Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

...šeit un tagad...

No manis ir bijis klusums... un vēl tagad domāju: vai atsākt rakstīt vai arī pārtraukt, jo beidzot ir sajūta, ka es dzīvoju, ne virtuāli, bet reāli! Dzīve ir tik skaista, piepildīta un interesanta, ka nav pat laika tā vienkārši apsēsties un uz to visu paskatīties no malas! Es dzīvoju klātienē: šeit un tagad! Starp citu, To be salted ir kolosāli interjera dekori ar tieši šādu uzrakstu ;)   Pagājušo svētdien tika "nosvinēta" Māmiņu diena Zviedrijā!  Arī es šo dienu pavadīju varenā sieviešu pulkā kopā ar savu mammu, brāļa sievu, vīra mammu un mazo Esterīti.  šoreiz ne tik daudz izklaides, kā darbs!  Mēs berzām un tīrījām, spodrinājām un mazgājām. Slaucījām un sūcām.  Jā, mēs esam veiksmīgi tikuši vaļā no sava īrētā dzīvokļa :) Paldies, Jums, manas mīļās! Par katru ieguldīto brīdi! Par kopdarbu! Par mīlestību un šo laiku kopā! Bez Jums es to viena nepaveiktu tik ātrā laikā un tik kvalitatīvi!  Bučas! 

Činnas (Kinnas) bibliotēka

Šī noteikti ir vēl viena vieta, ko mēs sākam arvien vairāk novērtēt. Ir forši dzīvot centrā, kur visur var aiziet ar kājām. Un ja ārā līst lietus, tad no sirds iesaku iet uz vietējo bibliotēku, ne tikai lai nodotu jau izlasītās bērnu grāmatas, bet arī lai paņemtu kādu jaunu. Tā vide ir bērniem ļoti piemērota un draudzīga. Rūcis to vien darīja, kā skraidīja pa mazajām durtiņām iekšā un ārā... tās "klusi" aiztaisīja, pieklauvēja, ienāca un "klusi" aiztaisīja. Tajos brīžos es priecājos, ka Zviedrijā nav tādas izteiktas lasītavas. Protams, ka mācu, ka nedrīkst skriet un bļaut, bet dzīvoties un spēlēties drīkst gan! Ļoti forša, bērniem pieejama vide ;) 

Vietējās skolas rotaļu laukums

02/04/2017 Es nezinu kāpēc tā ir, bet bieži vien mēs lietas sākam ieraudzīt un novērtēt tikai tad, kad tās "pazaudējam". Mums pie pašas mājas ir neliels bērnu rotaļu laukums skolas teritorijā, ko izmantot var darba dienas vakaros vai brīvdienās. Bet, neskatoties uz to, ka mēs dzīvojam tam blakus, mēs to īpaši bieži līdz šim neapmeklējām. Parasti priekšroku, mēs vecāki, dodam pastaigām, kaut gan bērni prioritētu arī šūpoles un smiltis! Tā nu... vienā jaukā, siltā un saulainā, aprīļa svētdienā, mēs visi, izņemot, vecāko dēlu, kam tajā dienā bija sērijmačs rokas bumbā, devāmies "mini" pastaigā. Ak... cik sen es nebiju šūpojusies!  Sēdēju, vēroju bērnus un priecājos, cik forši, ka viņu ir daudz. Ka var kopā skriet un smieties. Viens otram palīdzēt un pieturēt! Ah... ir forši!  Un kamēr Estere gulēja, tikmēr man iznāca ķert "labos" kadrus. 

Banānu kastes otrā "dzīve"

Ir pagājis drusku mazāk nekā divi gadi, un mūs atkal gaida lielā pārvākšanās . Manus ieteikumus un līdzšinējo pieredzi var izlasīt TE .  Vēl tik nedēļa un mēs tiksim pie savas mājas atslēgām, lai gan dzīvoklis mums ir jāatbrīvo tik maija beigās, tomēr rosība ir sākusies... Vakar es tiku pie pirmajām sešām banānu kastēm. Tagad tās ir pilnas ar grāmatām, un man nagi "niez" pēc jaunām kastēm.  Ja jau sākām, tad arī turpināsim krāmēt mantas kastēs. Kaut gan laika mums vēl ir atliku likām, bet labāk sākt to darīt agrāk un mierā, nevis pēdējā dienā/naktīs un stresā.  Ar sešiem bērniem - nu, nē, paldies! Labāk esmu ar mieru dzīvot pēdējos mēnešus burtiski UZ kastēm, nekā visu ķert un grābt pa labi un kreisi. 

