Lidojums ar 5 bērniem (vecumā no 1 - 9 gadiem) ir iespējams ;)Te es gribētu iesākt ar mazu vēsturi. Mēs abi ar vīru bijām lidojuši gan pirms bērniem (Krēta - kāzu ceļojums, Anglija, Zviedrija - radiņi + man darba komandējumi Lietuva un Igaunija), gan arī ar vienu bērnu, kad viņam bija nepilns mēnesītis, gan arī ar diviem bērniem, ja nemaldos vairākas reizes (Anglija un Zviedrija), gan arī ar trīs bērniem - Zviedrija, kad jaunākajam arī bija pāris mēneši. BET pēc tam mūsu lidojumi apstājās. Un veselus 5 gadus mēs nekur nebijām lidojuši (neskaitot manu individuālo Latvijas apciemojumu uz draudzenes bērēm). JO:
- visi bērni: daudz un mazi, vēl pie tam ar mazām vecuma starpībām;
- diezgan dārgs prieks;
- ceļojot ar mašīnu var vairāk mantas paķert līdzi nekā lidojot ;)
Tomēr šogad mēs nolēmām atjaunot mūsu lidošanas pieredzi. JO:
- bērni joprojām ir daudz, bet visi ir paaugušies - paši ir spējīgi nest savas mugursomas un vilkt rokas bagāžas ;)
- mēs dabūjām ļoti izdevīgu piedāvājumu caur Ryanair.com, ka likās to neizmantot nebūtu prāta darbs! Ja nu kādu moka liela interese, tad mums visiem: 2 pieaugušajiem, 4 bērniem un 1 zīdainim lidojums abos virzienos izmaksāja ap 150 EUR. Tie kas mēdz lidot, zina, ka tas ir gandrīz par velti ;)
Kāpēc es iesāku ar mazu vēsturi? Jo, ja vecākiem ir pieredze lidošanā ar lidmašīnu, tad liela daļa stresa un uztraukumu iet secen. Ir zināma kārtība, noteikumi, kas un kur būs jādara. Tāpēc jau mājās par to var un vajag runāt ar bērniem un viņiem visu paskaidrot!
Tā kā mēs paši par sevi esam daudz, tad centāmies pārāk daudz mantas līdzi neņemt, cik nu drēbes 10 dienām katram savā rokas bagāža + katram bērnam bija arī sava mini mugursomiņa. Turpceļā mums nebija nododamās bagāžas.
Kopumā mums bija 6 rokas somas/mugursomas, 6 rokas bagāžas un 1 zīdaiņa soma. Vēl es varu ieteikt, pie katras bagāžas pielikt kādu atpazīšanās zīmi, piemēram, mums ar vīru un vecākajiem dēliem ir BalticMiles (agrāk bija tāds AirBaltic klubs, tagad to sauc par lojalitātes programmu PINS) zīmītes. Kāpēc tas ir svarīgi? Ja nodod bagāžu, lai pēc tam pie saņemšanas to varētu vieglāk atpazīt un ieraudzīt, jo mēdz būt, ka uz vienas lentes slīd divas identiski vienādas somas... Ja ir šāda vai kāda cita zīmīte, tad nav vajadzības atvērt somas, lai pārliecinātos, kuram pieder kura ;)
Kādam varētu interesēt: kas tad labs atradās bērnu mugursomās? Tur bija viss iespējamais un neiespējamais, kas bērnam vajadzīgs, lai izbaudītu lidojumu!
Tā kā mēs paši par sevi esam daudz, tad centāmies pārāk daudz mantas līdzi neņemt, cik nu drēbes 10 dienām katram savā rokas bagāža + katram bērnam bija arī sava mini mugursomiņa. Turpceļā mums nebija nododamās bagāžas.
Kopumā mums bija 6 rokas somas/mugursomas, 6 rokas bagāžas un 1 zīdaiņa soma. Vēl es varu ieteikt, pie katras bagāžas pielikt kādu atpazīšanās zīmi, piemēram, mums ar vīru un vecākajiem dēliem ir BalticMiles (agrāk bija tāds AirBaltic klubs, tagad to sauc par lojalitātes programmu PINS) zīmītes. Kāpēc tas ir svarīgi? Ja nodod bagāžu, lai pēc tam pie saņemšanas to varētu vieglāk atpazīt un ieraudzīt, jo mēdz būt, ka uz vienas lentes slīd divas identiski vienādas somas... Ja ir šāda vai kāda cita zīmīte, tad nav vajadzības atvērt somas, lai pārliecinātos, kuram pieder kura ;)
Kādam varētu interesēt: kas tad labs atradās bērnu mugursomās? Tur bija viss iespējamais un neiespējamais, kas bērnam vajadzīgs, lai izbaudītu lidojumu!
