
Es esmu bijusi Anglijā vairākas reizes, bet Londonā nekad. Tāpēc vienā telefonsarunā ar savu vīra māti, kad viņa jautāja, kādi ir mūsu plāni, vai ko mēs vēlētos te darīt, es ieminējos, ka nekad neesmu bijusi Londonā. Ka iespējams, mēs varētu to kādu dienu apskatīt. Kā nekā vienreiz taču jābūt!
Tā nu rezultātā es to saņēmu kā savas dzimšanas un vārda dienas dāvanu. Mums visai ģimenei brauciens ar vilcienu Svindona-Londona-Svindona un vēl visiem brauciens ar divstāvīgo tūristu autobusu pa slavenākajiem Londonas tūristu objektiem! Paldies, Pārsla! Mēs nekad šo braucienu neaizmirsīsim!
Vai mēs visu redzējām un paspējām? Noteikti, ka nē! Londona ir liela! Ja grib tā lēni un mierīgi, nu kā jau ar bērniem, tad tur vajag vismaz pāris dienas vai pat nedēļu, lai visu izstaigātu vai apskatītu. Bet pirmais iespaids ir radies ;)
Vai mēs vēlētos tur atgriezties? Mmmm... jā un nē! Jo cilvēku tur ir ļoti daudz, tāds pūlis... No tā ļoti ātri nogurst! Mums laikam labāk patīk tādas vietas, kas NAV top tūristu objekti, vai arī jābrauc nesezonā un ne skolnieku brīvlaikos ;) Bet noteikti, ka bija tā vērts!
Vai ir kas tāds ko mēs vēlētos redzēt citā reizē, jo šajā to nepaspējām? Jā,
Bakingemas pils,
Regents parks,
Hyde parks, Zinātnes muzeju (
Science Museum) un vēlreiz lēnāk, ilgāk un kārtīgāk izstaigāt Dabas vēstures muzeju (
Natural History Museum), jo mēs tam burtiski izskrējām cauri. Šiem muzejiem NAV ieejas maksas.
Kopumā mēs esam ļoti apmierināti ar savu Londonas apskati, jo lielāko daļu mēs redzējām caur autobusa logiem vai jumtu ;) Kā par laimi, mūsu autobusi, ar kuriem mēs braucām bija pustukši, līdz ar to bērni varēja justies brīvāk: skraidīt, mainīt vietas un nebija jāuztraucas, ka viņi kādam traucēs. Kā arī, mēs uzskatām, ja laika nav daudz, bet gribas visu redzēt, arī ar bērniem, tad šādi autobusi ir ideālais variants, jo pa ceļam var arī ko uzēst, mazie bērni var arī pagulēt - ratos, autobusa pirmajā stāvā, jo izstaigāt to visu tik īsā laikā ar bērniem nav iespējams. Viens mīnuss - mēs nosēdējām gandrīz 2 h sastrēgumā uz vienas ielas. Tas mūs neiepriecināja, bet beigās bija jau labi.
 |
| Dodamies ar vilcienu uz Londonu. Puiši spēlēja Skip-bo spēli. |
 |
| Martiņa tikmēr pildīja savus uzdevumus, bet Rūcis spēlējās un krāmēja krāsainos zīmulīšus ;) Par visu bija padomāts - mums bija īpašās rezervētās vietas ar galdiņiem pa vidu ;) |
Iebraucot Londonas Paddington stacijā, mēs meklējām un atradām mūsu autobusu. Jo firmas, kas veic šo pakalpojumu ir ļoti daudz un dažādas. Šīs firmas autobusiem bija divi maršruti: zilais un sarkanais. Mēs sākotnēji iekāpām zilajā maršrutā, bet pēc pāris pieturām izkāpām ārā, lai dotos uzmeklēt sarkanā maršruta autobusu, jo tajā bija vairāk objektu, ko vēlējāmies redzēt, un likās, ka to paspēsim pagūt pirms mūsu randiņa + pusdienām ar Līgu&Esterīti.
Te jau mēs atkal sēžam autobusā un uz šīs ielas mēs pavadījām veselas 2 h ;) Tāpēc tika fotogrāfētias arī dažādas nianses, lai "nosistu" laiku.