Priecīgas Lieldienas!

Aizver acis..... Agrs rīts. Svaigs gaiss. Klusums. Putnu čivināšana. Divas sievietes steidzas uz kapu.  Tukšs! Enģelis... Brīnums! Prieks! Smaids un prieka asaras! Steiga, jā, jāpasteidzas... lai ātrāk šo prieka vēsti paziņotu citiem! Jēeee!!! Viņš ir Augšāmcēlies!  Priecīgas Jums Lieldienas!  

Klusā Sestdiena

Jēzus ir miris! Joprojām ir tik daudz jautājumu... Klusā Sestdiena. Arī tajā laikā dzīve turpinājās. Katram bija savas gaitas un darāmie darbiņi. Tāpat kā mums. Nekas jau neapstājas. Bet mainās. Visu laiku kaut kas notiek un mainās, bet vai mēs to uztveram un zinām, tas jau ir cits jautājums.  Daļu no dienas bērni pavadīja pie maniem vecākiem, jo mums ar vīru bija darīšanas, ko varēja neieplānot tieši šajā dienā, vai arī atcelt vai pārcelt, bet mēs to neizdarījām. Mēs ļavām, lai dzīve rit savā ritējumā. Lai viss notiek. Lai turpinās. Un domās mēs varam būt klusi un mierīgi. Domājot par īsto šīs dienas nozīmi un jēgu.  Otru dienas daļu mēs visa exVeides ģimene pavadījām kopā, lai svinētu dubultās dzimšanas dienas. Svinēt un klusajā sestdienā? Var likties, ka tas nav pareizi.. Varbūt tomēr nedrīkstēja? Mēs sanācām kopā visa ģimene. Tas man atgādināja to, ka arī mācekļi pavadīja šo dienu lielākā vai mazākā sastāvā, bet tomēr kopā. Svinēt var dažādi.... ar dzerstiņu u...

Lielā Piektdiena

Šī diena mūsmājās iesākās ar Lielās Piektdienas dievkalpojumu Ērbī draudzē. Skumji un klusi. Gribas šajā dienā saglabāt arī to patieso notikumu noskaņu, nevis skriet un "tusēt pa pausauli", jo ir taču brīvdienas!! Mums tās ir sēras... Jēzus ir nodots. Mocīts. Apsmiets. Izsmiets. Sists un lamāts. Apsūdzēts. Krustā piesists. Nomiris. Miris.  Visas cerības un sapņi par to, ka Viņš varētu būt Pasaules Glābējs un Kēņiņš ir zuduši. Neizpratne un sāpes... Kas notiks tālāk?  Vai Jūs esat sevi iedomājušies kādreiz to cilvēku vidū, kas bija Viņam līdzās diendienā? Prieks un drošums. Brīnumi un gudrība. Ticība un cerība... viss tas pozitīvais un skaistais, pāris dienās ir pārvērties par šausmīgu murgu, ko aptvert ir ļoti grūti. Un līdz galam nesaprot neviens.  Tik daudz jautājumu un nevienas atbildes... 

Divgadnieka izaicinājums

Uhhh... es patiešām jau biju aizmirsusi, cik spītīgs un nevaldāms var būt šis divgadnieku vecums!!!! Tā var tikt pie galīgi sirmiem matiem, jo pirmie jau ir! Vienā jaukā ceturtdienā, pēc visām mūsu slimošanām, es saņēmos un ar divgadnieku un mazo Esterīti aizbraucām uz mūsu sporta zāli, lai beidzot piedalītos Mamma un bērns treniņā! Braucām ar mašīnu, jo treniņš sākas vienlaicīgi ar meitas dārziņu, tā nu meita tika atstāta dārziņā mazliet agrāk un mēs pārējie traucāmies uz klubu. Viss forši! Ieejam, noģērbjamies, paņemu viņam mantiņas, paklājiņu, lielo bumbu un tik vingrošu. Ja mazā Esterīte visu treniņu nogulēja un ar viņu nebija problēmas, tad mūsu divgadnieks, visu treniņu notaurēja.... NĒ, nē, nē!!!!! Ņēmu viņu rokās, opā, vingroju ar viņu uz vēdera, uz muguras, uz rokām, bet tik vai tā.... skaļš viņš bija visu laiku! Piekusu!

