Pāriet uz galveno saturu

šis un tas par ēšanu un ēdienu

Es mācos. Mācos katru dienu ko jaunu. Par sevi. Par ēst gatavošanu. Par saviem bērniem. Par vīru. Par apkārtējiem cilvēkiem. Par dzīvi. Par... tā varētu turpināt stundām ilgi ;)

Es esmu kā tāds mazs gliemezītis, kas lēnām lien uz priekšu savā dzīves takā.

Arī pavārmākslā ir zināmas trepītes pa kurām kāpt... es to izjūtu ļoti krasi. 2006. gadā pēc tam, kad biju tik tikko apprecējusies, mēs jaunlaulātie devāmies uz veikalu, lai kopīgi iepirktos. Uz jautājumu, ko mums vajag no veikala no sākuma atbildēju: dārzeņus, augļus utml. Uz ko mans jaunais vīrs krasi reaģēja un teica: "Gaļu!!" Tā nu jau nākamājā reizē, kad iegāju veikalā un atkal izdzirdēju šo jautājumu, es zināju pareizo atbildi: "Mums vajag gaļu!" :) Mēs mācāmies visu mūžu. Bet stāsts šoreiz nebūs par gaļu, bet par dzīvi virtuvē. 



Trīs bērni tagad guļ diendusu, es mazliet palasīju R. Rora grāmatu "Kritiens augšup". Pēc 45 minūtēm mājās būs vecākie dēli un pēc stundas vīrs. Tagad ir miers. Skan Pielūgsmes disks, ārā spīd kolosāla saulīte un es priecājos par pavasari. 

Laiks man. 

Bet es domāju - par ēst gatavošanu. Par to, kā es pirmo reizi cepu picu un pirku gatavo picas maisījumu paciņā. Ko vajadzēja tikai mazliet samaisīt ar ūdeni un pēc tam ļaut mīklai uzrūgt. Tad to izrullēt un man mājās bija pašcepta pica. Tagad par to pasmaidu un liekas, tik jocīgi. Bet tā tas ir ar lietām. Visbiežām mēs baidāmies no nezināmā un arī man virtuve reiz bija viena nezināma māksla. Pēc tam es atklāju, ka var arī pati pagatavot mīklu. Un ar to viss nebeidzās, jo tagad es meklēju, kā mīklu padarīt vēl veselīgāku, piemēram, par pamatu izmantot puķkāpostus utml. 

Jau sen es vēlos ēst veselīgāk un sabalansētu maltīti katru dienu. Varētu jau filozofēt, kas tas īsti ir veselīgs un sabalansēts? Mans vīrs vienmēr paliek pie tā: ka ēst var visu, tikai zināmos daudzumos...

Es neesmu nedz uztura speciālists, nedz arī ārsts, bet tik cik es pati pie sevis biju novērojusi un piefiksējusi varu dalīties mazliet ar savu pieredzi. Ar lielu prieku atceroties Slovēnijas laiku, kad man bija jāgatavo sev vienai veselus trīs mēnešus. Bieži vien tie bija kādi rīsi, griķi vai makaroni ar daudz, dažādiem un svaigiem dārzeņiem. Un es patiešām jutos labi! Nepārēdusies! Dzīva un kustīga. Gaļu parasti izvēlējos ēdot ārpus mājās. Tādējādi arī to uzņēmu pietiekamā daudzumā. Brokastīs man bija auzu pārslas ar valriekstiem, rozīnēm un pienu. Tas bija tik forši: pašai izvēlēties ko ēst un to arī pagatavot. Vai arī neēst ;) 

Bet man no bērnības arī ir mācīts, ka kārtīga maltīte ir ar gaļu, obligāti piedevām: makaroni, rīsi, griķi, kartupeļi un tad kādi salāti. 