- Lieliem puišiem kādas kāršu spēles;
- Mazajiem: krāsojamās grāmatiņas ar zīmuļiem;
- Kāda lasāmā grāmatiņa;
- Katram viena mīlmantiņa (tie, kas vēlējās);
- Katram sava ūdens pudele;
- Katram savs maisiņš ar uzkodām, našķīšiem un auglīti;
- Kā arī katram sava vienreizējo salvetīšu paciņa.
Šāda somiņa bija ideālais variants, jo katrs varēja darīt lidmašīnā tieši to, ko pats vēlējās, kā arī ja gribēja dzert vai ko uzēst, nebija jāprasa mammai, bet gan jāatver sava somiņa un tur viss jau gaidīja ;) Ļoti ērti!
Tā kā mums mājās palika kaķis un puķes, tad šoreiz mēs sarunājām kaimiņu tanti, kas aplies puķes un iedos kaķim ēst, kā arī iztīrīs viņa WC. No sirds varu ieteikt šādu variantu, ka visas puķes, ja dodaties ceļojumā, saliek uz viena galda, piemēram, virtuvē vai lielā istabā, lai tam cilvēkam nav jāskrien pa visām istabām meklēt, kur vēl kāda puķe ir paslēpusies! Ērti!
Kā arī man ir ļoti svarīgi, lai dodoties ceļojumos mājā paliktu kārtībā. Jo pēc tam atgriežoties pietiek jau ar visām somām un bagāžām, lai vēl pa vidu būtu kaut kur ikdienas nekārtība.. Ja māju pieskata kāds cilvēks, gribas arī tā, lai viņam ir prieks tur ieiet.
Sākšu ar visu pēc kārtas. Tātad lidostā mēs ieradāmies +/- divas stundas pirms izlidošanas (ar bērniem labāk ir būt laicīgi!). Lai gan mēs jau internetā bijā reģistrējušies lidojumam un mums nebija nododamās bagāžas, mums tik vai tā nācās stāvēt rindā un nodot bagāžu - bērnu ratiņus un autokrēsliņu (Jau kādu laiku lidojot ar Ryanair var ņemt līdzi divas vienības uz katru zīdaini + viena soma). Kad dabūjām uzlīmes, diemžēl Gēteborgas Landveter lidostā tie ir jāastāj pie speciālas bagāžas. AR tiem nevar doties līdz pat lidmašīnai! Bet te es gribu minēt, ka tas ir atkarīgs no lidostas, katrai savi noteikumi un iekšējā politika. Tā vietā mēs aizņēmāmies (tur tādus par brīvu var paņemt) mazos, sēžamos ratiņus, kur ielikām Rūcīti un ar tiem varēja braukt līdz iziešanai uz lidmašīnu.
Kad tikām cauri drošības kontrolei, par to mēs arī mājās jau iepriekš bijām izrunājuši, ka visas somas, jakas un iespējams, ka pat apavus būs jāliek īpašās kastēs un pašiem jāiet cauri drošības aparātam - pa vienam, nevis visiem bariņā! Tad bija vēl arī dokumentu pārbaude, neskatoties uz to, ka esam Šengena zonā. Bet man pret to nav iebildumu! Labāk lai kontrolē, kas atstāj un iebrauc valstī! Katram bērnam bija jāuzrāda sava Latvijas Republikas pase ;)
Tad mēs tikām uzgaidāmajā telpā un tur gaidījām. Pa vidu lidostas tualetēs uzpildījām mūsu līdzi paņemtās ūdens pudeles, jo krāna ūdens ir dzerams visā Zviedrijā. Uzēdām līdzi paņemtos "našķus" un gaidījām ;) Mēs nestāvējām garā rindā un mūs nepalaida pa priekšu, bet mēs sēdējām tik ilgi, līdz bijām palikuši vieni no pēdējiem, kas iekāps lidmašīnā. Kāpēc tā? Jo rindā stāvēt ar bērniem nav nekāds "funs", lidmašīna bez mums tik vai tā nepacelsies un iekāpt pēdējiem pat ir privilēģija, jo mēs citiem netraucējam :) Visi bērni bija lieli malači un paši uznesa savas rokas bagāžas pa trepēm iekš lidmašīnas. Mēs sēdējām vienās no pirmajām rindām tieši pēc biznesa klases. Ja nemaldos nr. 6 ;) Tas tik nozīmēja to, ka ārā tikām ātrāk ;)
Tā kā mēs esam 7(6+1), bet vienā rindā ir sešas vietas, tad mēs sēdējām visi vienā rindā, jo zīdainis, jeb bērns līdz 2.g.v. sēž vienam no vecākiem klēpī ;) ar papildus bērnu drošības jostiņu, ko pieliek pie mammas jostas.