Zaļā ceturtdiena

Šodien lielākā daļa Zviedrijas iedzīvotāju darbu jau ir beiguši, jo priekšā garās brīdvienas. Citi steidz iepirkties, un man arī tas vēl šovakar jāpaspēj izdarīt , citi steidz uz laukiem, vai tieši uz pilsētu pie ģimenes vai draugiem. Citi vienkārši paliek mājās, bet citi vakarā apmeklēs dievkalpojumu. Nez, vai mēs uz to šovakar "izčammāsimies"?  Zaļā ceturtdiena... domāju par to jau no paša rīta. Pēdējais mielasts, jeb tiek iestādīts Svētais Vakarēdiens. Kāju mazgāšana. Sarunas un sadraudzība... Kopīga pastaiga. Nakts. Tumsa. Dārzs. Lūgšanas un miegs. Pārbaudījumi un bailes. Neziņa un miers.  Nodevība.  Šī nakts ir traka. Šajā naktī uz piektdienu ļoti daudz kas notiek un mainās. No pārdrošajiem mācekļiem, kas vienmēr gatavi sekot Jēzum un Viņu aizstāvēt, viņi pārtop par bailīgiem "zēniem". Šī nakts ir pilna ar neziņu un nesapratni.  Pārdomu nakts. Man. 

Vistas maltās gaļas burgers ar siera krēmu

Lai gan burgers NAV man iecienītākais ēdiens, tomēr vienreiz dzīvē tas arī ir jāizmēģina pagatavot. Ja man ir izvēle, es priekšroku dodu vrapiem . Šoreiz es pat izcepu "īstas" burgeru maizītes, bet nākamo reizi, ja tāda pienāks, es labāk izmantošu savas zināmās un pārbaudītās maizes receptes, piemēram, tādas kā Akkas maize , vai arī Bertila pilngraudu maizītes.

Torpare ar mencu fileju un kartupeļiem

Torpare = perfektā pusdienu maizīte. Tā ir rakstīts žurnālā no kura es atkal iedvesmojos izmēģināt ko jaunu! Tā kā bērniem un mums šis ēdiens garšoja, tad tas būs manā recepšu grāmatā. Kā nekā zivs un ne visus pagatavotos zivju ēdienus, mūsu bērni ēd ar prieku... diemžēl. 

Svaigais siers vs sviests

Mans pēdējā laika atklājums ir parasto sviestu aizstāt ar svaigo sieru ;) Un tad likt brokastu maizītes "pildījumu" ;) Te viena no manām kombinācijām: maize, svaigais siers, salātu lapas un tomātiņš ar zaļumu sāli. 

Čili vistas un lēcu vraps

Nu, ko lai dara, ja man patiešām patīk izmēģināt jaunas receptes un gatavot ēst? ;) Meklēt, plānot un realizēt - tā ir sava veida "bauda"! Šeit manas pēdējās vārda dienas vakariņas ;) Kas pēc tam lieliski noderēja mūsu izbraucienā uz Ikea (jaunās virtuves plānošanas konsultāciju). Ja es ar Rūci paēdu mājās zupu, tad vīram nācās ēst pie strūres vrapu, lai mēs visu paspētu. Šoreiz gan speciāli to nebiju ieplānojusi, bet priecājos, ka tā sanāca ;)  Mūsuprāt, šis vraps ļoti labi var noderēt arī piknikos un pārgājienos, kad līdzi jāpaķer kas ēdams. To droši var pagatavot iepriekš un uzglabāt slēgtā traukā ledusskapī.

Haoss

Reizēm cilvēkiem ir aizspriedumi, ja mēs izdzirdam, kad kāds iet pie psihologa. Tad jau jābūt "psihiski" slimam, vai arī "baigajām/mega problēmām", vai arī skan kaut kur dzirdētas aizpadomijas frāzes "manā laikā, mums nebija laika tādām muļķībām", vai atkal "mūsu laikā bija ĪSTAS problēmas, nevis tādas blēņas".  Vēl mēdz būt izteikti padomi kristiešiem, ka labāk lūgt Dievu, nevis iet pie kaut kāda psihologa. Jā un nē! Varbūt reizēm vajag vienu, citā reizē atkal otru, vai arī abus divus... Kaut gan cilvēki aug un attīstās un pamazām brūk tas priekškars... un lai brūk! Izkāpsim no tiem rāmjiem un būrīšiem, ko paši sev "apaudzējam".

