Šodien bija otrā diena, kad mēs devāmies uz mežu - mellenēs. Tik ogu tā mazāk, iespējams, ka meža takas apkārt ezeram ir populārākas un tāpēc ogas jau nolasītas ;) Nākamreiz dosimies uz mūsu piemājas mežiņu. Bet kā izrādījās beigās, iespējams, mēs pat salasījām tik pat daudz, cik pirmajā reizē ar rociņām, jo šoreiz mēs pa ceļam vēl piestājām vietējā krāmu bodē un tur bija - ogu lasītājs...
Pirmo reizi mēs devāmies ar kājām uz mūsu vietējo Skolas mežu... ārā smidzināja lietus, bet ogas tik daudz un saldas. Salasījām ne tikai puncīšos, bet arī mazliet līdzi uz mājām, ko uzēst naksniņās ar pienu un cukuru. Visvairāk ogas apēda Rūcītis, jo viņu baroja no visām malām... katrs brālis un māsa ikpalaikam piedāvāja viņam kādu odziņu, jo pats vēl tā kā nelasīja. Bet bērni malači!
Mājupceļā vēl atradām arī meža avenītes, tad nu katram pa pāris odziņām! ;) Mēs dzīvojam TIIIKK kolosālā vietā! ;)
Bet īstenībā šis stāsts iesākās ar pirmdienas vakara makšķerēšanu, kad tētis ar vecāko dēlu devās uz ezeru. Es vēl pajokoju, lai mājās bez zivīm nenāk ;) un visi nosmējāmies, ka vietējā bode strādā līdz 23:00. BET nevajadzēja bodi, dēlam izdevās noķert foreli, kas svēra drusku viss 800 g! Ai, kāds prieks gan viņam, gan arī brāļiem un māsai. Visi gulēt nevarēja aiziet līdz neieraudzīja brāļa lielo lomu. Un mums trīs rītus bija gardas mazsālītas foreļu maizītes brokastīs ;) Nu, jā... un tur pie ezera, viņi pamanīja, ka mellenes jau ir nogatavojušās, tāpēc nākamajā vakarā mēs devāmies mellenēs un izskatās, ka to atkārtosim vēl, jo visiem āķis lūpā ;)


















Komentāri
Ierakstīt komentāru