Turpceļā mums nebija tik labs izvietojums, to gan paši izvēlējāmies, bet mūžu dzīvo un mūžu mācies. Atpakaļ lidojot jau bijām gudrāki ;) Tā tad turpceļā: Marta sēdēja pie loga, tad es ar Rūcīti klēpī un Reinis mums blakus. Otrā pusē: tētis, Kriksis un Pēcis. Bet te nu mums nācās mazliet mainīt sēdvietas, jo mūsu mazulis gribēja arī pie tēta, tad nu Reinis samainīja savu sēdvietu ar tēti.
Lai izvairītos no lieliem kašķiem un strīdiem jau mājās mēs bijām vienojušies un pārrunājuši to, ka viens no bērniem sēž turpceļā pie loga, bet otrs - atpakaļ lidojot.
Pie pacelšanās visi bērni tika pie sūkajamās konfektes, lai mazinātu spiedienu ausīs. Par to viņi ļoti priecājās, bet Rūcis tika pielikts pie krūts. Viņš gan neaizmiga un visu ceļu bija augšā. Vienbrīd arī paraudāja, bet nu tāds ir lidojums ar maziem bērniem ;) Viņam ļoti patika skatīties uz aizmugurē sēdošiem cilvēkiem ar viņiem runāties un tos pētīt ;)
Pie pacelšanās un nolaišanās visiem jābūt piesprādzētiem, bet pārējā laikā bērni varēja arī droši kustēties un "staigāties" ;)
Mēs nepirkām nedz ēdienu, nedz dzērienu lidmašīnā, jo viss mums bija paņemts pašiem līdzi. Lidojums ilga 1,5 h. Mēs ielidojām ātrāk un tas bija patīkami!
Kad lidmašīna bija nolaidusies, tad cilvēki, kā vienmēr uzreiz drūzmējas tikt ārā pēc iespējas ātrāk. Un te nu es ieņēmu mātes-lauvas nostāju. Burtiski nostājos celiņa vidū un teicu, lai negrūstās, kamēr visi mūsu bērni tiks un izkāps ārā! Tā lūk! Tā nu visi stāvēja un gaidīja, kamēr 5 bērni un vecāki izrāpās no lidmašīnas. Ja lidmašīnā bērni paši iekāpa, tad izkāpt gan Reinis, gan Marta baidījās! Tad nu tā bija vesela procedūra. No sākuma izkāpa tētis ar pāris rokas bagāžām. Pēc tam divi lielie puiši. Tad tētis kāpa iekšā un nonesa vēl kādas rokas bagāžas. Tad atkal kāpa iekšā paņēma Reini un nonesa, un pēc tam kāpa pēc Martiņas. Un es ar Rūci uz rokām izkāpu pēdējā ;) Vesela ceremonija!