Pasta ar kūpināta laša mērci

Man ļoti garšo šis pastas ēdiens, un es to pirmo reizi pagatavoju kaut kad sen, sen Latvijā, bet Zviedrijā esot pirmo reizi tik tagad. Tas nozīmē, ka veselus četrus gadus es to biju atstājusi "novārtā". Bet tā kā mūsu piemājas veikalā, es ieraudzīju kūpinātu lasi par puscenu, tad uzreiz to iegādājos, jo mana doma bija vakariņās pagatavot šo recepti. Bet ģimene nobalsoja par kūpināta laša sviestmaizītēm ar franču bagati! Pirmajā vakarā tā "pārēdāmies" lasi, ka nākamajā dienā man "atļāva" pagatavot šo recepti ;)

Kriksītim 9

Šodiena bija īpaša diena, jo mēs nosvinējām Kristapam 9. dzimšanas dienu! 

Marts 2017

Ziedu un slimošanas mēnesis. Marts mums turpinājās ar vēdera vīrusu. Tas bija ilgi un mokoši, jo lai visa mūsu lielā saime to izslimotu, tas prasīja drusku vairāk nekā divas nedēļās! Uhhh... un, iespējams, ka kāds vēl slimoja atkārtoti, jo viss sākās ar Martiņu, tad Rūcītis, es.... un tad atkal no jauna Rūcītis... un pārējie. Zviedrijā viņiem ir ieteikums, ka vēdera vīrusa gadījumā visa ģimene neiet ne uz skolu, ne uz darbu ( ieteicams ), lai neaplipinātu pārējos.  Vesels skaitās 48 h pēc pēdējās vemšanas un/vai caurejas. Bet mēs šos ieteikumus "pārkāpām", jo lielie puiši tā arī nesaslima, un turēt viņus mājās tikai un vienīgi tāpēc, ka mazais brālis un māsa slimo, man nelikās prātīgi.  Jā, zinu, iespējams, viņi bija vīrusa pārnēsātāji un izplatītāji, bet, iespējams, arī tāpēc nesaslima, ka nebija mājās visu laiku. Kas to lai zina? :) Bet tad viņiem gārām "ietu" slidošanas diena skolā, ko viņi tik ļoti gaidīja u.c. aktivitātes. Kaut gan visi slimošana...

Auzu pārslu un banānu pankūkas

Ko darīt, ja brokastu putra ledusskapī ir nostāvējusi jau pāris dienas? Izcept to pankūkās. Es tik vēl pievienoju pilngraudu miltus un  banānus - saldumam, jo putru vāru bez cukura, tik mazliet sāli, un tās var ēst tāpat, ar ābolu biezeni, ābolu-brūkleņu ievārījumu, zemesriekstu sviestu vai kādu citu piedevu ;) 

UPS... I did it again!

Lai gan ar savām pārdomām par starptautisko piegādātāju UPS , es jau izteicu Sejasgrāmatā (Facebook) zviedriski. Nolēmu arī Jums pastāstīt šo pārdzīvoto "bēdu/sāpi". Tuvojās dēla 9. dzimšanas diena un vīrs jau laicīgi internetā pasūtīja viņam dāvanu. Viss "čikiņā", dāvanai jāatnāk svētku nedēļas pirmajā pusē. Nekādu problēmu. Tik gaidām. Kamēr vīrs darba sapulcē, viņu mēģina kāds sazvanīt, bet tas neizdodas, jo viņš nevar tajā mirklī atbildēt uz zvanu. Kad vīrs atzvana, izrādās, tas bija UPS piegādātājs, kas nav varējis tikt iekšā mūsu mājā, un aizbraucis? Secinājums tik viens - viņš nemaz nemēģināja tik iekšā, jo es biju mājās, bet neviens pie mūsu durvīm nezvanīja. Te nu iztulkoju savu "bēdu" rakstu. ----------------------------------------- Pārdevēju kļūda, bet pircēju atbildība, vai tiešām?! Es tik tiešām vairs neizmantošu viņu pakalpojumus, jo tā nedrīkst darīt! Šoferis vīram zvanīja tikai 15 minūtes pirms piegādes brīža. Var taču arī...