Mūs visus pēkšņi pārsteidza negaidīts lietus ar milzīgiem krusas graudiem! Tad gan mēs priecājāmies, ka atrodamies autobusā!!!! Siltumā un zem jumta, pilnībā pasargāti no krusas.
 |
| The Shard - Rietumeiropā augstākā celtne, tās augstums ir 309 m. |
 |
| Mēs esam PRET sastrēgumiem... Kas PAR? ;) |
 |
| Cauri braucot Tauera tiltam. |
 |
| Ir, ir... iespaidīgi. Pāri Temzas upei. |
 |
| Vairs nekādu sastrēgumu, tāpēc mūsu autobuss traucās kā traks... bērniem vējā gandrīz cepures aizpūta. Tas bija trakoti labs brauciens! |
 |
| The Big Ben - Bigbens. |
Mums bija sarunāts randiņš ar Līgu P., kas dzīvo Londonā, bet tā kā mēs aizkavējāmies sastrēgumā, līdz ar to arī mūsu tikšanās tika pabīdīta par "nieka" 2h. Paldies, Tev, Līga, par pacietību un pazemību! Tu esi apbrīnojama. Nogaidīt mūs 2 h ar savu Esterīti slingā! Bija tik tiešām jauki atkal tikties dzīvajā!
 |
| Un te mēs izkāpām... |
 |
| Mr. Bīna melnie Anglijas takši ;) |
Šajā gājēju ieliņā mūsu bērni skrēja, lēkāja un priecājās! Vīrs tik noteica: "Uzreiz redzams, ka mēs no laukiem. Bērni nezina, kā lielpilsētā uzvesties" :) Man jau likās, ka viss ir ok. Kamēr viņi skraida un nevienam virsū neuzskrien, un nevienu īpaši netraucē, lai skrien ;)

Kopā ar Līgu un Esteri beidzot devāmies paēst pusdienas. Un te nu mēs saskārāmies ar skarbo realitāti. Līga mums ieteica apciemot Ķīniešu kvartālu un paēst tur, bufetes tipa restorānos. Viss jau ok, BET mēs esam PAR daudz. Saprotiet, ķīniešiem ir viens bērns, bet mums 5!!!! Mēs apmeklējām trīs vietas līdz beidzot atradām kādu, kas bija laipns un gatavs mūs visus apkalpot, jo iepriekšēji mēģinājumi beidzās neveiksmīgi, vai nu trepes pa šaurām un stāvām, ka mums nebija visiem vietas, vai arī negribēja mūs kopā sasēdināt, bet dalīt pie diviem galdiņiem katru savā stūrī...uhhh... es jau beigās biju DUSMĪGA!!! Noteikti, ka ir vērts redzēt un izstaigāt ķīniešu kvartālu, bet vai tur var ēst.... es ieteiktu daudzbērnu ģimenēm pameklēt ko citu.

Kad punči bija pilni, tad mēs metro stacijā atvadījāmies no Līgas&Esteres un katrs devāmies savā virzienā. Viņas beidzot uz mājām, bet mēs uz Dabas vēstures muzeju. Mazliet vairāk par
Londonas metro... tā nav nekāda Zviedrija, kur vairāk vai mazāk, bet viss ir bērniem un ģimenēm pielāgots un draudzīgs... mēs tur neredzējām liftus. Tad nu vīram nācās mūsu trīsriteņu ratus turēt ar rokām stingri ar bērnu iekšā, jo tie turējās uz 1 priekšējā riteņa. Metro dziļi zem zemes... es gan nekādi nespēju saprast vienu lietu. Viņiem ir speciāli paredzēta platāka ieeja metro stacijā priekš ģimenēm ar ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos, bet tālāk seko tikai eskalators.... kā tiek augšā vai lejā invalīds, es tā arī nesapratu. Tā bija gandrīz mission impossible ;) ar bērnu ratiņiem.
Ātri izskrējām cauri muzejam, bet te noteikti, ka ir vērts atgriezties ;)
Un te jau saguruši, bet gatavi doties mājās ar vilcienu ;) Ļoti gara, bet piedzīvojumiem un iespaidiem bagāta dieniņa!
Komentāri
Ierakstīt komentāru