Par laimi uzreiz pie lidmašīnas mēs tikām pie ratiem un autokrēsliņa, kurā uzreiz iesprādzējām Rūci. Kamēr mēs tikām līdz visām drošības kontrolēm - viņš aizmiga! Un tas bija tik svētīgi! Kad drošības kontroles bija izietas, tad mūs otrā galā sagaidīja Anglijas omīte Pārsla. Tālākās dienas piedzīvojumus Jūs jau esat izlasījuši ;)
-------------------------------------------------------------------------
Un te nu sāksies mūsu mājuceļa apraksts ;)
Un te nu sāksies mūsu mājuceļa apraksts ;)
Lai tiktu Londonas Stansted lidostā mašīna ir jāastāj tam speciāli paredzētās stāvvietās un speciālie autobusi nogādā cilvēkus līdz lidostai. Rons palika pie mašīnas, bet omīte mums sekoja un labi ka tā. Jo no rīta krāmējoties es biju ielikusi savu mobilo telefonu bikšu aizmugurējā kabatā (es parasti tā nedaru), tad nu kāpjot ārā no mašīnas es nejutu, ka mans telefons bija palicis mašīnā uz krēsla. Tikai lidostā es sapratu, ka man nav telefona. Paldies, Pārslai, kas ļoti ātri noreaģēja un ar autobusa šoferi sarunāja, lai šis šo uzreiz ved atpakaļ uz stāvvietu, kur vedeklai telefons palicis. Iespējams, ka viņi pa ceļam vēl paķēra kādus cilvēkus, un pēc neilga laika omīte ar manu telefonu bija jau atpakaļ.
Mēs tikmēr samainījām mūsu jaunākajam dēlam bikses un nodevām bagāžu. Jā, atpakaļ ceļā mums bija viena nododamā bagāža! Kā arī piereģistrējām ratus un šajā lidostā tos drīkstēja ņemt līdzi līdz pašai lidmašīnai ;) Cik ērti un patīkami! Kā arī Londonas Stansted lidostā pašiem ir jānosver un jāpiereģistrē sava bagāža uz speciāli tam paredzētiem svariem un pēc tam tik jānodod ;) Viss tiek modernizēts!
![]() |
| Paldies, Pārslai, par mūsu kopbildi ;) |
Atkal rindas uz drošības kontroli, bet te bija superīgs personāls, kas strādāja mierīgi un lēni un teica arī man: "Lai nestresoju ;)" vēl pasmaidīja un palīdzēja! Ļoti patīkami, ja ir šāda attieksme ;) Bet iespējams, ka mūsu zēnu vienādās cepures un viņu daudzums te nostrādāja, jo ļoti daudzi jautāja, vai tie visi ir mūsu bērni? Jā - ir gan! ;)
Londonas Stansted lidosta savā ziņā ir neciešama, ja tu nevēlies iepirkties, bet tikai lidot uz mājām, jo lai tiktu līdz īstajam "geitam", tu esi spiests iziet cauri ļoti daudz veikaliem!!!!! Kad tas tika veikts... sākās kaut kas "interesants". Mēs atradām īsto izeju un stāvējām rindā, jo apsēsties nebija kur. Tad pēkšņi paziņoja, ka tie, kas lido uz Gēteborgu maina šo "gate" pret citu, kas atrodas otrā pusē, daudz dziļāk un tālāk. Tad nu iedomājieties... visi cilvēki barā nesās uz priekšu! Nu mēs arī aizejam. Noliekam savas somas un nopriecājamies, ka esam mazliet tuvāk tagad izejai, jo šoreiz būs gribot, negribot jāstāv rindā, kad atkal paziņo, ka tie kas lido uz Gēteborgu maina savu izeju uz otrā pusē esošo! Mēs jau sākām to uztvert par joku... Kas notiek???? Atkal viss bars burtiski skrien uz otrā pusē esošo izeju. Aizejam mēs arī un esam vieni no pirmajiem ;) Forši! BET... ar to jau nepietiek, mums atkal nācās mainīt mūsu izeju uz vienu blakus esošo ;) BRRRR... te jau es rūcu!!! Un skaļi nodomāju, ka cerams, mūsu bagāžas tik iekrautas īstajā lidmašīnā, nevis mētātas no vienas, uz otru, tad uz trešo un beidzot uz ceturto! Bet viss beidzās labi - bija īstās bagāžas īstajā lidmašīnā! :) Te nu gaidījām, lai gan laiks jau bija ļoti tuvu pacelšanās laikam, mēs vēl netikām pat laisti iekšā, jo lidmašīna no Zviedrijas mazliet kavējās (Izrādās, ka tajā dienā bija aizdomas, ka Gēteborgas Landveteres lidostā ir bumba, tāpēc uz laiku visa darbība tika pārtraukta. Bet tā kā aizdomas neapstiprinājās, tad visi lidojumi tika atsākti). Līdz ar šo visu bumu un daudzām maiņām, es patiešam, piemirsu, ielikt katra bērna iekāpšanas karti jeb izdruku pie viņa pases (Nē, īstenībā, es to biju izdarījusi, bet pie dokumentu kontroles tās iekāpšanas kartes izvilka ārā no pasēm un atpakaļ lidostas darbinieks tās nesalika!!). Kad nu personālam iedeva veselu čupu ar pasēm un otru čupu ar iekāpšanas kartēm, viņa man nelaipni norādīja, ka tās nav saliktas kopā un kaut ko norūca... un es neizturēju... zinu, zinu, ka vajadzēja paklusēt, bet man likās, nevietā viņai te burkšķēt, kad mums ar 5 bērniem bija jāmaina 4 reizes "gate" tajā barā, drūzmā un cilvēku pūlī!!!!!
Par laimi mums tika pieškirta "ekstra" jeb rokas bagažu mēs varēja atstāt lejā pie lidmašīnas, jo lidmašīnā vairs nebija vietas bagāžai. To sauc par "Free Gate Bag". Tas bija ļoti ērti, jo šoreiz vajadzēja tikai bērniem pašiem ar savām mini mugursomiņām iekāpt/izkāpt no lidmašīnas! Paldies, viņiem par to! Bet tas nebija tikai mums, bet arī visiem pārējiem - kas bija palikuši pēdējie ;)
Iekāpuši lidmašīnā, šoreiz mēs sēdējām pie beigām aiz lidmašīnas spārna, uzreiz sadalījām bērniem sēdvietas. Un jau iepriekšējā dienā mēs to bijām pārrunājuši un vienojušies, lai iztiktu bez papildus kašķiem lidmašīnā. Šoreiz pie loga sēdēja Kristaps, tad Pēcis un es ar Rūci klēpī. Kāpēc tā? Jo lielajiem bērniem nav tik daudz jāpalīdz, līdz ar to es varu mierīgāk atpūsties. Otrā pusē: pie loga Reinis, tad Marta un blakus tētis. Šis variants ir ideālais, jo Rūcis pie pacelšanās aizmiga! Tas bija tik forši! Nebija vairs jāuztraucās par viņa nemieru. Kā arī ērtāk bija tas, ka es sēdeju pie ejas, jo viņa kājās varēja karāties krēslam garām. Kad viņš neilgi pie nolaišanās piecēlās, bija arī ļoti ērti iedot viņu tētim, jo mēs sēdējām blakus, tik ar eju starp mums ;) un nebija vairs jāmaina sēdvietas ;)
Šoreiz izkāpšana no lidmašīnas vairs nebija tik liela ceremonija, kā izkāpšana Anglijā, jo mums nebija rokas bagāžas! Bet tik pat aizraujoša... šoreiz tētim tik vai tā nācās nostāties pa visu celiņu, kamēr mūsu bērni izkāpā ārā. Un te Reinim uznāca kašķis ar nostāju: VIŅŠ NEKĀPS ĀRĀ. UN VISS! Visi gaida...gaida... nekas cits neatlika, kā paņemt viņu "aiz škvarņika" un iznest bļaujošu ārā! :D
Un te mūs gaidīja mazs nepatīkams pārsteigums: ratus un bagāžu nodod pie saņemšanas vietas, nevis pie lidmašīnas. Tad nu ar bērniem devāmies iekšā un gaidījām, kad "atnāca" mūsu bagāža. Par laimi pirmie ieradās rati un autokrēsliņš (tie tiek padoti pie speciālās bagāžas) un pēc tam arī pārējā bagāža. Kad viss saņemts un bērni saskaitīti, tad devāmies ārā, meklēt mūsu sagaidītāju-šoferīti, Staņislavu! Kāds prieks būt mājās! Tik atkal tā braukšana pa nepareizo ceļa pusi, nē, pareizi, te par pareizo - esam tak Zviedrijā. No sākuma man tas radīja mazas "galvas sāpes" ;) Pusceļā palaidām mūsu draugu brīvsolī un devāmies tālāk uz mājām, pa ceļam vēl piezvanījām un pasūtījām picu, jo tieši šajā dienā Kristapam palika 8 gadi! Kūkas vietā mums bija veikala saldējuma torte! ;)
![]() |
| Mūsu bagāža jau mājās! Trūkst tik bērnu mugursomiņas ;) |
![]() |
| Laimas zefīri, kas godam pārcietuši lidojumu no Anglijas uz Zviedriju ;) |
| 8 svecītes uz divām mazām saldējuma kūciņām ;) |









Komentāri
Ierakstīt komentāru