Savā ziņā nākas atrast balansu starp bērnībā ieaudzināto, pašai piedzīvoto un vēl visai jaunajai informācijai, kas reizēm tik krasi mainās... Kur tad ir tā "patiesība"? Atbildes man nav. Zinu tik vienu, es ļoti nevēlos, lai ēdiens kļūst par manu dzīves centru, jo tāds ir Jēzus! Lai tas ir svarīgi, bet ne vissvarīgākais. Man patīk gatavot ēst un es to no sirds izbaudu..
  • ..es esmu nonākusi pie tā, ka ēdam gaļu, bet klāt salātus. Daudz un dažādus un krāsainus. Visās iespējamās krāsās: sarkans, dzeltens, zaļš, oranžs, balts, lillā. Tas nepieciešams, lai uzņemtu visus sev vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas. Ir, ir...vēl joprojām ir arī piedevas, bet mēs visi mācamies atradināties no vecajiem ieradumiem ;)
  • ..es esmu atklājusi, ka pasta, rīsi vai kartupeļi nav tikai piedeva, bet gan pats par sevi ēdiens. Ko lieliski var papildināt ar dārzeņiem, zivi vai gaļu. 
  • ..mēs cenšamies samazināt gaļas patēriņu, bet tā vietā vairāk ēdam zivis, cenšamies vismaz 2 reizes nedēļā. Bērniem noteikti, ka sanāk, jo vienu reizi nedēļā viņi zivis ēd skolā, bet mēs reizēm tomēr paliekam pie vienas reizes nedēļā... vēl jāpiestrādā ;) 
  • Tagad tas izklausās tik dumji. Bet. Man tik tiešām agrāk bija žēl "izgāzt" naudu par dārzeņiem. Likās, ka no tiem jau nevar paēst. Iespējams, tas arī nāk no bērnības: "Jo tās lapas jau ēd tikai "govis"", mēdza sacīt mans tēvs.... Atceros, kad Slovēnijā mana darba kolēģe Maša, parasti ēda salātus: rukolas ar tomātiem, eļļu, sēkliņām un citiem dārzeņiem. Protams, ka es neko neteicu, bet iekšēji skatījos un brīnījos, kā no kaut kā tāda var paēst. Tur jau nav ko ēst.... Bet var ;)
  • ..mēs mācāmies ēst pareizi, līdz sāta sajūtai. Man patīk tas vieglums, kas seko pēc tam, ja nepārēdās. Jo pēc tam gribas atkal ēst un tad tieši ir nākamā maltīte. Ir tik patīkami sajust izsalkumu! Vienu vakaru, gan vīrs atkal pagatavoja gaļu ar kartupeļiem, un es to nožēloju. Nu ne jau vīra pavārmāksla bija pie vainas, bet gan mana nemāka laicīgi apstāties un nepārēsties... tur jau nebija viņš pie vainas, bet gan mana kāre ;) Jo pēc tam ES jutos, kā pārrēdusies. Es atgriezos savos vecajos ieradumos. Rītt....
Tagad skatoties uz saviem bērniem. Mācos no viņiem. Mums parasti ir silts pamatēdiens un tad klāt salāti - vairāk tomēr vecākiem un sagriezti dārzeņi: burkāni, tomāti, gurķi vai paprikas - bērniem. Bieži vien viņi sāk grauzt dārzeņus un pamatēdiens stāv uz šķīvi pilnībā neaiztikts. Tad es sadusmojos, jo ēdiens atdziest un pēc tam vairs nebūs garšīgs (kaut kur pazīstamas frāzes no manas bērnības). Bet īstenībā viņi dara pareizi, ka saēd pilnu punci vitamīnus!!!! Kā nekā mūsu ikdienas uzturam būtu jābūt 80 % termiski neapstrādātam un tikai 20 % apstrādātam ;) ha! Redz, kā bērni jūt un zina reizēm pat labāk nekā vecāki!

Kaut kur lasīju, ka rasols, panētas gaļas un kas tur vēl nav vairs moderni jeb modē. Laikam jau arī uz ēdienu var skatīties, kā uz modes lietu?!? Tagad ir smūtiji, zaļie kokteilīši, ēdieni bez glutēna, veģetāriešu, vegānu, svaigēdāju un kas tik vēl nē - MODĒ... Zinu, ka citiem, tā ir nepieciešamība, jo viņiem, piemēram, ir laktozes nepanesība, bet citi to dara, tāpēc ka visi vai draugi tā dara, vai arī savas pārliecības dēļ. Vai tas ir slikti? Es domāju, ka nē. Mēs katrs ejam savu ceļu un varam izvēlēties ko ēst un ko nē.... Tā tas nebija agrāk.... Tad veikali bija tukši un varēja nopirkt to, kas tur bija, bez īpašām izvēlēm, ambīcijām un pasūtījumiem...

Man tik tiešām patīk apgūt jaunas receptes, iepazīties ar "modernām" receptēm un ēdienu kombinācijām. Tas ir intersanti un forši!

Pirms septiņiem gadiem es biju vienā seminārā par Uztura lietošanas principiem. Tur dzirdēto informāciju es pierakstīju, bet uztvēru ar skepsi... Tā teikt... dzīvosim un redzēsim... tagad vēlreiz pārlasot manus pierastus, es daudz kam varu piekrist... Bet reizēm ir vajadzīgs laiks, lai es līdz tam nonāktu PATI. Nevis tikai tāpēc, ka man viena gudra tante to teica, bet tāpēc, ka es tā jūtos labāk, tāpēc, ka es jūtu, ka tā ir pareizi ;)

Te ir kāds izvilkums no maniem pierakstiem:

  1. Ēst tikai tad, kad gribās. Apetīte rodas ēšanas laikā.
  2. Ēst tik daudz, cik saujiņā, t.i., pietiekamība, jo jāatstāj vieta sāta sajūtai, kas rodas 25 min laikā pēc ēšanas.
  3. Uzturam jābūt adekvātam, ņemot vērā dzimumu, vecumu un slodzi. 
  4. Pārtikai jābūt drošai, t.i., brīvai no ķīmijas (E-vielas, pesticīti, konservanti). Augļi un dārzeņi jāmazgā siltā, tekošā ūdenī. Ja maize pelē, ja banāni paliek brūni, tad tāda pārtika ir dzīva un droša, jo, ja mikropasaule atsakās to ēst, tad mums arī vajadzētu. Piemēram, āboli maijā, jūnijā - nav vairs labi. 
  5. Pārtikai jābūt reģionālai, tai, kas aug pie mums. Piemēram, žāvētās aprikozes mērcē sērā...
  6. Uzturam ir jābūt dabīgam un naturālam. Rūpnieciski pārstrādāta pārtika ir nedzīva.
  7. Pārtikai jābūt sadalītai: Olbaltumvielas (piens, gaļa, rieksti, olas, sēnes), tauki+ zaļumi (speķis, eļļa, sviests + bietes, kāposti, burkāni) un ogļhidrāti (kartupeļi, graudaugi, putras, saldumi). Labāk ir ēst olbaltumvielas kopā ar taukiem un zaļumiem. Bet, ja piedāvājumā ir gaļa ar kartupeļiem un zaļumiem, tad labāk ir no sākuma apēst pusi zaļumus ar gaļu un pēc pēc tam atlikušos zaļumus ar kartupeļiem ;) 
  8. Uzturam jābūt ar fermentiem.
  9. Uzturā ir jābūt draudzīgām baktērijām.
  10. Ēst tikai to, ko gribas. Ēst lēnām un vienu ēdienu. Ar to pilnībā pietiek. 
  11. Jāēd pārtika, kas ātri bojājas. Ja salasa ogas, tad tās ir ieteicams 20 minūšu laikā pēc lasīšanas sasaldēt.
  12. Pārtikai jābūt svaigai. 
  13. Dienā jāapēd 30 dažādi uzturprodukti. Kā to panākt? Piemēram, 2 riekstiņi no 5 dažādiem veidiem; salātiem klāt kāposti, pētersīļi, dilles, lociņi un redīsi utml. 
  14. Zēniem nav ieteicams ēst vistas gaļu, jo tā satur sieviešķos hormonus.
  15. Mūsu ikdienas maltītēm: 80 % valsts un 20 % dzīvnieku; 80 % termiski neapstrādātai un 20 % apstrādātai pārtikai; 80 % sārmainai un 20 % skābai. 
  16. Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Katru dienu ir nepieciešams:
    • 1,5 l ūdens;
    • 28 aminoskābes (8 no tām ir neaizvietojamas);
    • 70 mikroelementi;
    • 15 vitamīni;
    • 3 nepiesātinās taukskābes (Omega 3 un 6); 

Uztura uzņemšanas nosacījumi:

  1. Ēst lēnām (33 x sakošļājot);
  2. Ēst klusumā;
  3. Ēst regulāri;
  4. Lai būtu apetelīgi un garšīgi;
  5. Jālieto akurāti, ievērojot higiēnas normas (trauki jāmazgā, rokas pirms ēšanas utt.);
  6. Enerģizēt - dot bērnam ziemas mēnešos eļļu, saldo krējumu uz maizes;
  7. Pirms ēšanas noskaitīt lūgšanu;
  8. Uzturam jābūt lietderīgam.

12 produkti, kas sievietēm atņem jaunību un skaistumu:

  1. Dzīvnieku tauki;
  2. Tumšā gaļa - liellopa;
  3. Alkohols - attūdeņo;
  4. Sāls;
  5. Cukurs;
  6. Etiķis (kečupos un majonēzēs);
  7. Raugs;
  8. Gāzētie dzērieni;
  9. Margarīni;
  10. Mākslīgās sulas;
  11. Kūpinājumi;
  12. Bīstams salikums = etiķis + plastmass, piemēram, siļķe kažokā. 
Vērtīgie produkti sievietēm:
  • Soja;
  • Zaļā tēja;
  • Sarkanvīns;
  • Kāposti;
  • Brokoļi;
  • Aprikozes;
  • Ķiploki;
  • Avokado;
  • Svaigie augļi, ogas. Ieteicams apēst no katras šķirnes 3 kg ogu laikā, piemēram, zemenes, ķirši, avenes, mellenes utml.
  • Zaļumi - c vitamīns, katru dienu 100 g.
  • Treknās zivis;
  • Nerafinētas eļļas.
Pēdējā laikā tiek ļoti slavināta kokosriekstu eļļa. Cik tā laba, veselīga un forša.... Hmmm, tomēr arī tai ir savas negatīvās puses un nemaz tik veselīga tā nav. Tātad es atkal atgriežos pie mana vīra sacītā, ka viss ir labs, tikai zināmos daudzumos. 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts