabs, virtuve. Kad mēs sākām iesaistīt Reini visos mājas darbiņos no sākuma likās, ka viņš neko negrib, viss ātri apnīk, u.t.t., ka ātrāk to man ir izdarīt vienai pašai, bet tad es piefiksēju, ka tā atkal ir sava veida spekulācija, jo ja es viņam mīlestībā visu paskaidroju un pastāstu, tad parasti viņš ar lielāko prieku man pievienojās!
18. Kad mājas darbi ir daudz maz pabeigti (zinu, zinu, ka reizēm ir sajūta, ka tie nekad nebeigsies :) ), visiem ir prieks, gan mammai par izdarīto darbiņu, gan bērni mierīgāki, jo bija nodarbināti un kur nu vēl labāk kā kopā ar mammu. Tad arī pašai gribas kaut ko vairāk darīt un rosīties diendusas laikā, kamēr bērni čuč. Jo es, piemēram, nevaru lasīt grāmatau, ja man visapkārt ir haoss jeb bardaks. Man tas traucē, traucē būt iekšējā mierā un sakārtotībā. Bet varbūt tas ir tāpēc, ka mūsu izvēle ir mana darba vieta = māja+bērni. Tātad vispirms mājas darbi un pēc tam manas vēlmes, hobiji, laiks sev u.t.t. Jo arī mūsu vīri darbā nevar darīt gluži to ko grib, tad kad grib un tik cik grib. Ir man pienākums pret savu vīru, bērniem un ģimeni uzturēt mūsu mājvietu kārtībā, sagatavot ēst, rūpēties par bērniem! Jo ja mājās viss ir +/- tīrs, man arī sirdsapziņa ļauj veltīt laiku sev un tad tik tiešām ir jūtama Dieva klātbūtne un svētība manos citos darbiņos! Jo esmu bijusi uzticama mazās lietās....
Tā kā kopumā man ir apkopoti šādi līdzīgi 58 ieteikumi, tad pārējos es sadalīju par sekojošām tēmām:


Komentāri
Ierakstīt komentāru